Kamēr citviet sporta stundas notiek sporta zālē, Misas un Iecavas pamatskolā vēsajās ziemas dienās skolēni dodas ārā un izbauda sniegu un salu.

Slēpju trases, sārti vaigi un pirmie kritieni kļūst par daļu no mācību procesa, jo sporta stundās audzēkņi apgūst slēpošanu un kustību prieku dabā. Nodarbību laikā skolēni trenē līdzsvaru, izturību un koordināciju, vienlaikus mācoties pielāgoties aukstajam laikam un dažādiem uzdevumiem.

Lai gan lielākajai daļai skolēnu slēpošana ir jauna pieredze, Misas pamatskolas sporta stundās, kur apvienojušies 11 skolēni no 8. un 9. klasēm, valda aizrautīga kņada. Kritieni mijas ar smiekliem, savstarpēju palīdzēšanu un vēlmi mēģināt noturēt līdzsvaru pēc iespējas ilgāk.

Lielākā daļa skolēnu uz slēpošanas stundu bija sagatavojušies – rokās cimdi, galvā cepures, ap kaklu šalles un mugurā siltas ziemas drēbes. Jau no pirmajām minūtēm bija redzams, ka bērni apzinās laikapstākļus un ir gatavi būt ārā. Kustības palīdzēja sasilt, un jaunieši ar interesi sekoja pedagoga norādēm.

Slēpošanas stunda organizēta pakāpeniski, ļaujot skolēniem soli pa solim iepazīt ziemas sporta veidu. Pirmie soļi uz slēpēm sperti turpat pie skolas, iebraucot nelielu apli priekšpagalmā – tas ļauj pierast pie slēpēm, nūjām, līdzsvara un kustības ritma. Pēc tam skolēni kopā ar sporta pedagogu Juri Sinkovski devās uz sporta laukumu, kur izslēpoja stadiona apli, pakāpeniski palielinot slodzi un audzējot pārliecību par savām spējām.

Tie skolēni, kuri jutās drošāk vai ir slēpojuši jau iepriekš, izmēģināja nobraucienu no neliela kalniņa. Neiztika bez dažiem kritieniem, taču tie ir daļa no mācību procesa – skolēni cēlās, palīdzēja cits citam un turpināja slēpot.

Pirmā stunda

Nodarbības laikā sporta skolotājs bija atsaucīgs, uzmundrinot skolēnus ar atbalstošiem vārdiem, mudinot nebaidīties un uzsverot, ka viss izdodas arvien labāk. Jurim Sinkovskim ceturtdien bija pirmā slēpošanas stunda kopš darba sākšanas skolā 2025. gada septembrī.

«Man pašam slēpošana nav nekas jauns, un arī iepriekš Misas skolā bērni ir slēpojuši – to stāstīja kolēģis,» atklāj Juris.

Lieliski, ka skolēniem nav vajadzīgas savas slēpes un nūjas, jo Misas skolā pieejams kvalitatīvs slēpošanas aprīkojums, ko bērni labprāt izmanto. Skolā ir dažādu izmēru slēpošanas zābaki, kas nav salīdzināms ar iepriekšējo Jura darba pieredzi skolā Saldū, kur bērniem bija īsas slēpes, ar kurām strādāt bija krietni grūtāk – tās varēja piestiprināt pie jebkuriem zābakiem, taču pārvietošanās bija sarežģītāka.

Piemērots laiks

Sporta skolotājs stāsta, ka iespēju slēpot sporta stundās skolēni šoziem jau gaidījuši, taču iepriekš to kavējis lielais aukstums.

«Skolēni lūdza doties slēpot, bet bija pārāk auksts, un es neriskēju. Tagad, kad ir divas mācību stundas pēc kārtas un slēpošanai patīkamāks laiks, to varam darīt,» skaidro J. Sinkovskis.

Pirmos doties slēpot Juris aicinājis vecāko klašu audzēkņus. Viņš atzīst, ka vecākajiem skolēniem ir laba disciplīna, tāpēc darbs ar viņiem ir krietni vienkāršāks, viņi ir ļoti ieinteresēti. Ar nelielu skaudību uz slēpēm ceturtdienas rītā noskatījās 2. klases audzēkņi, kuri arī gribējuši doties slēpot sporta stundās.

