Ledus lūšana un iešana šogad notiks ar paaugstinātu ledus sastrēgumu un applūšanas risku, taču būtiska nozīme būs pavasara laikapstākļiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Ja upju baseinos būs lielas sniega rezerves un pavasaris būs silts un lietains, ledus iešana un applūšana notiks ļoti strauji, kas būtu visnelabvēlīgākais scenārijs, pavēstīja LVĢMC hidroloģe-metodiķe Līga Klints. Viņa atzīmēja, ka pakāpenisks pavasaris ļautu palu procesam noritēt bez būtiskām negatīvām sekām.
LVĢMC eksperti kopā ar Lietuvas sadarbības partneriem projektā “Ledus plūdu pārvaldība Latvijā un Lietuvā klimata pārmaiņu kontekstā” (ICEREG) secinājuši, ka visjutīgākie ledus sastrēgumu veidošanās posmi Latvijā ir Lielupes augštece – no Mūsas un Mēmeles upju satekas līdz Lielupes un Sesavas satekas vietai, kas aptver arī Bauskas novada teritoriju, kā arī Daugava posmā no Neretas līdz Aiviekstei.
Raksturojot pavasara palu un ledus sastrēgumu risku Bauskas novadā, LVĢMC eksperti paskaidroja, ka gan Mūsā, gan Lielupē tas lielā mērā saistīts ar upju fizioģeogrāfisko novietojumu. Upes tek no dienvidiem, un tas nozīmē, ka ledus uzlūšana un iešana augštecē – Lietuvas upju baseinu daļā – sākas agrāk nekā Latvijā. Brīdī, kad augštecē jau var būt sācies palu process, bet vidustecē un lejtecē Latvijā vēl saglabājas sala apstākļi un ledus sega, veidojas paaugstināts nopietnu ledus sastrēgumu risks.
LVĢMC norāda, ka atsevišķos gados palu norisi sarežģī arī aizsalis Rīgas līcis – izveidojies malas ledus kļūst par papildu faktoru, kas apgrūtina ledus iziešanu no upēm. Sastrēgumi parasti virzās pakāpeniski no augšteces uz lejteces posmiem – līdz upe atbrīvojas no ledus segas, taču posmos lejpus sastrēgumiem stingrais ledus var bremzēt uzlūšanu un iešanu, paildzinot kritisko periodu.
Ne mazāk svarīga ir upju morfoloģija. Dabiski ledus sastrēgumi parasti veidojas straujos līkumos, upju grīvās, sateku vietās, gultnes sašaurinājumos un seklumos, uz sēkļiem un pie salām. Tie bieži novērojami arī vietās, kur upes gultnē ir inženierbūves – piemēram, tiltu balsti, caurtekas un citi objekti, kas var kļūt par “aizturpunktu” ledus masai.
LVĢMC akcentēja, ka jāpievērš uzmanību arī tam, uz kāda noteces fona upes aizsalušas. Šogad Lielupi un citas baseina upes klāj ledus sega, vidējais ledus biezums janvāra trešajā dekādē bija 19–27 centimetri. Ledus veidošanās šosezon sākās vēlu, tomēr biezums ir tuvs ilggadīgajām vērtībām šajā periodā, un, saglabājoties salam, ledus vēl palielināsies. Ledus uzlūšanas un iešanas laikā sastrēgumu veidošanās ir gaidāma, tomēr to ilgumu un bīstamības pakāpi šobrīd prognozēt nevar.
LVĢMC apstiprina, ka ledus uzlūšana un iešana garos posmos šogad var noritēt ar paaugstinātu sastrēgumu risku, līdz ar to arī ar applūšanas riskiem, bet procesa gaitu noteiks sniega rezerves baseinā un pavasara straujums. Visnelabvēlīgākais ir scenārijs, kad sniega kušanu papildina intensīvi lietus nokrišņi un straujš siltums. Pakāpenisks pavasaris, gluži pretēji, rada iespēju palu procesam noritēt mierīgāk.
Operatīvie dati liecina, ka Lielupes augšteces posmā 2025. gada novembrī un decembrī notece bija paaugstināta. Pēc Mežotnes novērojumu stacijas datiem Lielupes notece novembrī bija aptuveni 142% no ilggadīgās normas, bet decembrī – 108%. Reta līdz bieža vižņu iešana posmā no Bauskas novērojumu stacijas līdz Mežotnei sākās decembra beigās un pie Bauskas turpinājās līdz janvāra vidum. Lielupē pie Mežotnes janvāra pirmās dekādes beigās izveidojās vižņu un ledus sablīvējums augšpus un lejpus novērojumu stacijas, ūdens līmenim strauji ceļoties un maksimumu sasniedzot 8. janvārī – 166 centimetrus virs Mežotnes stacijas nulles atzīmes. Savukārt Mūsā pie Bauskas augstākais ūdens līmenis tika novērots 18. janvārī, sasniedzot 112 centimetrus virs stacijas nulles atzīmes .
LVĢMC apstiprināja, ka Lielupes augštece, no Mūsas un Mēmeles satekas pie Bauskas pilsētas līdz Sesavas upei, ir labi zināms sastrēgumu veidošanās posms. To veicina mēreni līkumaina gultne ar meandru lokiem ik pēc 3–4 kilometriem, upes platuma un dziļuma mainība, mazs ūdens virsmas garenslīpums, kas nosaka lēnu tecējumu, pieteku satekas, salas, kā arī Jelgavas novadā esošais Staļģenes tilts ar četriem balstiem. Sastrēgumu laikā atsevišķos posmos Lielupes gultne periodiski var tikt piepildīta ar vižņiem un ledus gabaliem līdz pat dibenam.
