Šogad, kad jau trešo gadu pēc kārtas lauksaimnieku ražas kvalitāti un apjomu tiešā veidā ietekmē ne tikai laikapstākļi, bet arī mazumtirdzniecības tīklu zemās iepirkuma cenas, zemniekiem bija grūtības gan izaudzēt kvalitatīvu dārzeņu, augļu un ogu ražu, gan izaudzēto realizēt.
“Mēs esam nonākuši situācijā, kad vietējie dārzeņi nevis nonāk veikalu plauktos, bet paliek uz lauka sapūt, jo novākšana ir dārgāka nekā iespēja atgūt ieguldītos līdzekļus,” informē biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Tāpēc biedrība “Zemnieku saeima” šogad īpaši aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbalstīt un izvēlēties Latvijas laukos audzētos produktus.
“Šobrīd veidojas apburtais loks – laikapstākļus ietekmēt nevaram, raža slikta, ienākumi vēl mazāk, pārējās izmaksas aug, kā rezultātā lauksaimniekam nav apgrozāmo līdzekļu, lai atrastu veidus kā izdzīvot, kur nu vēl domāt par saimniecību attīstīšanu,” skaidro Mārtiņš Trons.
Biedrība “Zemnieku saeima” vērš uzmanību, ka Latvijai raksturīgo dārzeņu, augļu un ogu īpatsvars veikalu plauktos var samazināties, ņemot vērā mazumtirdzniecības tīklu iepirkuma politiku.
Kā norāda M. Trons, pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija, tirgotāji un pārtikas ražotāji, nav devis solīto rezultātu – tieši pretēji, sadarbība ar lielveikaliem ir kļuvusi vēl izaicinošāka. Memorandā netika noteikts, kā mērīt rezultātus vai kādā veidā kontrolēt negodīgu rīcību, tādēļ lielveikali turpina diktēt savus nosacījumus un samazināt iepirkuma cenas, neslēdzot ilgtermiņa līgumus ar vietējiem audzētājiem.
Līdz ar to arī zemās iepirkuma cenas dārzeņu un augļu kategorijai ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi dārzeņu audzētāji šoruden daļu ražas atstājuši uz lauka nenovāktu. Novākšana ir kļuvusi ekonomiski neizdevīga, jo izmaksas par darbu, degvielu un uzglabāšanu pārsniedz iespējamos ienākumus no realizācijas. Atsevišķos gadījumos iepirkuma cenas samazinājušās līdz pat 50 %, kamēr veikalu plauktos gala cena pircējam nav mainījusies. Rezultātā zemnieks nespēj segt pat ražošanas pašizmaksu un ir spiests izvēlēties mazāk sāpīgo risinājumu – atstāt daļu produkcijas sapūt uz lauka.
Arī augļu audzētāji skaidro, ka šogad ābolu un bumbieru raža ir bijusi sliktāka, tostarp salnu dēļ pavasarī, kas liedz iespēju nodrošināt augļu pieejamību veikalos un vienlaikus noturēt arī finansiālo stabilitāti līdz nākamajai sezonai.
Lauksaimnieki uzsver, ka šobrīd ir sasniegts robežpunkts, kad bez pārmaiņām tirgus attiecībās un atbalsta mehānismos Latvijas augļu un dārzeņu nozare var zaudēt dzīvotspēju. Ražotājiem ir grūtāk konkurēt ar importa produkciju, kurai mēdz būt zemākas izmaksas, bet vietējā ražošana kļūst arvien riskantāka un ekonomiski neizdevīgāka. Latvijas zemniekiem vēl aizvien ir zemākie tiešmaksājumi starp visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī citās Eiropas valstīs protekcionisms attiecībā uz vietējiem ražotājiem ir neizmērojami lielāks.
Biedrība “Zemnieku saeima” aicina valsti beidzot raudzīties uz šo situāciju kā nacionālās pārtikas drošības jautājumu. Ja tuvākajā laikā netiks ieviesti taisnīgi sadarbības principi un atbalsta risinājumi, Latvija riskē zaudēt savus dārzeņu un augļu audzētājus – cilvēkus, kas gadu desmitiem nodrošinājuši iedzīvotājiem vietējos produktus un rūpējušies par Latvijas laukiem.