Ceturtdien mācību stundās galvenais uzdevums bija iebraukt slēpju trasi, lai sportošanu ārā varētu turpināt arī nākamajā nedēļā. Ja nodarbība noritēs veiksmīgi, plānots slēpošanas stundas rīkot arī citās klases, jo laikapstākļus ziemas sportam visu februāri sola labvēlīgus.

«Ja viss izdosies, iešu pie mācību pārzines un lūgšu, lai arī citām klasēm sporta stundas saliek kopā pa divām. Skolā ir mazāka izmēra slēpes un zābaki, lai visi varētu izbaudīt ziemas priekus,» stāsta J. Sinkovskis.

Tūrisma pulciņa spēks

Īpašu lomu nodarbībās ieņem skolēni, kuri apmeklē sporta tūrisma pulciņu. «Šodien bērni būs mani skolotāji – īpaši tie, kuri slēpo tūrisma pulciņā,» pirms stundas «Bauskas Dzīvei» atzina pedagogs. Skolēni jau zina, kurp ar slēpēm doties vislabāk un kur trase ir noteikti jāiebrauc, lai pa to var slēpot arī turpmāk.

Sporta tūrisma pulciņš Misas pamatskolā darbojas jau 34 gadus, un slēpošana ziemas sezonā dalībniekiem ir ierasta nodarbe. Pulciņa nodarbībās bērni apgūst orientēšanos mežā ar karti un kompasu, darbu ar virvēm, šķēršļu joslas pārvarēšanu un laivošanu. Tikpat aktīvi pulciņa dalībnieki gatavojas sacensībām, paši skolā veidojot šķēršļu trases, jo jau pēc divām dosies uz sacensībām.

Nodarbības tūrisma pulciņā notiek divas reizes nedēļā. Trešdienās bērni trenējas sporta zālē, strādājot ar virvēm un tehniskajiem elementiem, bet sestdienās nodarbības notiek ārā.

«Parasti tiekamies ap pulksten vienpadsmitiem, kad diena jau ir iesilusi, un slēpojam 2-3 stundas,» skaidro pulciņa vadītāja Ingrīda Vaisjune. Slēpošana sākas ar nelielu apli ap skolu, pēc tam maršruts ved tālāk uz trasēm un Māliņkalnu. Pēc garā treniņa visi kopīgi dzer tēju, piekožot cepumus.

Pulciņā ir dažādu vecuma grupu bērni, slēpošanas prasmes apgūst pakāpeniski. Ir bērni, kuri sākumā vēl nesaprot, kā piecelties pēc kritiena, taču jau pēc pāris reizēm to ir iemācījušies. Kritienus pulciņā uztver kā mācību procesa daļu, un bērni mācās neapstāties pie pirmajām grūtībām.

Ingrīda Vaisjune uzsver, ka sporta tūrisms nav komfortabls izkustēšanās veids: «Te nav sports, dušiņa un gultiņa – te ir dubļi, aukstums un vējš.»

Nodarbībās bērni mācās savākt sevi gan fiziski, gan emocionāli, sadarboties un pārvarēt grūtības, kas palīdz noticēt saviem spēkiem, saka pulciņa vadītāja.

Slēpes, laivas, pārgājieni

Pulciņa darba rezultāti redzami arī sasniegumos – pagājušajā gadā Misas pamatskolas skolēni kļuva par Latvijas čempioniem sporta tūrismā C grupā 5.–7. klasēs. 21. februārī skolā atkal sagaidīs ceļojošo kausu, kas jau iepriekš ir bijis Missā.

Ilggadējs un aktīvs sporta tūrisma dalībnieks ir Misas pamatskolas 8. klases audzēknis Linards Karpovs, kurš pulciņu apmeklē jau 6–7 gadus. Viņš sporta tūrismu raksturo kā nodarbi, kas līdzinās alpīnismam, jo te liela nozīme ir gan fiziskajai sagatavotībai, gan spējai pārvarēt šķēršļus un grūtības.

«Pārsvarā mēs mācāmies un trenējamies sacensībām. Ziemā mēs slēpojam, bet vasarā ejam pārgājienos, dodamies laivu braucienos vai ceļojumos,» stāsta Linards.

