Atzīmējot Ziemassvētku kauju 109. gadadienu, sestdien notiks piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Antiņu kapsētā, Mārupes novadā, Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos, kā arī Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un Ložmetējkalnā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.
Vairākos atceres pasākumos piedalīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, kā arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Diena sāksies plkst. 12 ar piemiņas brīdi Mārupes novada Antiņu kapsētā, kur tiks nolikti ziedi un godināta Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņa.
Savukārt plkst. 13 Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos notiks pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku pārapbedīšanas svinīgā ceremonija, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas izpētes darbu laikā Ložmetējkalna apkārtnē.
Piemiņas pasākumu centrālajā norises vietā – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļos” – plānota plaša atceres pasākuma programma. No plkst. 11 līdz 16 apmeklētāji varēs baudīt tēju, kas gatavota pēc strēlnieku receptes uz ugunskura, bet no plkst. 12 līdz 16 būs aplūkojama Latvijas armijas bruņojuma un ekipējuma izstādē.
Savukārt no plkst. 15.20 muzeja teritorijā notiks svinīgais jaunsargu solījums un Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija.
Plkst. 16, godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, notiks lāpu gājiens maršrutā no “Mangal̦iem” līdz Ložmetējkalnam, kur dienas noslēgumā plkst. 17.30 notiks atceres brīdis. Tradicionāli Ložmetējkalnā tiks iedegti atmiņu ugunskuri un būs iespēja baudīt karstu tēju.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās notika no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim (pēc vecā stila) jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Šajās kaujās latviešu strēlnieku pulki ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā, bez artilērijas atbalsta, spēja pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties līdz Ložmetējkalnam.
Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, šīs kaujas būtiski cēla latviešu nacionālo pašapziņu un apliecināja tautas spēju aizstāvēt savas intereses ar militāru spēku.
Ministrija aicina visus piedalīties šajos pasākumos, lai kopīgi pieminētu un godinātu Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus un viņu ieguldījumu Latvijas vēsturē.
