Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā, kur zemi klāj līdz 46 centimetriem augsta sniega kārta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Šonedēļ Dagdā sniega dziļums pieauga no 40 līdz 47 centimetriem, svētdien sniega sega saplakusi par vienu centimetru. Tas ir dziļākais sniegs valstī kopš 2023. gada marta.
Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās ir 41 centimetrs Krāslavas novada Piedrujā. Daugavpils novērojumu stacijā izmērīta 35 centimetrus bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un Līvānu novadā zem sedz attiecīgi 30 un 32 centimetri sniega.
Citās novērojumu stacijās sniega biezums ir no sešiem centimetriem Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 centimetriem Rucavā. Novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājas 16 centimetrus bieza sniega sega. Bauskā izmērīta 19 centimetru bieza sniega sega.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijās sniega segu mēra ultraskaņas sensors speciāli sagatavotā laukumā. Meteoroloģiskās stacijas parasti atrodas atklātā vietā, un novērojumu punktā vējš nereti nopūš sniegu vai dažkārt izveido kupenu, tādēļ vidējais sniega biezums apkārtnē var būtiski atšķirties no tā, kas izmērīts novērojumu stacijā.
Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā zemi sedz vidēji 40-55 centimetrus dziļš sniegs, tādēļ pavasara palos Daugavā iespējams augsts ūdens līmenis.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm no 12. februāra iespējams atkusnis un sniega kušana, bet februāra otrajā pusē sniega sega var kļūt biezāka.
