Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojums apturēt Bauskas un Preiļu novada teritorijas plānojumus tāpēc, ka tie ierobežotu vēja parkus, ir pilnīgi nepamatots, – tā paziņoja Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV) vēja enerģijai veltītās konferences diskusijā piektdien, 30.janvārī, Kuldīgā.
Bijusī vides un reģionālās attīstības ministre un Kuldīgas novada vadītāja Bērziņa pauda: «Normatīvais regulējums vēja parku attīstīšanai nav pietiekams, to redzam pēc tagad izveidojušās situācijas. Iedzīvotājiem radīto trauksmi varēja novērst, jau sākumā nosakot stingrāku valsts regulējumu, lai teritorijas plānojumā varētu skaidri noteikt – var vai nevar konkrētā vietā būt vēja parks. Tagad pašvaldības to mēģina atrisināt ar teritorijas plānojumu, un pašvaldību noteiktie lielākie attālumi no vēja turbīnām līdz apdzīvotām vietā jau ir kompromiss.»
Deputāte uzsvēra: «Manā ieskatā Bauskas un Preiļu teritorijas plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatota. Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks.» Bērziņa piebilda, ka ceļš, kā vēja parku attīstīšana risināta Kuldīgas novadā, ir labs piemērs visu iesaistīto sadarbībai.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe prezentācijā par atjaunīgās enerģijas aktualitātēm atzina, viens no nepilnīgi izmantotiem instrumentiem, kā risināt sasāpējušās situācijas ar vēja parku novietojumu, ir noteikt teritorijas ar īpašiem nosacījumiem.
«To var izmantot arī enerģētikas projektiem, un tas nav atceļošs rīks,» skaidroja Irbe, «ja pašvaldība konkrētai teritorijai pieliek atzīmi, ka šis bloks atļauj enerģētikas projektus, bet ar īpašiem nosacījumiem, tiem jābūt formulētiem pašvaldības saistošajos noteikumos kā minimums. Tur var noteikt attālumu, sezonālu darbību un tamlīdzīgi. tml. Arī tādā gadījumā ir jāizpilda ietekmes uz vidi vērtējums ar visām procedūrām. Tā investors var vērtēt, vai viņa projekts šajā vietā būs ekonomiski pamatots un aprēķināt fiskālo ietekmi. Tā pašvaldība parāda, ka gaida investorus, bet arī viņiem ir jāievēro konkrēti nosacījumi.»
Vērtējot no kopienām saņemto sūdzību saturu, Irbe atzina – tikai neliela daļa esot argumentētas, pārējās ap 80-90% vienkārši deklarēts – esmu pret vēja parku būvniecību! KEM vēja enerģijas jautājumi aizņemot daudz laika. «Cenšamies vērtēt sabiedrības vēlmes un iestrādāt normatīvos arī nozares norādītās nepilnības. Paldies nozares dalībniekiem par konstruktīviem priekšlikumiem, kas visvairāk mērķēti uz sabiedrības bažu mazināšanu,» atklāja amatpersona, «nevaru teikt, ka vēja nozare būtu pretējos ieskatos tam, ko pauž sabiedrība.»
KEM pārstāvis piebilda, ka ir sagatavota Latvijas Enerģētikas stratēģija 2050 ar konkrētiem mērķiem pārejā uz atjaunīgo enerģiju, ko Saeima atteicās ratificēt, tomēr ziņojumi par tās izpildi ik gadu jāiesniedz parlamentā. Irbe arī atzina, ka lietuvieši atjaunojamās enerģijas ražošanā mūs apsteidz, un arī igauņi neatpaliek vēja un saules izmantošanā.
