Šodien 56 gadu vecumā pēc smagas slimības mirusi rakstniece Nora Ikstena, atsaucoties uz rakstnieces tuviniekiem, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs.
Ikstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Mātes piens”, pēc kura uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma, kā arī iestudēta izrāde M. Čehova Rīgas Krievu teātrī. Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore.
Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.
1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni “Dzīves svinēšana” (1998) un “Jaunavas mācība” (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums “Dzīves stāsti”, bet 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs “Nenoteiktā bija”.
Par grāmatu “Nenoteiktā bija” Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā.
Ikstena ir arī divu eseju krājumu autore – “Sīlis spoguļstiklā” (2006) un “Šokolādes Jēzus” (2009). 2009. gadā izdots Ikstenas romāns “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”, pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi “Amour Fou”. 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu “Filiparia”.
Ikstenas romāns “Dzīves svinēšana” tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts “Elzas Kugas vecuma neprāts” Margitas Gailītes tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā “Best European Fiction 2011”.
Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu un itāliešu valodā.
Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos.
