Otrdiena, 17. februāris
Donats, Konstance
weather-icon
+-5° C, vējš 2.12 m/s, DA vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Sals novada iedzīvotājiem sagādājis lielus apkures rēķinus (33)

DZĪKS «AIVĪTES» Mūsas ciemā apsaimnieko trīs siltinātas un vienu nesiltinātu ēku.
FOTO – IVARS BOGDANOVS

Sen neredzēts sals janvārī atnesa ne tikai bieži pieminēto un gaidīto ziemu ar ziemas priekiem, izklaidēm un baltuma sajūtu, bet arī lielus siltuma rēķinus. Kamēr privātmāju īpašnieki izmisīgi meklē granulas un šausminās par elektrības rēķiniem, tikmēr daudzdzīvokļu namu iemītnieki skata pieaugošos ciparus.

«Bauskas Dzīves» redakcijā saņēmām lasītāju sūtītos rēķinus, kas ļāva apkopot statistiku un izprast situāciju, kāda ir novadā. Ja kāda sūtītie dati neparādās statistikā, priekšlaicīgi atvainojamies – sūtījumu bija gana daudz.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka datu uzskaitē kopš 2015. gada šis janvāris bija pats aukstākais mēnesis – vidēji -8,7 grādi. Līdzīgākie laika apstākļi bija 2016. gadā, kad bija vidēji -7,1 grāds un 2024. gadā, kad bija -5,2 grādi.

Laikraksta lasītāja no Dārza ielas Bauskā ir apkopojusi rēķinu informāciju par janvāra mēnešiem kopš 2015. gada. Rēķinā redzamās lielās izmaiņas 2023. un 2024. gadā bija saistītas ar Krievijas atslēgšanos no Eiropas enerģijas resursu tīkliem, kas palielināja maksu par gāzi un citiem apkures resursiem.

Dzīvokļa platība 40,3 m2.

Savukārt šī gada pieaugumu daļēji nodrošināja jaunais SIA «Bauskas novada komunālserviss» apkures tarifs – 81,74 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Saņemtā statistika liecina, ka nerenovētu māju rēķini par kvadrātmetru janvārī bijuši no 2,5 līdz 3,74 eiro. Protams, ka var būt dzīvokļi, kur maksa ir lētāka vai dārgāka.

Jelgavas uzņēmuma «Gren», kas nodrošina siltuma enerģiju pilsētai, apkopotā mājaslapas informācija liecina, ka nerenovētu māju vidējās siltuma izmaksas uz kvadrātmetru Jelgavā ir 2,27 eiro. Viņiem ir arī zemāks siltuma tarifs – 68,53 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ļoti spēcīga finansiāla ietekme ir privātmāju īpašniekiem, īpaši nesiltinātu vai tādu, kam nav alternatīvu enerģijas ieguves avotu. Šajā gadījumā sarunās netika minētas konkrētu rēķinu summas, bet pamatā norādīja, ka maksājumi ir, sākot no 600 eiro un uz augšu. Turklāt ne vienam vien ir beigušās granulas vai cita veida kurināmais un nevar atrast, kur to nopirkt. «Nopirku 20 granulu maisus par septiņiem eiro gabalā, kas man ir sešām dienām – 140 eiro,» stāstīja kāda Vecumnieku ciema iedzīvotāja. Rezultātā cilvēki sildās ar elektrību un tad rēķini ir vēl lielāki.

Iegūtajā statistikā ir izdevumi par apkuri divām siltinātām privātmājām. Siltuma izmaksu atšķirību nosaka temperatūra, kādu ēkās uzturēja. Par temperatūru atšķirības nozīmīgumu vienas ēkas īpašnieks norādīja, ka divu grādu atšķirība telpās palielināja kurināmā patēriņu un attiecīgi arī izmaksas par vienu ceturto daļu.

1 Dzīvokļa elektrības rēķinā ieskaitīts arī sadzīves elektrības patēriņš. Potenciālais maksājums par siltumu varētu būt mazāks, ko arī norādām iekavās.
2 Privātmāju siltuma rēķinos ir arī karstā ūdens uzsildīšana. Mājā ar lielāko rēķinu temperatūras starpība telpās, salīdzinot ar otru māju, bija apmēram pieci grādi.

Statistika parāda arī to, ka rēķini par siltumu ir ievērojami mazāki siltinātās ēkās. Par to runājām ar DzĪKS «Aivītes» valdes locekli Ingrīdu Levko. Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā DzĪKS «Aivītes» apsaimnieko trīs siltinātas un vienu nesiltinātu ēku.

