Latvijā 2025. gada septembra beigās vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju bija 10 200 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā – 57 200 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji – attiecīgi 4900 eiro un 6900 eiro, informē FDP.
Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni – 45,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – un izpilda Māstrihtas kritēriju – uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.
Parāds 2025. gadam tika prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums – 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā – 55% no IKP.
FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 484 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā – 584 miljoni eiro jeb 1,3% no IKP. Savukārt 2027. gadā tie prognozēti 1,4% no IKP jeb 643 miljoni eiro, bet 2028. gadā – 1,5% no IKP jeb 722 miljoni eiro.
Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (149,7%), bet mazākais – Igaunijā (22,9%).
FDP skaidro, ka septiņās no 15 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP jeb tā sauktajās zemā parāda valstīs, parāda apmērs procentpunktos samazinājies, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni. Lielākais samazinājums bija Īrijā – par 7,2 procentpunktiem, bet Dānijā – par trīs procentpunktiem. Vidēji šajās septiņās valstīs parāds trešajā ceturksnī samazinājās par 2,3 procentpunktiem.
Savukārt pārējās astoņās zemā parāda valstīs parāds trešajā ceturksnī pieauga – vidēji par 2,9 procentpunktiem.
Augstā parāda valstīs (kopā 13) parāda apmērs procentpunktos samazinājās četrās no tām vidēji par 4,2 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija Grieķijā – par 8,9 procentpunktiem un Kiprā – par 6,1 procentpunktu.
Tomēr deviņāsaugstā parāda valstīs parāds pieauga vidēji par 2,4 procentpunktiem, tostarp Somijā – par 4,6 procentpunktiem, Francijā – par četriem procentpunktiem, Beļģijā – par 2,3 procentpunktiem, bet Slovākijā un Itālijā – par 2,2 procentpunktiem.
