Iedzīvotāji, turiet mājās, kabatā, makā skaidru naudu, lai vienu nedēļu varat iztikt bez bankomāta, – tāds ir Latvijas Bankas ieteikums. Tāds padoms ir tapis bankai kā Latvijas centrālajai valsts naudas turētājai, veidojot norādījumus, kā organizēt naudas plūsmu krīzes situācijās. Viens no iemesliem, kas ir licis izstrādāt krīzes situācijas ieteikumus, ir Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tas ir gluži tāpat kā civilās aizsardzības jomā pašvaldības organizē patvertņu apsekošanu un izveidošanu. Latvijas Banka šos ieteikumus ir publicējusi savā mājaslapā, kā arī iepazīstinājusi ar tiem Latvijas pašvaldību vadītājus. Taču banka uzsver, ka krīzes situācija naudas plūsmā var izveidoties dažādās situācijās, ne tikai kara apstākļos, piemēram, arī plūdu gadījumā, elektrības vai interneta pārrāvuma laikā.

Oficiālais Latvijas Bankas ieteikums skan šādi: «Vienmēr mājās glabā noteiktu skaidras naudas daudzumu. Ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai.»

«Skaidrai naudai ir jābūt, bet krīzes risinājumu loks ir plašāks,» norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sagatavoti arī citi krīzes risinājumi

Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas, bet kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks, norāda Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma. Latvijā tādas ir četras – «Swedbank», «SEB banka», «Citadele» un «Luminor Bank». Kritiskie finanšu pakalpojumi ir maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, skaidrās naudas izņemšana no bankomāta un maksājumi ar karti.

Nākamais krīzes risinājums ir pienākums bankām klientiem nodrošināt iespēju iegādāties pirmās nepieciešamības preces bezsaistē. Tas nozīmē, ka, ievietojot karti maksājumu terminālī, par kopējo summu līdz 200 eiro, ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra, klients var iegādāties pirmās nepieciešamības preces.

Parastā situācijā, kad klients nopīkstina savu bankas karti, notiek sazināšanās ar banku un tiek saņemta informācija, vai klienta kontā ir šāds naudas apmērs. «Ja nestrādā internets, tas nav iespējams. Tādā gadījumā notiek tā saucamais «offline» maksājums. Kartē tiek reģistrēts maksimālais norēķins 200 eiro apmērā. Pēc būtības banka jūs par 200 eiro nokreditē, par to neprasot procentus,» plānoto krīzes risinājumu skaidro M. Kazāks. Pat ja cilvēkam šādas summas kontā nebūs, viņam ieskaitīs kartē 200 eiro, kuri bankai būs jāatdod.

Cik lielas summas izņem tagad?

«Saprata, ka skaidra nauda ekonomikā ir kā asinsrite.» «No sākuma izskauž skaidru naudu, tad saka, lai tur mājās.» «Jau tā ir daudz telefonkrāpšanu, tāds ieteikums vēl vairāk iedrošinās krāpniekus.» Tik pretējus vērtējumus laikraksts saņēma par ieteikumu turēt skaidru naudu.

Taču jāņem vērā, ka noteikumi par skaidras naudas darījumu apmēru Latvijā nav mainījušies. Skaidras naudas darījumu limits ir 7200 eiro, un lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tik lielas summas skaidras naudas darījumi nemaz nav aktuāli. To apliecina dati gan par iedzīvotāju ienākumiem, gan skaidras naudas lietošanas paradumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā minimālo vai mazāku algu saņēma 117 895 darba ņēmēji, kas ir 15,3% no visiem darba ņēmējiem. Savukārt Finanšu ministrija ziņo, ka pēc kredītiestāžu aplēsēm mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un aptuveni 540 uzņēmumu izņem ap 60 miljoniem eiro. Savukārt no bankomātiem izņemtās summas gada laikā ir apmēram vienādas – ap 4,6 miljardiem eiro.

Vai krīzes situācijā nauda nepazudīs?

Ja nestrādā internets un cilvēks netiek savai naudai klāt, bankai šī nauda ir. Nauda nevar pazust pat tad, ja pazūd elektrība, jo bankām ir drošības centri, kuros dati par katra klienta darījumiem saglabāsies arī tad, ja nebūs elektrības, skaidro M. Kazāks. Bankas prezidents joko, ka vienīgā situācija, kad nauda var pazust, ir apokalipse: «Ja Eiropai trāpa meteorīts, visa dzīvība aiziet bojā. Ja te ir milzīgs sprādziens, tad,visticamāk, banku ierakstu arī vairs nav. Diez vai ir iespējams, ka visa cilvēce aizies bojā, bet banku norēķini turpinās strādāt.»

