Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektā Latvijā būvniekiem ir dota atļauja sākt būvdarbus 30-35 kilometru garā posmā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” finanšu direktors Ojārs Daugavietis.
Viņš norādīja, ka Latvijā “Rail Baltica” projektā no apmēram 50-55 kilometriem, kuriem ir pieejams finansējums, būvniekam ir nodoti apmēram 30-35 kilometri, lai varētu sākt būvniecības darbus.
Daugavietis minēja, ka Latvija projekta īstenošanā ir mainījusi prioritātes un šobrīd koncentrējas uz pamattrases izbūvi, kamēr sākotnēji darbi tika sākti ar Rīgas loka izveidi, kas ir tehniski vissarežģītākais posms projektā. “Vai Rīgas loks ir slikta investīcija? Domāju, ka mēs ātrāk vai vēlāk nonāksim līdz Rīgas lokam,” viņš sacīja.
Tostarp “RB Rail” finanšu direktors pauda viedokli, ka vēl viens tilts pār Daugavu Rīgā noteikti būs nepieciešams, jo esošā dzelzceļa tilta kapacitāte, visticamāk, nespēs nodrošināt nepieciešamo intensitāti. “Lai nebūtu vilcienu sastrēgumu, mums to tiltu agrāk vai vēlāk jebkurā gadījumā vajadzēs,” sacīja Daugavietis.
Viņš arī piebilda, ka visām trim Baltijas valstīm šobrīd projektam ir pieejami apmēram 4,5 miljardi eiro, tostarp Latvijai ir pieejami 1,5 miljardi eiro, Lietuvai – 1,6 miljardi eiro, bet Igaunijai – 1,2 miljardi eiro.
Tāpat Daugavietis minēja, ka nākamajā plānošanas periodā Eiropas daudzgadu budžetā Eiropas Savienošanas instrumentā transportam paredzētas investīcijas 51 miljarda eiro apmērā, kamēr iepriekšējā periodā bija paredzēti 25 miljardi eiro. “Mēs lēšam, ka “Rail Baltica” nākamajā periodā līdz 2034. gadam varētu saņemt attiecīgi divas reizes lielāku finansējumu nekā līdz šim,” viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“RB Rail” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums, kas izveidots, lai koordinētu “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Kompānijas akcionāri ir Latvijas “Eiropas dzelzceļa līnijas”, Igaunijas “Rail Baltic Estonia” un Lietuvas “Rail Baltica Statyba”.
