Vietējās puķes 14. februāra Valentīndienai veikalā «Rozīte» Bauskā var nopirkt jau šonedēļ, bet Iecavas ziedu salonā «Vēja spārni» tās saņems pirms 8. marta, noskaidroja «Bauskas Dzīve».
Lai arī saimniecībās, kur siltumnīcas jau apkurina, ražošanas izmaksas šīs ziemas salā krietni pieaugušas, ziedu un stādu cenas nevarēs proporcionāli pacelt, jo tās nosaka tirgus ar lielu konkurenci, atzīst «Bauskas Dzīves» aptaujātie novada audzētāji.
Veikalā «Rozīte» šonedēļ tirgo dārzniecības «Ints un Co» siltumnīcā audzētās hiacintes, prīmulas un narcises, stāsta vadītāja Sandra Stasjuna. Vēlāk te būs arī vietējo audzētāju tulpes.
«Puķu cena ir tieši tāda pati kā pērn, kaut kurināšana ir lielāka,» atzīst S. Stasjuna, «izmaksas ir lielākas nekā citugad, taču jāskatās, cik cilvēki var maksāt.»
Iecavas ziedu salonā «Vēja spārni» vietējās puķes saņems pirms 8. marta, saka floristes. Pašlaik vēl esot pārāk auksti, lai vietējie pavasara ziedi būtu plaši pieejami.
Iecavas pagasta zemnieku saimniecības «Velgi» dārzniecībā Dimzukalnā pašlaik apsilda tikai nelielu daļu siltumnīcu platības puķēm, stāsta saimnieks Gatis Smala. «Cena puķēm nebūs lielāka. Ne jau mēs nosakām cenu, bet cilvēki, kuri pērk stādus. Pašlaik gaidām pavasari, ja siltie gadalaiki būs veiksmīgi, saimniecībā plānoto šogad nesamazināsim,» teic G. Smala.
Arī Skaistkalnes dārzniecībā «Dobītes» aukstā ziema koriģējusi ierasto kārtību. Kā atklāj saimniece Sandra Marcinkeviča, lai glābtu no rudens audzētās atraitnītes un prīmulas, te pašlaik kurina malkas krāsni, ko parasti sākuši marta beigās vai aprīlī.
«Mums ir viena malkas un viena granulu krāsns. Malka parasti mazāk jākurina, tāpēc dāsnajā ziemā ar sniegu un salu atraitnīšu un prīmulu glābšanai esam iztērējuši to malku, kas bija paredzēta pavasara sezonai,» skaidro Sandra. «Saulē siltumnīca uzsilst, bet vakarā strauji atdziest, veidojas ļoti liela temperatūras starpība. Aukstajās naktīs kurinām – otrdien no rīta pie mums rādīja mīnus 26,4 grādus. Vasaras puķēm siltumnīcu sāksim sildīt nākamnedēļ.»
Dārzniece atklāj, ka Stādu audzētāju biedrībā pirms pāris nedēļām rīkota aptauja, tulpju audzētāji no pagājušā gada iztērējuši ārkārtēju apjomu granulu. «Visam pēdējā gada laikā cena kāpj – lielākas algas, kūdra dažās pozīcijās pat divkārt dārgāka, podiņi, sēklu un stādmateriāls, minerālmēsli, elektrība, degviela,» uzskaita S. Marcinkeviča, «nevaram proporcionāli pielikt cenu, lai arī gribētos. Tas būtu par 40% vairāk, bet, ja līdz 20% varētu palielināt, tas būtu ļoti labi. Tomēr vasaras puķu cenu noteiks cilvēku pirktspēja pēc aukstās ziemas ar lielajiem apkures rēķiniem. Liela konkurence ir ar ievestajiem lētajiem vasaras augiem. Peļņas procents pēdējos 5-7 gados stādaudzētājiem samazinās, tāpēc samazinām vasaras puķu segmentu, koncentrējamie uz ziemcietēm un daudzgadīgiem augiem, kas nav tikai vienā sezonā pārdodami.»
Sandra saka: «Prieks, ka Latvijā cilvēkiem patīk augi un puķes, pēc baltās ziemas un sniega visi pavasarī izdaiļos pagalmus un balkonus ar krāsainām vietējām puķēm.»
Brunavas pagasta «Kāpostnīcas» saimniece Iveta Ļekūne no vasaras puķu biznesa jau dažus gadus atteikusies, tās izaudzēs tikai tik daudz, lai var apstādīt savas un draugu mājas.
«Mums pietiek ar kāpostiem. Puķes ir ļoti smags bizness, sevišķi tādā ziemā. To var darīt jauni cilvēki. Mūsu skābētie kāposti iet pēc plāna, tas ir mūsu pamatdarbs. Elektrības izmaksas tagad ir lielākas, bet mūsu eksports aug – produktus līdz ar Lietuvu tirgojam Norvēģijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovēnijā, Anglijā.»
