Krievija pastiprina dezinformācijas un propagandas operācijas Baltijas valstīs un plašāk cenšas tajās iesaistīt jauniešus, kuri gatavi izpildīt uzdevumus pat par nelielām naudas summām, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Krievijas specdienesti pašu veidoto naratīvu izplatīšanai izmanto arī Latvijas iedzīvotājus, kurus izdodas savervēt “Telegram” kanālos vai arī Krievijas apmeklējuma laikā. Tipiskie uzdevumu izpildītāji ir personas ar zemiem ienākumiem un personas, kas vēlas nopelnīt, kas bieži ir jaunieši.
Novembra sākumā Igaunijā apcietināts videooperators un blogeris Oļegs Besedins, kurš veidojis filmas un sižetus, kas saskanēja ar Kremļa retoriku, vienlaikus apelējot pie vārda brīvības. “Besedins ir turēts aizdomās par iesaisti informatīvās ietekmes kampaņās, sadarbojoties ar cilvēkiem, kuri dzīvo un darbojas Krievijā. Tātad runa nav tikai par to, ka viņš pauž savu viedokli par Igauniju vai citām Baltijas valstīm – viņš to dara sadarbībā ar personām, kas atrodas Krievijā. Saskaņā ar mūsu aizdomām šie cilvēki ir specializējušies informatīvajās kampaņās,” aizturēšanu skaidrojis Igaunijas prokurors Tāvi Perns.
Besedina kopējais sekotāju skaits sociālajās platformās “Youtube” un “Facebook” bijis ap 250 000 cilvēku, un Krievijas propagandā savulaik strādājušais Latvijas pilsonis Marats Kasems Besedina aizturēšanu vērtē kā gana nopietnu triecienu Kremļa propagandai, jo tas bijis alternatīvs kanāls vajadzīgo naratīvu izplatīšanai brīžos, kad kanāli bijuši bloķēti citiem Krievijas propagandistiem.
Viens no pamanāmākajiem Kremļa propagandas satura veidotājiem ir bijušais Rīgas domes deputāts, no Latvijas aizbēgušais Ruslans Pankratovs, kurš tagad Krievijas NVS valstu institūtā vada Baltijas nodaļu. Septembrī šis institūts rīkojis sanāksmi, kurā kārtējo reizi kritizēja Latvijā it kā notiekošo tautiešu un krievu valodas apspiešanu. Pie apspiešanas viņi pieskaita arī valsts valodas pārbaudes, kas jānokārto Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem.
Latvijas drošības dienestu vērtējumā Krievija pieliek lielas pūles, lai tās propaganda un dezinformācija nonāktu līdz Latvijas sabiedrībai un ietekmētu to. “Krievijas Ārlietu ministrijas pārraudzītais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds (Tautiešu fonds jeb Pravfonds) joprojām tiek izmantots Krievijas ietekmes aktivitāšu finansēšanai Baltijas valstīs. Tāpat Tautiešu fonds joprojām sedz advokātu pakalpojumu izmaksas tiesvedībās, kurās apsūdzēti Baltijas valstu prokrieviskie aktīvisti,” informē Satversmes aizsardzības dienests.
Savukārt VDD vērtējumā “nav izslēdzami Krievijas mēģinājumi nodrošināt Latvijā dzīvojošajiem Krieviju atbalstošajiem aktīvistiem finansējumu, izmantojot skaidru naudu, kriptovalūtas vai arī jaunas, starptautiskajām sankcijām nepakļautas un pirmšķietami ar Krievijas valdību nesaistītas organizācijas”.
Kā atzīmē raidījums, lai arī propagandas vēstījumus ražo specdienesti Krievijā, to izplatīšanai vervē izplatītājus arī Latvijā. Kā stāsta Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Mārtiņš Jansons, ir fiksēti gadījumi, kad caur garu ķēdi Krievijas specdienesti “Telegram” kanālā uzdod izdrukāt lapas ar Latvijas valsti un drošības iestāžu noniecinošiem vēstījumiem un vēlāk izlīmēt tās dažādās Latvijas pilsētās. Prokurors arī minēja, ka pēdējā laikā parādās arī uzdevumi izplatīt tekstus ukraiņu valodā, radot patiesībai neatbilstošu priekšstatu, ka Latvijā dzīvojošie ukraiņi vēršas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Šādiem “darbiem” tipiski tiekot vervēti jaunieši, personas bez regulāriem ienākumiem, cilvēki, kurus motivē nauda, nevis ideoloģija. “Līdz ar to faktiski personas 15 eiro dēļ, reizēm vairāk – 100, 200 vai 500 eiro dēļ, faktiski ir gatavas riskēt ar kriminālatbildību,” piebildis Jansons.
Gadījumos, kad pierādījumi sadarbībai ar Krieviju ir pārliecinoši, uzsāk kriminālprocesu pēc panta – palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Kopš 2022. gada šis pants parādās 14 uzsāktajos kriminālprocesos. Lielākajā daļā no tiem vēl turpinās izmeklēšana. Divas lietas izbeigtas, viena – pabeigta ar prokurora priekšrakstu par sodu, vēl viena lieta ir skatīta tiesā.
