Gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju valsts svētkus pavada kopā ar tuviniekiem, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) pasūtītā aptauja, kuru veikusi pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”.
Kā aģentūru LETA informēja BTA pārstāve Līva Strautmane, vēl 18% aptaujāto pauduši, ka piedalās lāpu gājienos, un tikpat daudz – vēro militāro parādi klātienē vai televīzijā.
22% aptaujāto aptaujā atzīmējuši, ka ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem vai radu bērniem, kamēr 39% uzskata, ka to būtu jādara kādam citam, piemēram, skolai.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk valsts svētkus pavada kopā ar ģimeni – to norāda 46% aptaujāto. Šī tradīcija ir vienojoša neatkarīgi no vecuma, tomēr visbiežāk, proti, 52% gadījumu, ģimenes lokā valsts svētkus svin cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, retāk jeb 41% gadījumu – cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Savukārt 18% iedzīvotāju piedalās gājienos, piemēram, savā pilsētā. Tā visbiežāk norādījuši cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 27%. Arī militāro parādi attālināti televīzijā vai klātienē vēro 18% aptaujāto. Turklāt seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem biežāk nekā citi vēro militāro parādi – 21%.
No visiem aptaujas respondentiem tikai 10% valsts svētku laikā dodas pie Brīvības pieminekļa un noliek svecītes pie Rīgas pils mūra vai Brāļu kapos. Tikmēr 33% atbildējuši, ka valsts svētku laikā patriotiskās aktivitātēs nepiedalās vispār.
Tāpat kā valstī kopumā, arī reģionos svētku svinēšanai priekšroka tiek dota ģimenes lokam – Vidzemē to norādījuši 54% aptaujāto, Kurzemē – 47%, Rīgā – 45%, Latgalē – 43% un Zemgalē – 41%.
Lāpu gājienos visbiežāk piedalās Vidzemē un Kurzemē, kamēr Rīgā šī aktivitāte ir zemāka. Arī militāro parādi visbiežāk vēro Vidzemē. Tā atbildējuši 22% respondentu, tad ar 19% seko Zemgale un 16% – Kurzeme.
Savukārt Latgalē un Rīgā šis rādītājs ir attiecīgi 15% un 17%. Rīgā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri valsts svētku pasākumos nepiedalās vispār – 40%, kamēr Vidzemē tādu ir tikai 20%.
Aptauja rāda, ka 22% aptaujāto iedzīvotāju ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem un savu radu bērniem, savukārt 28% to ir pieminējuši valsts svētku kontekstā, taču bez plašāka skaidrojuma. 39% atzīst, ka par pieminekļa nozīmi nestāsta vispār, uzskatot, ka to vajadzētu darīt kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.
Savukārt reģionos par Brīvības pieminekli un tā nozīmi visbiežāk jaunajai paaudzei stāsta vidzemnieki un kurzemnieki, kamēr Latgalē to dara tikai 18% un Zemgalē – 19%. Rīgā pieminekļa nozīmi skaidro 22%, un Rīgā arī ir visaugstākais rādītājs – 42% cilvēku -, kuri norāda, ka tas būtu jādara kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.
Aptauju oktobrī veica BTA un “Norstat Latvija”, piedaloties 1013 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