«Kurinām ar gāzi. Apkures tarifs mums ir lielāks, nekā Bauskā. Jo vairāk klientu katlu mājai, jo lielāks patēriņš, jo lētāks tarifs,» stāsta I. Levko. Nesiltinātajai ēkai maksājums par siltumu bija 4,46 eiro par kvadrātmetru.

Siltinātajai ēkai Centra ielā 20 maksājums par kvadrātmetru vidēji ir 2,95 eiro. Mājai Centra ielā 22 – vidēji 2,89 eiro par kvadrātmetru. Pagājušajā gadā nosiltinātajai mājai Centra ielā 24, kur ir arī individuālie siltuma skaitītāji – vidēji divi eiro par kvadrātmetru.

Apsaimniekotāja norāda, ka galvenais ieguvums renovācijas procesā tomēr esot komforts un labsajūta. Dzīvokļos, kur pat salīdzinoši siltajās ziemās bija auksti, tagad ir laba temperatūra. Pamazām ietaupījums par siltuma rēķiniem nosedz arī finansējumu, kas ieguldīts renovācijā, bet tas nav ātrs process. «Janvārī lielākajai daļai dzīvokļu siltuma rēķinu ietaupījums ir nosedzis kredīta maksājumu,» saka I. Levko. Centra ielā 20 potenciālo ietaupījumu vērtē uz 1,51 eiro no kvadrātmetra, Centra 22 – 1,57 un Centra 24 – 2,46 eiro. «Domāju, ka šīs ziemas ietaupījums nosegs dzīvokļu īpašniekiem trīs līdz četru mēnešu kredītu maksājumu,» pauž apsaimniekotāja.

Februāra mēnesis draud būt tikpat auksts, bet apsaimniekotāji vērtē, ka rēķini varētu būt mazāki. Ne tikai tāpēc, ka mēnesis īsāks un telpās apkure ir samazinājusi mitrumu un tās ir vieglāk apsildīt, bet arī tīri laika apstākļu dēļ – saule silda ilgāk un spēcīgāk un pie līdzīgām temperatūrām kā janvārī enerģijas patēriņš katlu mājās ir mazāks. Tiesa, arī februāra rēķini solās būt gana lieli.

Iespēju salīdzināt siltinātu un nesiltinātu ēku maksājumus par apkuri piedāvā SIA «Bauskas novada komunālserviss» siltumapgādes ekonomiste Inese Ūdrēna. Dažos gadījumos starpība siltinātu un nesiltinātu māju rēķinos ir pat trīskārša.

Rundāles pagasta siltinātā mājā «Saulgrieži» vidējais maksājums par kvadrātmetru ir 1,1 eiro, savukārt nesiltinātajai ēkai «Zelmeņi» – 3,28 eiro par kvadrātmetru. 

Vecumniekos salīdzinājumam ir siltināta ēka Kalna ielā 15A, kur vidējais maksājums par kvadrātmetru ir 1,6 eiro, savukārt nesiltinātā mājā Kalna ielā 18 – 2,67 eiro.

Iecavā ir iespēja salīdzināt divas lielās deviņstāvu ēkas – siltināto Tirgus ielas 5 namu un nesiltināto Tirgus ielas 3 ēku, kuras renovācijas projekts top. Tirgus ielā 5 vidējais apkures tarifs ir 2,06 eiro par kvadrātmetru, Tirgus ielā 5 – 3,39 eiro par kvadrātmetru.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri (33)