Kad centrālā valsts banka sāk sabiedrībai skaidrot, kā rīkoties krīzes situācijā, iedzīvotājus var pārņemt satraukums un bažas par savas naudas drošību. «Naudas pietiks visiem,» par naudas plūsmu krīzes situācijā saka M. Kazāks. Lai nodrošinātu bankomātus ar skaidru naudu, ir izveidots krīzes bankomātu tīkls. To skaits valstī ir ap 100. Uz tiem krīzes situācijā prioritāri tiks vesta skaidra nauda. Bet, ja runā par kādas konkrētas bankas krīzi, tad noteikumi paredz garantiju – nodrošināt klientiem 100 tūkstošu eiro izmaksu, pat ja banka bankrotē. Par skaidras naudas izmaksu iedzīvotājiem krīzes situācijā M. Kazāks piebilst: «Pietiks visiem, bet ne vienā laikā.» Ja pulksten 20 visi Latvijas iedzīvotāji sastāsies rindā pie krīzes bankomātiem, tad ir skaidrs, ka bankomāts iztukšosies ātrāk, nekā darbinieki spēs to papildināt.

Kopumā Latvijā ir ap 900 bankomātu, aptuveni 100 ir ar augstāku noturību, proti, tiem ir paredzēts papildu elektroapgādes veids, lai bankomātu var nodrošināt ar elektrību. Šos bankomātus krīzes situācijā prioritāri papildinās ar skaidru naudu.

Turpina uzdarboties krāpnieki

Ja runa ir par skaidru naudu, iespējams, vairāk nekā par interneta pārrāvumu iedzīvotājiem ir jādomā, lai nauda būtu drošībā. Par to runā gan Latvijas Banka, gan laikrakstu informē Valsts policija. Pēc valsts svētkiem Valsts policija ziņoja, ka nedēļas laikā no iedzīvotājiem izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro. Turklāt tie nav zagļi, kas ielaužas mājās, kamēr saimnieks ir prombūtnē. Tie ir gadījumi, kad iedzīvotāji paši telefonkrāpniekiem atdod naudu vai uztic savas bankas datus un naudas zaglis aizskaita to uz sev vēlamo kontu. No malas tas izskatās it kā konta turētājs pats būtu naudu pārskaitījis, jo krāpnieks izmantojis cilvēka uzticētos bankas identifikācijas datus. Piemēram, no 10. līdz 16. novembrim Valsts policijā reģistrēti 252 krāpšanas gadījumi. No tiem 63 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu, un kopējie iedzīvotāju zaudējumi sasniedz vismaz 509 826 eiro. ◆

Krīzes situācija

KRīZES SITUĀCIJA ir stāvoklis, kad notikums, situācija vai problēma var radīt vērā ņemamas sekas daudziem valsts iedzīvotājiem.

Ārkārtējā situācija

JA VALSTī IR apdraudējuma apstākļi vai katastrofa, kas var radīt vērā ņemamas sekas cilvēkiem un sabiedrībai kopumā, Ministru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju.

Izņēmuma stāvoklis

JA VALSTI APDRAUD ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus. Jāņem vērā, ka valsts apdraudējums neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kad izsludināta ārkārtējā situācija, izņēmuma stāvoklis vai iestājies kara laiks, var būt arī cita veida krīzes. Par tām atbildīgās institūcijas iedzīvotājus informēs.

FAKTI

200 eiro

Šādu summu bankai būs jāļauj klientam izmantot krīzes situācijā gadījumos, kad nebūs iespējas pārliecināties par naudas atlikumu bankas maksājumu kartē.

3800 cilvēku

Tik cilvēku mēneša laikā Latvijā regulāri no konta izņem skaidru naudu virs 1500 eiro, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro.

4,6 miljardi eiro

Tik lielas naudas summas Latvijā no bankomātiem vidēji tiek izņemtas gada laikā.

900 bankomātu

Šāds ir bankomātu skaits Latvijā. Aptuveni 100 ir ar augstāku noturību, proti, tiem ir paredzēts papildu elektroapgādes veids, un tie atbilst krīzes bankomātiem.

7200 eiro

Šāds ir skaidras naudas darījumu slieksnis Latvijā.