Bauskas novada robežās jutīgākās vietas izceltas divas. Pirmā ir Mūsas un Mēmeles sateka, kur atrodas Ķirbaksala un citas mazas saliņas pie Bauskas – ledus sastrēgumi te var izraisīt ūdens līmeņa celšanos līdz diviem metriem. Otrā vieta ir posms pie Mežotnes, kur upe kļūst platāka – ledus plūdu rezultātā ūdens līmeņa kāpums te var sasniegt gandrīz trīs metrus. Šis Lielupes posms no satekas līdz novada robežai raksturojas arī ar straujām dziļuma izmaiņām, kas ir papildu faktors sastrēgumu veidošanās procesā.
ICEREG projektā izstrādātās ledus sastrēgumu plūdu riska un draudu kartes ietver arī Bauskas novadu – gan Mūsas un Mēmeles sateku lejpus Bauskas, gan Lielupes posmu līdz novada robežai. Kartes visērtāk apskatīt LVĢMC vietnē https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes (Mūsas un Lėvuo upju ledus sastrēgumu plūdu draudu un plūdu riska kartes ir publicētas LHMS mājaslapā: https://www.meteo.lt/klimatas/hidrologija/ledo-sangrudu-sukeltu-potvyniu-gresmes-ir-rizikos-zemelapiai), te iespējams aplūkot applūšanas varbūtības reizi 10, 100 vai 200 gados, kā arī modelējumu trīs nākotnes periodiem: 2021.–2050., 2041.–2070. un 2071.–2100. gadam, atbilstoši augstas emisijas klimata scenārijam.
ICEREG ietvaros pilotteritorijās novērtēti arī riski infrastruktūrai. Kartēs pie katras varbūtības ir iespējams atvērt “Riska objektus”, kur redzami ceļi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ēkas un iedzīvotāju skaits applūstošajās teritorijās. Piemēram, Lielupes pilotteritorijā plūdi ar 10% varbūtību (reizi 10 gados) var apdraudēt ap 400 iedzīvotājus, ceļus ap 25 kilometru garumā, trīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un 107 ēkas. Plūdi ar 1% varbūtību (reizi 100 gados) var skart ap 530 iedzīvotājus, ceļus ap 32 kilometru garumā, trīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un 221 ēku.
LVĢMC uzsver, ka ledus sastrēgumus ir sarežģītāk prognozēt nekā “parastos” palus, jo izšķiroša bieži ir neredzamā zemledus daļa – vižņi, kas var aizsprostot gultni. Prognožu metodika balstās uz hidroloģisko staciju novērojumiem, bet starp stacijām ir gari upju posmi bez tiešiem mērījumiem, kur sastrēgumi var veidoties un attīstīties. Kad sastrēgums izveidojies, ūdens līmeņa celšanās var būt ļoti strauja, tāpēc liels savlaicīgums brīdināšanai bieži nav iespējams – parasti tās ir dažas stundas līdz divas dienas.
Brīdinājumus izsludina LVĢMC speciālisti, informācija tiek nosūtīta VUGD un pašvaldībām, publicēta brīdinājumu vietnē, kā arī izplatīta sociālajos medijos. ICEREG projekta ietvaros izstrādātie papildinājumi agrīnās brīdināšanas sistēmai paredz rīku, kas automātiski veic aprēķinus un prognozē, vai ūdens līmenis var sasniegt konkrētu bīstamības pakāpi, atvieglojot lēmumu pieņemšanu atbildīgajiem dienestiem.
Tā kā Lielupes baseins cieši saistīts ar procesiem Lietuvas teritorijā, pārrobežu informācijas apmaiņa šajā sezonā ir īpaši nozīmīga. ICEREG projekta ietvaros puses vienojušās par hidroloģisko brīdinājumu apmaiņu – turpmāk Latvija saņems brīdinājumus, ja ledus sastrēgumi veidosies Mūsā Lietuvas teritorijā. Ikdienā institūciju līmenī notiek hidrometeoroloģiskās informācijas apmaiņa, un šāda savlaicīgāka “signālu” nodošana var uzlabot gatavību situācijām, kas Bauskas novadā nereti attīstās pēc notikumiem augštecē.
LVĢMC informēja, ka ICEREG ietvaros sagatavots plūdu riska mazināšanas pasākumu saraksts, kas publicēts LVĢMC mājaslapā. Tajā akcentētas gan metodes, kas var paātrināt ledus kušanu, piemēram, ledus virsmas pārklāšana ar tumšiem materiāliem, gan arī risinājumi ārkārtas situācijām – smilšu maisu izmantošana, dažādu tipu ūdens sūkņi applūdušu telpu atsūknēšanai un vietējo reaģēšanas komandu apmācība. Īpaši uzsvērta sabiedrības informēšana par evakuācijas kārtību – lai cilvēki izprot briesmas, atpazīst brīdinājumus, zina, kurp doties un kā rīkoties, ja evakuācija jāveic strauji un aukstos apstākļos.
