Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, liecina Latvijas Izglītības akseleratora jaunākās aptaujas rezultāti.
Dati rāda, ka jaunieši biežāk izvēlas nozares ar ierobežotu nodarbinātības un izaugsmes potenciālu. Aptuveni piektdaļa respondentu pauda vēlmi strādāt radošajās industrijās, tostarp mākslā, dizainā un mūzikā, lai gan šo nozaru devums Latvijas iekšzemes kopproduktā veido vien dažus procentus. Savukārt sporta jomu kā nākotnes karjeru izvēlas 14% jauniešu, neraugoties uz tās ierobežoto potenciālu tautsaimniecībā.
Vienlaikus samazinājusies interese par nozarēm, kas tiek uzskatītas par būtiskām ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies jauniešu interese par uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kur nākotnē prognozēts augošs darbaspēka pieprasījums.
Dati arī liecina, ka jauniešu vidū joprojām ir nepietiekami novērtētas tādas nozares kā apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, kokrūpniecība, mežsaimniecība un enerģētika, neraugoties uz to lomu Latvijas ekonomikā un eksportā.
Papildus nozares izvēlei aptauja izgaismo arī zemo jauniešu pārliecību par karjeras lēmumu pieņemšanu – tikai ap 40% jūtas droši par savām izvēlēm, kas ir zem starptautiski ieteiktā līmeņa, bet individuālu karjeras konsultāciju saņēmusi vien nepilna ceturtdaļa jeb 24% jauniešu. Lielākā daļa pieņem lēmumus, balstoties uz personīgu pieredzi, ģimenes vai vienaudžu ieteikumiem.
Pētījuma rezultāti norāda arī praktiskās pieredzes trūkumu. Vairāk nekā trešdaļa jauniešu pauduši vēlmi piedalīties “Ēnu dienās”, praksēs vai vasaras darbā, taču piedāvājums ne vienmēr ir pietiekams – gandrīz puse jeb 49% jauniešu, kuri vēlējās prakses vietu vasarā, to nav saņēmuši prakšu vietu trūkuma dēļ.
Šogad pētījumā uzmanība pievērsta mākslīgā intelekta ietekmei uz nākotnes darba tirgu. Tikai neliela daļa jeb 8% jauniešu norādījuši, ka skolā regulāri apspriesta mākslīgā intelekta nozīme profesiju attīstībā. Vienlaikus 45% atzina, ka tikai daļēji izprot, kādas prasmes nākotnē būs nepieciešamas, bet vēl 9% nesaprot. Aptauja atklāj arī dzimumu atšķirības mākslīgā intelekta izpratnē, kas, pēc autoru domām, var ietekmēt jauniešu izvēles augstas pievienotās vērtības nozarēs nākotnē.
Latvijas Izglītības akselerators ir Pasaules Ekonomikas foruma iniciatīvas daļa, kas Latvijā darbojas kopš 2023. gada, lai veicinātu ilgtermiņa pārmaiņas izglītībā un prasmju attīstībā, stiprinot sadarbību starp valsts un privāto sektoru.
