Latvijā politikas veidotājiem nepieciešams būt maksimāli godīgiem komunicējot ar sabiedrību par drošības situāciju un tās attīstību tuvāko gadu laikā, ceturtdien domnīcas “LaSER” pētījuma “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā” diskusijā norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.Sārts akcentēja, ka valsts noturību pret krīzēm pamatā veido cilvēki, viņu prasmes un zināšanas.
Viņš skaidroja, ka krīzes gatavības plāns ir tik labs, cik tam ir papīra vērtība un tas laiks, kas pavadīts, par to domājot. Jebkurš militārs cilvēks atzīšot, ka pirmā satikšanās plānam ar realitāti ir plāna zaudēšana, jo realitātes būs dažādas. “Kas to var zināt kāda tieši tā krīze izskatīsies un te nav perfektas atbildes. Nav jau viena konkrēta plāna, bet ir spēja elastīgi pielāgoties,” uzsvēra eksperts.
Runājot par komunikāciju, Sārts uzskata, ka nepareizi tiek saprasts, kas ir komunikācija. Pēc viņa paustā, redzamā un dzirdamā komunikācija esot tikai 30% no tā, ko cilvēka smadzenes uztver. Pamatā komunikāciju veido cilvēku pieredze, tāpēc esot nepieciešami veidi un formas, kā “nesam cilvēkus cauri šai pieredzei”.
Sārts neieteiktu organizēt lielas komunikācijas kampaņas, jo mūsdienu komunikācijas vidē cilvēki labāk sagaida personisku un individuālu uzrunāšanu. “Ja personiski un individuāli nav uzrunājuši, tad neuzskatu, ka esmu informēts,” piebilda eksperts.
Viņš norādīja, ka, piemēram, visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs” izauga no militārām mācībām līdz daudz lielāka līmeņa mācībām, kurās tiek iesaistītas daudz plašākas jomas. Tas esot veids, kā varot sabiedrībai piedāvāt pieredzi.
Eksperts uzskata, ka drošības kontekstā sabiedrība nav jāmēģina nedz nomierināt, nedz satraukt. Tā vietā ir jāstāsta maksimāli godīga situācija, kādu to valsts saredz, proti, jāuztver iedzīvotāji kā nobrieduši, pieauguši cilvēki.
Sārts skaidroja, ka saprot politiķu instinktu mēģināt sabiedrību mierināt, ka valstī viss ir droši, taču prakse liecina, ka, pie šādiem apstākļiem notiekot dažādām situācijām, ticība komunikācijai ļoti pamatīgi tiek sagrauta. “Līdz ar to es iesaku jābūt maksimāli godīgiem, komunicējot to kāda ir situācija un kāda viņa būs tuvāko gadu laikā,” uzsvēra eksperts.
Viņš piekrita, ka valstī nepieciešams organizēt lielas civilās aizsardzības mācības, lai cilvēkus šādi mēģinātu iesaistīt pieredzes gūšanai. Pēc viņa domām, pieredze ļautu iegūt zināmu drošības sajūtu, cilvēki zinātu aptuveni, kā rīkoties, un spētu pieņemt vajadzīgos lēmumus.
Jau ziņots, ka šodien tika prezentēts domnīcas jaunākais pētījums “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā”, kurā, balstoties uz krīzes simulācijā iegūtajiem datiem, sagatavoti priekšlikumi, kā uzlabot rīdzinieku sagatavotību rīcībai krīzes situācijās.
Pētījumā analizēti civilās aizsardzības sistēmu izaicinājumi un risinājumi Viļņā, Tallinā, Helsinkos, Kijivā un Rīgā, kā arī civilās aizsardzības nozīme visaptverošas valsts aizsardzības stratēģijā.
Pētījumā šogad augustā domnīca sadarbībā ar Rīgas pašvaldību organizēja scenārijā balstītu krīzes simulāciju, kurā piedalījās 185 dalībnieki. Iegūtie dati ļāva pētniekiem identificēt faktorus, kas rīdziniekiem palīdz vai apgrūtina rīcību ārkārtas apstākļos, kā arī aspektus, kuros jāpilnveido darbs sabiedrības informēšanā.
