Ar misijas apziņu un brīnumiem uz garīgumu un mierinājumu
07:2716.11.2025
Antra Ērgle
Dalies:
Iecavas luterāņu baznīcas «eņģelis» Dace Pundiņa apņēmīgi atjauno garīgo māju sev un citiem cilvēkiem
Iecavas luterāņu baznīcā pirms gadiem pieciem klausījos lielisku koncertu, kaut arī nelīdzenā galvenā joma zeme bija pārlikta ar līganu segumu, sienas un logu ailas pusgruvušas, un tikai koka pirtiņas stilā izliktajā altārdaļā bija vieta nelieliem dievkalpojumiem. Pirms pusgada gaišā dienā garāmbraucot uzmetu skatu – atjaunota daļa jumta! Lielā joma grīda tagad ir bruģis, sienas un logu ailas nostiprinātas un nolīdzinātas. Līdz īstai sakrālajai telpai vēl ceļš ejams, tomēr tagad jau var redzēt nākotnes veidolu.
Par cerīgo ainu jāpateicas draudzes vadītājai Dacei Pundiņai, kura piecus gadus rakstījusi projektus, meklējusi atbalstu pie uzņēmējiem, rīkojusi koncertus un gaismas izrādes, kas vecajā baznīcā ienes jaunu dzīvību.
Dace «Bauskas Dzīvi» sagaida mundra un priecīga, uzreiz vedot rādīt jaunās durvis, kas biezajā mūrī izcirstas iecerētajai kancelei. Izrādot galveno jomu, Daces stāstījumā jūtams ne tikai prieks par padarīto, bet arī apņēmīga mērķtiecība par vēl darāmo un gaidāmo rezultātu. Tā arī aizvadām visu sarunu baznīcas vidū, grozoties apkārt, rādoties rokām un iztēlojoties, cik cēla ilgi novārtā pamestā celtne būs vēl pēc dažiem gadiem. Tikai ierakstā ievēroju, cik lielu troksni rada pa Rīgas ielu garāmbraucošie furgoni – arī tas būs jāatrisina turpmākajā atjaunošanas gaitā.
Gluži kā jaunās durvis senā dievnama sienā, Dace Pundiņa ir jauna ceļa rādītāja Iecavas luterāņu draudzei un arī sabiedrībai. Atliek vien novēlēt, lai tas būtu gluds un garīga gandarījuma piepildīts.
Kā sākāt baznīcas atjaunošanu?
– Kāds te viss bija, to jūs atceraties. 2019. gada nogalē man atnāca sajūta, ka gribētos aiziet uz baznīcu, bet Iecavas baznīca bija, kāda nu bija, ne visai aicinoša. Tad sev uzdevu jautājumu – ko es esmu darījusi, lai baznīca man patiktu? 2020. gada 6. janvārī, Zvaigznes dienā, atnācu ar savu sajūtu uz draudzi un tei-
cu – es te gribu kaut ko padarīt! Tā tas viss sākās. Pagājuši pieci gadi. Ja man kāds jautātu, vai darītu to vēlreiz – laikam nē! Taču dzīvē ir tā burvība, ka tu nevari paredzēt procesu. Ja vari, tad ar galvu sāc domāt – vai man to vajag? Es neparedzēju, ka tas būs piecu gadu darbs, un ar to vēl nav viss galā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.