Pulciņa dalībnieki regulāri piedalās sacensībās dažādās Latvijas vietās, pieredze gūta arī ārpus valsts robežām Lietuvā. Savukārt ceļojumos skolotāja bērnus ņem līdzi tad, ja ir labas sekmes un uzvedība. «Esmu bijis ekskursijā Polijā. Pagājušajā gadā Zviedrijā bijām pārgājienā, kur nogājām 90 kilometrus,» stāsta Linards.

Kalna burvība

Slēpošana puisi aizrāvusi jau pirms Covid-19 pandēmijas. Linards teic, ka slēpot viņu iedvesmojis tētis – viņš esot slēpojis visu bērnību, tad kādu brīdi atmetis tam ar roku, taču pēc laika agrākā aizraušanās atgriezusies. Kad aizbraukuši uz Riekstukalnu, interese par slēpošanu strauji pieaugusi. «Pēc tās reizes man uzreiz iedegās acis, un tad arī devāmies iegādāties visu inventāru – braucām pirkt slēpes.»

Linards atzīst, ka iespēja slēpot sporta stundās skolā viņam ir īpaši nozīmīga: «Tas ir izcili, brīnišķīgi!» Jaunietim ir prieks, jo tā ir lieliska iespēja citiem apgūt ko jaunu un pašam darīt to, kas patīk vislabāk.

Piektdienas rītā pirms Iecavas pamatskolas 2.b klases stundas «Bauskas Dzīvei» par slēpošanas nodarbībām stāsta sporta skolotājs Jānis Siugalis. Slēpošana te nav jaunums – tā Iecavas pamatskolā notiek jau 12 gadus. Pēdējos gados slēpošana gan bija pārtraukta sniega trūkuma un pandēmijas dēļ, taču šogad, tiklīdz uzsniga sniegs, sporta stundas uzreiz pārceltas ārā.

Sporta skolotājs pats ir azartisks slēpotājs – šajā sezonā viņš Riekstukalnā slēpojis piecas reizes, divu stundu laikā noslēpojot 20 kilometrus, un vienā no nobraucieniem sasniedzis ātrumu 56 kilometri stundā. Šī pieredze jūtama arī darbā ar bērniem – skolotājs atzīst, ka vienmēr ir līdzās, palīdz piecelties, uzmundrina un atbalsta jaunos censoņus.

Skolā pieejams plašs slēpošanas inventārs, kas gadu gaitā pakāpeniski atjaunots. Ir vēl daži zābaki no 80. gadiem, bet ir sagādātas arī jaunas slēpes, nūjas un zābaki.

Skolotājam ir bijusi arī ne visai veiksmīga pieredze ar kādas firmas zābakiem: «Toreiz visiem pāriem atlīmējās vienas kājas zābaki. Pat braucu uz Bausku pie kurpnieka Ziedoņa, bet tur vairs nebija, ko glābt.»

Pašlaik situācija ir krietni uzlabojusies – skolā ir vairāk nekā 40 pāri slēpju zābaku, un izmēru netrūkst nevienam.

Kurš vairāk?

Mazākajiem skolēniem galvenais uzdevums ir apgūt elementāru slēpošanas soli, jo nūjas viņiem vēl ir par garu. Lielākajiem audzēkņiem prasības ir augstākas – katrā stundā sniegumu vērtē procentos, un noslēgumā izveidojas viens vērtējums, kas atzīmēts kā pārbaudes darbs. Pedagogs atklāj, ka slēpošana sporta stundās turpināsies tik ilgi, kamēr būs piemēroti laikapstākļi – februārī un, iespējams, arī martā.

Slēpošana sporta stundās patīk gan mazajiem, gan lielajiem skolēniem. Parasti skolēni slēpo stadionā, kur viens aplis ir 400 metri. Nereti gadās, ka pēc vairākiem apļiem jau pienācis pusdienlaiks, tomēr bērni lūdz atļauju izslēpot «vēl vienu aplīti», jo mazie sportotāji jau iegājuši azartā – kurš noslēpos vairāk?!