Aivars
08:48 17.02.2026
Sals vai SIA BNK?
Vienotais tatifs
09:00 17.02.2026
Decembrī ieviests vienotais tarifs (Bauska un Iecava subsidē pievienotos novadus). Tas arī ietekmē rēķinus. Būtu korekti to norādīt rakstā - kāds ir faktisks un vāds ir vienotais tarifs.
Tinga
09:25 17.02.2026
Visdārgākā ir apkure ar granulām! Tiesa gan tajā gadījumā, ja vasarā nav iepirkts ar uzviju. Arī man 600+
Skopais
10:04 17.02.2026
Tinga nemāk ekonomēt.Netaisi Taškentu mājās.
alternatīvie enerģijas ieguves avoti
10:19 17.02.2026
kas ar tiem "alternatīvajiem ieguves avotiem" īsti domāts- nelegāla pieslēgšanās elektribai, gāzes vadam, jeb arī sasildīšanās vingrojot vai pat lietojot grādīgo?
Termoss
10:26 17.02.2026
BNKS daudzdzīvokļu māju sienu šuvju būvuzraugs?????
SM
10:39 17.02.2026
Cerams, ka šī ziema liks daudziem pārdomāt par to ko uzlabot. Diemžēl daudz kas ir stipri nokavēts un lietas vajadzēja darīt krietni, krietni savlaicīgāk, bet ir tā kā ir. Naivais priekšstats, ka pasaule, resursu cenas nemainās ir izkūpējis gaisā. Visa jaunā noliegšana arī ir nospēlējusi savu lomu. Uzvarētāji ir tie, kuri nosiltināja mājas, ieviesa alternatīvas apkurei. Jā, alternatīvā enerģija nozīmē ka mājā ir vairāki apkures veidi un attiecīgi ir manevra iespējas, ja kāds no resursiem ir dārgāks.
tad?
10:55 17.02.2026
kura esemmiņ būtu tavuprāt tā "alternatīvā apkure"? Ja tu, bērns, vismaz sajēgtu, cik izmaksā kaut viens apkures veids, tad nefantazētu par tiem "vairākiem apkures" veidiem, kas izmantojami bargās ziemās. Pie tam tā "alternatīvā apkure", kā siltumsūkņi, jebkura tipa, šādās ziemās ir visdārgākie ekspluatācijā. Kur tad tu pats šobrīd "aizmanevrētu", kas no apkures veidiem šobrīd pieļauj to "manevru"? Somijas ziepjakmens malkas krāsns ar kārtīgu šķūni vismas pāris gadu kaltētai malkai un arī tad ja tev ir pašam savs mežš un atļauja tā ciršanai.
būtu jau jāsaprot
11:08 17.02.2026
kāds apkures veids ko nozīmē, ka ar "alternatīvo apkuri" apzīmē ko pretēju "konvecionālajai" tai pie mums tradicionālajai.
alternatīvā apkure
11:14 17.02.2026
Īstā alternatīva jebkuros laikos ir Godmaņa krāsniņa, vien pašvaldības dienesti diez vai atļaus to Bauskas daudzstāvnēs, pieslēgtajās pie centralizētajiem siltumtīkliem, dzīvokļu īpašniekiem tādas uzstādīt?
SM
11:20 17.02.2026
Alternatīvs nozīmē papildus pamatam. Alternatīva nozīmē izvēli. Cēlies no latīņu valodas - alternatus, pagātnes forma no vārda alternare - "Dari vienu lietu, tad otro, dari pakāpeniski."
11:34 17.02.2026
Alternatīvs nenozīmē “papildus” — tas ir cits variants, kas pastāv neatkarīgi vai pat konkurē ar pamatu.
SM
11:37 17.02.2026
Ja pamata apkure ir piemēram gāze vai siltumsūknis, tad neizdevīgos apstākļos tiek likta lietā piemēram rezervē esošā malkas, granulu, šķeldas apkure. 1580s, "offering one or the other of two," from Medieval Latin alternativus, from Latin alternatus, past participle of alternare "do one thing and then another, do by turns," from alternus "one after the other, alternate, in turns, reciprocal," from alter "the other" (see alter). The meaning "purporting to be a superior choice to what is in general use"
11:42 17.02.2026
Paskatoties uz vārda “alternatīvs” vēsturisko izcelsmi, kļūst skaidrs, ka jūsu apgalvojums par to kā “papildus pamata” ir maldīgs. No latīņu alternare — “darīt vienu pēc otra” — alternatīva nozīmē izvēli starp diviem risinājumiem, kas var pastāvēt neatkarīgi vai pat konkurēt ar pamata variantu, nevis tikai papildina to. Jūsu interpretācija ignorē gan semantisko sakni, gan moderno lietojumu, kur alternatīva bieži tiek uzskatīta par autonomu vai pat uzlabotu risinājumu, nevis par pasīvu pievienojumu. Klasiska naivā prespriprīvisma kļūda.
