Latvijā pārtikas preču cenas zemo cenu kategorijā kopš maija, kad tika noslēgts memorands pārtikas cenu samazināšanai, ir sarukušas par 0,8%, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
“Redzam, ka ir preču grupas, kurās mums ir samazinājums, bet ne absolūti visās,” sacīja Valainis, piebilstot, ka kopš memoranda parakstīšanas brīža zemo cenu grozā pārtikas preču cenas ir sarukušas par 0,8%.
Viņš arī pauda, ka Latvijā pārtikas preču cenām ir pretēja tendence nekā Igaunijā, kur pārtikas cenas turpina augt.
LETA jau vēstīja, ka 2025. gada 27. maijā Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.
Ekonomikas ministrijas izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.
Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Zemo cenu pārtikas grozus lielākie tirgotāji ieviesa šogad jūnijā.
Savukārt šogad 12. augustā valdība nolēma, ka atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam.
Regulējums paredz pienākumu, pēc CSP pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniegt datus CSP. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas nav noteikts kā pienākums.
Lielākajiem mazumtirgotājiem būs jānodod CSP dati par Ministru kabineta noteiktajām pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm no šā gada 1. decembra.
“Firmas.lv” dati liecina, ka pagājušajā finanšu gadā vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījums bija SIA “Rimi Latvia” – 1,126 miljardi eiro, SIA “Maxima Latvija” – 1,102 miljardi eiro un SIA “Lidl Latvija” – 460,87 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri, pēc CSP datiem, palielinājās par 0,4%, bet gada laikā – šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri – pieauga par 4,3%. Tostarp pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā palielinājās par 0,5%, bet gada laikā – par 5,6%.
