5G pārklājums mājsaimniecībām reti apdzīvotās vietās Latvijā būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējuma, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa dati liecina, ka mājsaimniecībām reti apdzīvotās vietās Latvijā 5G pārklājums 2023. gadā bija 0%, bet 2024. gadā – 15,04%, kas ir būtiski zemāk nekā vidēji ES – attiecīgi 71,1% un 79,57%.
Savukārt kopumā 2023. gadā 53,11% mājsaimniecību Latvijā bija nodrošināts 5G pārklājums, bet 2024. gadā – 71,1%. Šie rādītāji ir zemāki par ES vidējiem 5G pārklājuma rādītājiem, kas attiecīgi 2023. gadā bija 89,05%, bet 2024. gadā – 94,35%.
Ministrijā prognozē, ka 5G lietotāju skaits nākamajos gados varētu palielināties par aptuveni 10%. Prognozēts, ka 5G izvēršana varētu sasniegt vēl daļu iedzīvotāju, kas dzīvo pilsētās un blīvi apdzīvotās teritorijās ar vismaz 500 iedzīvotājiem, kas ir aptuveni 80% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vienlaikus apdzīvotās vietas lauku teritorijās var nebūt komerciāli izdevīgas un, iespējams, būtu nepieciešami valsts atbalsta pasākumi pieprasījuma gadījumā, lai nodrošinātu pieejamību ļoti augstas veiktspējas tīklam.
Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 megabitus sekundē (Mbit/s) gan pilsētās, gan lauku teritorijās.
Starpposma izvērtējumā sniegts pārskats par plāna īstenošanas progresu un tā ietekmi uz elektronisko sakaru pieejamību visā Latvijā, kā arī identificēti izaicinājumi un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai elektronisko sakaru nozares attīstības uzlabošanai.
Ministrijā informē, ka, balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem par 2023. gadu, 47,91% uzņēmumu Latvijā ir pieejami ļoti augstas veiktspējas tīkli ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s, kas ir par 17 procentpunktiem mazāk nekā vidēji ES.
Vienlaikus Latvija starp OECD valstīm 2024. gadā saglabā pirmo vietu mobilo datu patēriņā uz vienu platjoslas abonementu mēnesī. Viens Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērē aptuveni 54 gigabaitus (GB), otrajā vietā ierindojas Somija ar 47 GB patēriņu, bet trešajā vietā – Lietuva ar gandrīz 39 GB.
Ministrijā norāda, ka mobilo datu patēriņa pieaugums ir saistīts ar augstu pakalpojumu digitalizācijas līmeni, kā arī fiksēto mobilo tīklu nepietiekamo pieejamību, ko lietotāji kompensē, izmantojot mobilās platjoslas pakalpojumus. Mobilās platjoslas abonementu skaits Latvijā sasniedz aptuveni divus miljonus, kas norāda uz ļoti augstu pakalpojuma izmantošanas līmeni – faktiski vienam lietotājam ir vairāki pieslēgumi, atzīmē ministrijā.
Ministrijā min, ka zemais apdzīvotības līmenis un būtiska investīciju nepietiekamība ir galvenie kavējošie faktori elektronisko sakaru infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus ministrijā min, ka investīciju nepietiekamība nav tikai Latvijas problēmjautājums, bet arī Eiropas Komisija (EK) atzīst būtisku investīciju nepietiekamību un ierobežotu investīciju kapacitāti, ņemot vērā nozares izaicinājumus un tehnoloģiskās attīstības vajadzības.
Lai veicinātu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G, attīstību, vairāki plānā ietvertie pasākumi ir daļēji īstenoti, vienlaikus SM turpina darbu pie vairāku esošo pasākumu īstenošanas, piemēram, Latvijas platjoslas kompetences centra funkciju paplašināšanas un uzlabošanas. Vienlaikus SM sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un sakaru nozares asociācijām izvērtēs iespējas optimizēt frekvenču izmantošanu ar mērķi uzlabot mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību līdz 2026. gada 31. decembrim.
Augstas veiktspējas piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai galalietotājiem ir būtiski, lai mobilo sakaru operatoriem būtu pieejami nepārtraukti, vienlaidu radiofrekvenču spektra bloki. Šobrīd radiofrekvenču spektrs 3,4-3,8 gigahercu (GHz) joslā ir sadrumstalots, un ne visiem mobilo sakaru operatoriem šādi vienlaidu bloki ir pieejami.
Lielākajai daļai mobilo sakaru operatoru 2028. gada 31. decembrī beigsies piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņš 3,4-3,8 GHz joslā, līdz ar to pastāv iespēja optimizēt frekvenču izmantošanu šajā diapazonā, lai nākamajā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķīruma periodā nodrošinātu pietiekamas kapacitātes vienlaidu radiofrekvenču spektra blokus, norāda ministrijā.
Ministrijā aģentūru LETA informēja, ka viens no plānā iekļautajiem pasākumiem ir platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīkla “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība, nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu. Kopumā līdz šī gada 30. jūnijam plānots nodrošināt piekļuvi 6200 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskajām ēkām. 2026. gada 31. janvārī ir nodrošināta piekļuve 1582 mājsaimniecībām. Minētais projekts tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda 16,2 miljonu eiro investīcijām.
Tāpat plāna izpildei ir nodrošināts Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 15,5 miljonu eiro finansējums projekta “5G Northern Europe Transport Corridors” īstenošanai, lai izveidotu “Rail Baltica” un “VIA Baltica” aktīvo infrastruktūru. Vienlaikus plānā veiktas izmaiņas, atsakoties no trīs pasākumu īstenošanas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijām, pārdalot finansējumu citu prioritāru projektu īstenošanai.
Dokumentā secināts, ka kopumā investīciju nepietiekamība elektronisko sakaru nozares attīstībai joprojām saglabājas 2020. gada apmērā, indikatīvi nepieciešami papildu 994 miljoni eiro.