SM
11:45 17.02.2026
Alter > choice > izvēle. Gāze vai šķelda > izvēle. Ja mājā nav izvēles, tad nav choice > nav alter, nav alternatīva. Easy babe! :)
kā nav tā nav:)))
11:49 17.02.2026
Nē, tas, ka pastāv izvēle, nepadara alternatīvu par “papildus pamata” — alternatīva vienkārši nozīmē citu risinājumu, kas var pastāvēt neatkarīgi vai pat aizstāt pamatu. Jūsu gāze vs. šķelda ir piemērs izvēlei, bet tas nav definīcija, kas atceļ vēsturisko un semantisko jēdzienu.
SM
11:56 17.02.2026
Nop. izvēle arī nozīmē alternatīvu semantiskajā izpratnē. Izvēlei nav obligāti jābūt neatgriezeniskai laika dimensijā kā to redzat iztirzājumā. Turklāt seno laiku cilvēkiem nebija izpratne par laika struktūru mūsdienu laiktelpas izpratnē, kurā pastāv Visuma konversijas faktors starp laiku un telpu ar vērtību ~299090.
nee
11:59 17.02.2026
Stilīgi (kaut arī šeit gaumes jautājums arī diskutabls) filozofiski, bet semantika nav mainīta. Alternatīva joprojām nozīmē citu risinājumu, kas var pastāvēt neatkarīgi vai konkurēt ar pamatu — laiks, telpa un Visuma konstantes šeit neko nemaina.
SM
12:08 17.02.2026
Tieši Visuma konstantes maina visu, jo cēloņsakarības ir Visuma transormācijas formāts un savukārt to transormācijas veids ir vistiešākajā veidā saistīts ar konstantu kuru minēju, konstanta ir noteicošais faktors kādās propocijās tas notiek un šī konstanta nosaka, ka absolūtas izvēles neeksitē pat teorētiski, jo tad tās nesaskanētu ar konversijas faktoru.
nē:)))))))))))))))
12:12 17.02.2026
Jūsu Visuma konstantēs un konversijas faktora spekulācijās ir noteikti iespaidīgs intelekts, bet tas nenozīmē neko semantikai: alternatīva joprojām ir cits variants, kas pastāv neatkarīgi vai konkurē ar pamatu, nevis vienkārši papildus slānis. Tas, ka jūs spītīgi izvairāties no vienkāršas kļūdas atzīšanas — apgalvojuma, ka alternatīvs nozīmē “papildus pamatu” — rāda, ka jūsu argumentācija bieži tiek novirzīta uz filozofiskām vai fizikas metaforām, lai maskētu faktu, ka sākotnējā semantiskā kļūda ir acīmredzama. Citiem vārdiem, jūs dod priekšroku sarežģītām abstrakcijām, nevis atzīt acīmredzamu lingvistisko nepareizību.
SM
12:16 17.02.2026
Saskaņā ar Oksfordas vārdnīcu jūs piederiet pie ultratradicionālistiem. :P Es pilnīgi noteikti neesmu tāds. The ultratraditionalist view that "alternative" must only refer to one of two options based on the Latin alter ("the other of two") is considered pedantic. Ernest Gowers, in his revisions of Fowler's Dictionary of Modern English Usage, argued against this strict limitation, recognizing that "alternative" is widely accepted for multiple choices.
SM
12:17 17.02.2026
Neņemiet ļaunā,esmu jucis un rakstu no savas palātas.
ups
12:20 17.02.2026
Pat ja Ernest Gowers un Oksfordas vārdnīca skaidri rāda, ka “alternative” neaprobežojas tikai ar divām izvēlēm, tas nenozīmē, ka alternatīva kļūst par “papildus pamatu”. Jūs varat saukt mani par ultratradicionālistu (definējot mani, jūs cenšaties nostiprināt savu argumentu, kas tikai atklāj, cik ļoti jums nepieciešams “saglabāt sevi” pedantiskā gaismā), bet fakts paliek: alternatīva ir autonoms variants, kas pastāv neatkarīgi vai konkurē ar pamatu, un jūsu centieni izvairīties no vienkāršas lingvistiskas kļūdas tikai demonstrē (vai tiešām neprotat atzīt acīmredzamu kļūdu pat tad, kad pat jūsu avoti to rāda? tas ir gandrīz mīļi:)))))))))).
SM
12:22 17.02.2026
