Pašvaldībām vēja elektrostaciju būvniecības ierobežošana jāpamato ar faktiem un datiem, aģentūrai LETA komentēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Ministrijā norāda, ka pašvaldības teritorijas plānojums ir tas tiesiskais instruments, ar kuru var ierobežot tiesības uz īpašumu, tomēr jāņem vērā, ka jebkurš šāds ierobežojums, ne tikai attiecībā uz vēja elektrostaciju būvniecību, ir jāpamato, balstoties uz datiem un faktiem.
Tostarp jābalstās uz datiem, kas izriet ne tikai no pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģijā noteiktā, bet arī no pētījumiem, kas veikti un attiecināmi uz konkrēto teritoriju.
Īstenojot pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzību, ministrija vairākkārt uzsvērusi šo būtisko faktoru, lai noteiktos ierobežojumus, tai skaitā teritorijas, kurās ir aizliegta vēja elektrostaciju izvietošana, varētu atzīt par leģitīmiem.
VARAM vienlaikus norāda, ka vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš spēkā ir Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi, ir attīstījušās tehnoloģijas un mainījušies arī vēja elektrostaciju tehniskie parametri.
VARAM ieskatā, būtiskākais instruments, kas ļauj skaidri noteikt konkrētās ieceres īstenošanas apjomu, ir ietekmes uz vidi novērtējums, kurā tiek vērtēta vēja elektrostaciju iespējamā ietekme uz cilvēka veselību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu.
Vienlaikus pēc VARAM teiktā Klimata un enerģētikas ministrija ir informējusi par ieceri izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu caurspīdīgu un izsekojamu vēja elektrostaciju uzraudzību, tajā skaitā par to radīto zemfrekvenču skaņu, vibrāciju, mirgojumu, trokšņiem un citām to raksturīgām radītām ietekmēm.
Kā ziņots, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.
VARAM, vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secināja, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteikto ekonomikas specializāciju, kas vērsta uz AER ražošanu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA), komentējot ministra lēmumu, sacīja, ka jautājums par vēja parkiem novadā jau ilgstoši raisa sabiedrības interesi un diskusijas. Viņš informēja, ka vairāk nekā desmit attīstītāji vēlas būvēt vēja parkus novadā.
Pēc viņa paustā, valstī nav noteikts vēja elektrostaciju regulējums, tāpēc pašvaldības katra “cīnās kā māk”. Vietvara, tostarp deputāti un pašvaldības speciālisti, plāno sīkāk iepazīties ar VARAM atzinumu par plānojumu, sniedzot plašāku komentāru.
“Vajadzētu izdot vienotu skatījumu uz visu valsti, lai mēs, pašvaldības, nemocītos lieki un netērētu finanšu resursu, lai pierādītu, vajag vai nevajag šos vēja parkus,” vērtēja Mačeks.
Tāpat iepriekš ziņots, ka SIA “EWE Neue Energien 2” Valsts vides dienestam (VVD) iesniedzis ieceri par 17 VES izbūvi Bauskas un Jelgavas novadu teritorijās, un VVD ir sācis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Pašvaldība pērn oktobrī sniedza VVD oficiālu atbildi, norādot, ka lielākā daļa plānotā vēja parka teritorijas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, kur šāda būvniecība nav pieļaujama. Arī novembrī sniegtajā atzinumā pašvaldība atkārtoti uzsvēra, ka iecere neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un zonējums nav maināms.
Savukārt Preiļu novadā AS “Latvenergo” plāno vēja elektrostaciju parka “Riebiņi” būvniecību.