«Pagājušajā nedēļā viena meitene noslēpoja 20 apļus. Šoreiz viņa bija nedaudz apslimusi, bet tāpat palūdza izslēpot vismaz vienu aplīti, jo viņai ļoti patīk,» stāsta J. Siugalis. Sporta stundas uz slēpēm parasti tiek plānotas divu mācību stundu garumā – kamēr bērni tiek sagaidīti, saģērbti un sadalīti zābaki, paiet laiks, īpaši mazākajās klasēs. Ar apģērbšanos 2.b klasē palīdz audzinātāja Inese Jirgena – bērni zābakus uzvelk paši, bet garās šņores palīdz sasiet audzinātāja.

Uztver ar prieku

Skolotāja Inese Jirgena atzīst, ka bērniem slēpošana ļoti patīk. Sākumā gan ne visiem pieredze bijusi pozitīva – daļa vecāku stāstījuši par bērnu iepriekšējām neveiksmēm vai bailēm no slēpošanas.

«Bija bērni, kuri bija bailīgi, bet es viņiem teicu – ja nokrīti, tad smejies,» stāsta audzinātāja.

Pirmā reize esot bijusi sarežģīta, taču, tiklīdz bērni uzvilkuši slēpes un sākuši kustēties, bailes ātri vien pazudušas. Inese uzsver, ka ir svarīgi izmantot iespēju slēpot, kamēr Latvijā ir labvēlīgi laikapstākļi ziemas priekiem, jo nav zināms, kāda ziema mūs gaida nākamgad.

I. Jirgena teic, ka slēpošana skolā ir vērtīga iespēja, jo ne visiem bērniem ir pieejams ziemas sporta inventārs. Tieši tāpēc bērni labprāt izmanto skolā piedāvāto, un interese par sporta stundām ārā ir liela. Audzinātāja atceras, ka toreiz, kad skolā vēl bija internāts, slēpošanā piedalījušies arī skolotāji. Tiesa, pašlaik pedagogi drīzāk ir čaklie palīgi – viņi palīdz saģērbt mazos sportistus un pēc stundām sagaida, lai novilktu slēpes un zābakus. Pēc slēpošanas katrs bērns noliek vietā zābakus, lai tie ir pa pāriem un viegli atrodami, kad uz starta dodas nākamie slēpotāji.

Jautri un smieklīgi

Par iespēju slēpot skolā priecīgs ir Iecavas pamatskolas 2.b klases skolnieks Emīls Kampāns. Līdz šim viņš nekad nebija slēpojis, taču pirmā pieredze skolā izrādījusies veiksmīga, un uz sporta stundām Emīls nāk ar azartu un interesi. Viņš stāsta, ka pēdējās reizēs noslēpojis pat 15 apļus. Piektdienas mācību stunda bija jau ceturtā reize, kad puisis iekāpa slēpošanas zābakos.

«Bail man nav! Slēpot ir jautri un smieklīgi,» pārliecināti saka Emīls. Viņš piebilst, ka kritieni vairs nebiedē – skolēni jau ir iemācījušies ātri piecelties un turpināt slēpot arī bez nūjām, kuras mazākajiem vēl ir par lielu.

Kad pēc vairākiem noslēpotiem apļiem Emīls satiekas ar klasesbiedriem pie skolas ieejas, 2.b klases «vagoniņš» skaļā korī sauc: «Slēpot ir forši!»

Pozitīvas bērnu emocijas, kad aukstajā ziemas gaisā virmo smaidi un smiekli, parāda, cik liela privilēģija ir iespēja skolā apgūt ko jaunu un vēl nezināmu. 

Nodrošinājums ar ziemas sporta inventāru novada skolās

AIJA SPRIŅĶE, Bauskas novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja: «Tikai četras novada vispārizglītojošās skolas ir iegādājušās ziemas sporta inventāru un izmanto to nodarbībās. Tās ir Iecavas, Misas, Griķu un Pamūšas pamatskola. Pārējās iestādēs ziemas sporta inventāra nav un daudzus ziemas sporta veidus nevar attīstīt. Ziemā organizē āra nodarbības, izmantojot arī skolēnu personisko inventāru un organizējot skolēnu došanos uz slēpošanas trasēm, kur var izmantot nomas inventāru. Griķu pamatskolā var slidot – tuvumā ir dīķis un skolas inventārā – slidas. Citviet rīko pastaigas svaigā gaisā, vizinās no kalniņa ar kamanām.»

Foto: Ivars Bogdanovs