Ja mājā pastāv divas dažādas apkures ierīces un diezgan loģiski, ka abas ir autonomas, atšķirīgas. Tad ....... tās ir alternatīvas vai nav?
o
12:25 17.02.2026
Jā, abas ierīces ir alternatīvas — un tieši šis piemērs sagrauj jūsu sākotnējo apgalvojumu, ka alternatīva nozīmē “papildus pamatu”. Autonomas, atšķirīgas opcijas nav pievienojums esošajam, tās pastāv pašas par sevi un var konkurēt ar pamatu, tieši tāpēc tās ir īstas alternatīvas, nevis dekoratīvs papildinājums jūsu pedantiskajai interpretācijai.
SM
12:31 17.02.2026
Man ir alternatīvā apkure un tā ir papildus pamata, jo pamata es lietoju lielākajā laikā, bet alternatīvu es izmantoju retāk. Bija tik sarežģiti? :)
:)))))))))))))))
12:35 17.02.2026
Mīļi:)))) jūs pārvēršat personīgu lietošanas paradumu par definīciju, cenšoties padarīt savu argumentu par “papildus pamatu” par acīmredzamu patiesību. Biežāk lietot pamata ierīci nav semantiska likuma maiņa. Alternatīva joprojām ir autonoms variants, neatkarīgi no tā, cik bieži jūs to ieslēdzat, un jūsu manipulācija nevar pārveidot to par dekoratīvu pievienojumu.
SM
12:37 17.02.2026
Es semantiski nepareizi apkurinu māju. Derēs? :)
tencinu
12:50 17.02.2026
kā var nederēt:) spītība dažreiz ir stiprāka par realitāti. paldies par labāko komunikatīvo izklaidi šodien:)
redzams
12:51 17.02.2026
skolnieciņš nomainījis niku uz SM. Un jēgas no apkures veidiem vien tik, cik no elektrības, ar spaiņiem to nevar nest. Ja būtu kaut kāda jēga, tad saprastu, ko savulaik nozīmēja "alternatīvā apkure" tolaik tradicionālajai apkurei un ko tā nozīmē šobrīd tai alternatīvai "zaļajai", ko tieši "zaļuma" dēļ nespēj pavilkt daudzas mājsaimniecības un arī cenralizētās apkures dzīvokļu īpašnieki. Būtu jau jāsaprot, ka tai, savulaik "alternatīvajai" šobrīd pienākusi cita alternatīva Godmaņa krāsniņas veidā. Gluži tāpat, kā tai "zaļajai enerģijai" šobrīd, ko "ražo" apsnigušie saules paneļu parki un bezspēkā vēl rotējošie ventilatori, ja vien rotē. Tāda īstenībā ir tās alternatīvās enerģijas cena, pārāk dārga priekš latvieša viduvējā, lai arī kāds te kārklu anglis ko necenstos iestāstīt. Realitāte gaužām skarba tām, savulaik par alternatīvajām energījām dēvētajām
gāze, šķelda
13:03 17.02.2026
ja tu nebūtu tik tups un nefantazētu šeit par lietām no kurām tev maza saprašana, tad vismaz kaut ar smadzeņu paliekām būtu jāsaprot, cik lielu platību no privātmājas teritorijas aizņemtu šķeldas glabātuve privātmājai. Kā arī, ja gāze būtu lētāka par šķeldu, līdz nākamajai ziemai tā šķelda vienkārši sapūtu neizmantota. Un būtu jau jāsaprot, ka škeldas katls nav tas pats kas granulu katls, ieber šķeldu katla bunkurā un vismaz uz diennakti aizmirsti pat šādā salā. Kaut ko tādu, par apkuri ar šķeldu, izfantazēt var vienīgi jefiņš no silta dzīvokļa pilsētas daudzstāvenē, tā dzīvokļa, kura apsildei nepietiek patreiz ar slapjās šķeldas kurināšnu, ir jādarbina arī abi gāzes katli.
SM
13:12 17.02.2026
Nav par ko, droši varat mani arī citreiz vest uz pareizā semantiskā ceļa! :)
ciparus
13:24 17.02.2026
Galvenais cenu palielinātājs ir BNKS ar savu naudas sapņu legalizētāju -SPRK. Ziema ir standarta un ļoti normāla ziema. Nenormāli ir cenu (inflācijas) taisītāji. Par siltināšanu. Kur ir precīzi un konkrēti dati par siltināšanas atmaksāšanās laiku?. Siltinot ir jābaro banka, apsaimniekotāji, PVN, projektētāji, būvuzraugi, tirgotāji, ražotāji, korumpanti, zagļi, celtnieki, siltumefektivitātes uzskaitītāji, būvvalde, ēku apsekotāji. Cik gados reāli atmaksājas siltināšana aprakstītajā " pareizajā" veidā?

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.