Virsrakstā citētā Raiņa rinda pilnībā atbilst Ženijai Stundai, Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Bauskas nodaļas vadītājai kopš tās dibināšanas 1996. gada maijā. Šogad viņai piešķirts Bauskas novada pašvaldības augstākais apbalvojums – Goda zīme «Zelta ozols» – par gadu gaitā ieguldīto darbu novada biedrības pastāvēšanā, multiplās sklerozes slimnieku aprūpē un viņu labbūtības veicināšanā.
Viņas darbs atzinīgi novērtēts 2005. gadā, kad Ženija Stunda bija izvirzīta apbalvojumam «Latvijas lepnums». 2019. gadā viņa kļuva par mūsu novada Goda pilsoni.
Sāk ar kultūras namu
«Bauskas Dzīve» tikās ar Ženiju Stundu Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienas priekšvakarā. Mūsu valsts ir tikai 20 gadus vecāka par Ženiju, viņa dzimusi 1938. gada jūlijā Kurzemē, Laidzes pagasta Valtaiķos. Augusi septiņu bērnu ģimenē kopā ar piecām māsām un brāli. Dzīvojuši un karu pārlaiduši mājās «Krūmkalni». Kad pēc kara pāragri no dzīves aizgājis tēvs, nācies strauji kļūt pieaugušiem un dūšīgi palīdzēt mammai lauku darbos kolhozā un mājās.
Pamatskolas izglītību Ženija ieguva Kazdangas septiņgadīgajā skolā, bet pēc tam mācības turpinājusi Rudbāržu vidusskolā.
Darba meklējumos 1959.gadā atbraukusi uz Jelgavas novada Sesavu, kur pieņemta darbā par kultūras nama vadītāju. Ženija atceras: «Man nebija nekādas speciālās izglītības, bet dzīve ņēma pretī manas intereses un prasmi darboties, iesaistoties visā, kas bija jauns un interesants. Jau skolas laikā malā nekad nestāvēju, dziedāju, dancoju, dzejoļus deklamēju. Pastāvīgi atradu nodarbes savam priekam. Tā bija mana bērnība un jaunība, pilna cerību un dzīvesprieka.»
Liktenīgs pavērsiens
Sesavā Ženija strādāja līdz 1964. gadam. Tad kopdzīve ar vīru Uldi atveda uz Bausku, sākumā dzīvojuši Ceraukstes pagasta «Mārtiņos». Piedzimusi meita Elita, bet, atbilstoši tā laika likumiem, pēc trim mēnešiem bija jāsāk strādāt. Ženija pašmācības ceļā apguvusi grāmatvedes darbu un kopā ar vīru noīrējuši nelielu mitekli pilsētā. Līdz bērnudārza vecumam, diviem gadiem, meitiņas auklēšanu lauku mājās uzņēmušās vīramāte un vīra vecmāmiņa. 1969. gadā ģimenē pieteicās dēls Gints.
Ženija līdz aiziešanai pensijā 1993. gadā nostrādāja Bauskas Patērētāju biedrības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā gan par grāmatvedi, gan kadru inspektori. Liktenīgs pavērsiens Ženijas dzīvē notika 1976. gadā, kad viņa saslima un nonāca Paula Stradiņa slimnīcas neiroloģijas nodaļā. Sākās cīņa ar slimību, bieža ārstēšanās slimnīcās Bauskā un Rīgā. Viņa atzīst, ka cēloņi meklējami 50. gados, kad ģimenē gandrīz visi izslimojuši meningītu. Tā nepārprotami bijusi infekcija.
Kopš 1976. gada dzīve Ženiju saveda kopā ar līdzīgiem bēdu brāļiem un māsām. Stradiņa slimnīcā iepazinusies ar jelgavnieku Viesturu Puidīti, vēlāk Latvijas asociācijas pamatlicēju. Līdz tās dibināšanai 1995. gadā V. Puidītis bija izpētījis Eiropas pieredzi, bijis Vācijā un lasījis ārzemju literatūru ne tikai par multiplo sklerozi, bet arī par to, kā slimības skartie cilvēki var pašorganizēties, piesaistīt speciālistus un palīdzēt cits citam morāli un praktiski.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
