Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicinās siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.
Tāpat KEM, Labklājības ministrija (LM) un LPS ir vērsušās pie Ekonomikas ministrijas, lūdzot izvērtēt granulu cenu pamatotību.
KEM informē, ka pirmdien, 26. janvārī, ministrijas pārstāvji ar LM un LPS pārrunāja aktuālo situāciju kurināmā pieejamībā un pašvaldību gatavību un iespējas sniegt sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Puses kā prioritāti izvirzīja iedzīvotāju atbalsta mehānismu darbības nepārtrauktību, vienojoties, ka vajadzības gadījumā tiks meklēts papildu finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai.
Ministrijā norāda, ka 2026. gada janvārī saistībā ar zemo gaisa temperatūru ir būtiski pieaudzis enerģijas patēriņš, tostarp vairāk tiek patērēta malka, granulas, gāze, elektroenerģija un siltumenerģija.
Pārrunājot energoresursu pieejamību, tikšanās laikā secināts, ka kopumā situācija ir mierīga un šobrīd pakāpeniski uzlabojas arī kokskaidu granulu pieejamība. Vienlaikus granulu cena tirdzniecības vietās janvārī ir būtiski augusi. Analizējot straujo granulu cenu pieaugumu, KEM, LM un LPS ir vērsušās pie Ekonomikas ministrijas, lūdzot izvērtēt granulu cenu pamatotību.
“Diemžēl ap kokskaidu granulām radīto ažiotāžu sociālajos tīklos ļaunprātīgi izmanto viltus tirgotāji, kas interneta tirdzniecības platformās un sociālos tīklos piedāvā granulas par pievilcīgu cenu, pieprasot pircējam veikt priekšapmaksu, taču pēc maksājuma saņemšanas pazūd,” atzīmē ministrijā, aicinot par šādiem gadījumiem ziņot Valsts policijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
Tāpat ministrijā norāda, ka, neraugoties uz to, ka siltumenerģijas tarifi un dabasgāzes cena, kā arī elektroenerģijas mazumtirdzniecības cena Latvijā vidēji šobrīd ir nedaudz zemāka kā 2025. gada janvārī, lielāka patēriņa dēļ janvāra rēķini daudziem būs augstāki.
“Neraugoties uz to, ka šobrīd Latvijā nav enerģētiskā krīze, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību tām mājsaimniecībām, kurām varētu rasties grūtības segt izmaksas par apkuri ne tikai janvārī, bet šajā ziemā kopumā,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Viņš arī atzīmē, ka kopā ar LM un pašvaldībām sekos līdzi, lai mājokļa pabalstam pieejamie līdzekļi ir pietiekami, kā arī aicinās siltumapgādes uzņēmumus ļaut norēķināties par patērēto siltumenerģiju līdz nākamajai apkures sezonai, nepiemērojot papildu maksu.
Ministrijā piebilst, lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, Latvijā darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas paredz, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nepietiekami un kurām ir grūtības segt izdevumus par mājokli, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu. No 2026. gada 1. janvāra paplašināts iedzīvotāju loks, kas kvalificējas minētajam atbalstam.
KEM arī min, ka, apzinoties, ka lielāki apkures rēķini nozīmē, ka šo atbalsta mehānismu būs nepieciešams izmantot lielākā mērā, jo varētu palielināties gan saņēmēju skaits, gan aprēķināto pabalstu apmēri, KEM, LM un LPS pārrunāja mājokļa pabalsta piešķiršanas procesu, kā arī izmaksu tendences pēdējos gados. Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka gadījumā, ja iedzīvotāju pieprasījums pēc šī atbalsta pieaugs, KEM un LM kopīgi virzīs pieprasījumu papildu valsts finansējuma piešķiršanai sociālā atbalsta nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat KEM un LPS aicinās siltumapgādes uzņēmumus objektīvi izvērtēt maksājumu apjomu un, līdzīgi kā iepriekš, iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības samaksāt rēķinu par siltumapgādi, dot iespēju vienoties par atlikto maksājumu.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru un to, ka būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir rosinājis sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam.
Valainis uzsver, ka, pēc AS “Rīgas siltums” sniegtās informācijas, šogad janvāris Latvijā bijis aukstākais pēdējo 15 gadu laikā un otrs aukstākais pēdējo 30 gadu laikā kopš uzņēmuma pastāvēšanas. Tas tieši ietekmējis siltumenerģijas patēriņu un rezultēsies būtiski lielākos apkures rēķinos mājsaimniecībām.
Valaiņa ieskatā šādos apstākļos ir nepieciešama valsts līmeņa koordinēta rīcība. Strauji pieaugušais maksājumu slogs rada nopietnas bažas par iedzīvotāju iespējām norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem šīs ziemas mēnešos, uzskata Valainis.
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), ņemot vērā auksto janvāri, rosina pašvaldības kapitālsabiedrības nepiemērot kavējuma procentus iedzīvotāju kavētajiem apkures rēķiniem par šo mēnesi.
