Brunavas pagasts 31. martā svinēja nozīmīgu jubileju. Pirms 85 gadiem, 1921. gada 31. martā plkst. 12, sāka «darboties» jaunā Latvijas Republikas robeža.
Brunavas pagasts 31. martā svinēja nozīmīgu jubileju. Pirms 85 gadiem, 1921. gada 31. martā plkst. 12, sāka “darboties” jaunā Latvijas Republikas robeža.
Lietuvas Republikas Panevēžas apriņķa Pabiržes pagasta vienu daļu, kur vairākums iedzīvotāju bija latvieši, pievienoja Latvijas Republikai. Šī teritorija bija vairāk nekā desmittūkstoš hektāru liela.
Pēdējos gados reti kad Grenctāles kultūras nama lielā zāle bija ļaužu tik pilna kā 31. marta vakarā. Uz Brunavas pagasta jubileju bija ieradušies vietējie iedzīvotāji, vairākās ģimenēs nāca pieaugušie kopā ar bērniem, kuru balsis dzidri skanēja pa vidu nopietnajām un garajām runām. Svinībās bija viesi no vairākiem Bauskas rajona pagastiem, no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī kaimiņu pašvaldībām Lietuvā. Aptuveni triju stundu ilgajā svinīgajā sarīkojumā ieskatu pagasta vēsturē sniedza tās pētītājs, arī viens no šī sarīkojuma idejas autoriem rīdzinieks Elmārs Margēvičs.
Koncertā uzstājās pagasta jauktais koris “Grenctāle”, garu programmu bija sagatavojuši Mežgaļu pamatskolas bērni. Kultūras nama foajē bija izvietoti pagasta sportistu iegūtie kausi. rokdarbnieces Aldona Juškevica un Nora Rigerte bija izstādījušas savus darinājumus. varēja redzēt Alfrēda Grāvīša gleznas, Mežgaļu pamatskolas audzēkņu pētījumus par pagasta vecajiem un ievērojamiem ļaudīm.
“Tas ir viens no nedaudzajiem pagastiem valstī, kuram tik precīzi ir nosakāms izveidošanās datums,” atzina Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Savukārt Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile pārliecināta, ka pagasts labi iekļausies topošajā Bauskas novadā. “Te ir daudz spēcīgu zemnieku saimniecību, strādā pašvaldības iestādes. Agrākos gados Brunavas puse tika daudzināta par labajiem ceļiem. Šī tradīcija būtu jāatgūst,” pozitīvo, kā arī ieteikumus minēja Ā. Gaile.
“Mūsu pagastā ir krietni iedzīvotāji. jācer, ka aktīvāki kļūs uzņēmēji, jo darba vietas ir vajadzīgas. Tad tik daudzi no pagasta nemeklēs darbu Bauskā, arī ārzemēs,” secina uz jubilejas pasākumu atnākusī Sandra Hildebrante. “Te ir daudz vietas, kur jauki spēlēties,” mammai pievienojas viņas meita, 3. klases skolniece Signe. Savukārt Daina Svalbone vēlētos rosīgāku un daudzveidīgāku kultūras dzīvi Grenctāles kultūras namā. “Dzīvoju tepat, “Rainī”, uz pasākumiem nāktu daudz biežāk, ja vien tie notiktu,” tā D. Svalbone.
“Brunavas pagastam vēlu veiksmi garīgajā, arī materiālajā ziņā. Lai gūtu panākumus, visiem – pašvaldībai, iedzīvotājiem – daudz jāstrādā. Jau Lietuvas laikā, arī tagad šī tomēr ir un paliek nomale. Taču tas nenozīmē, ka dzīve Brunavā būtu sliktāka nekā citviet Latvijā,” spriež E. Margēvičs.
“Mūsu pagasta bagātība ir laba lauksaimniecības zeme un tās apsaimniekotāji. Mums ir divas upes, maģistrāle – lieliskas iespējas tūrisma attīstībai. Es vēlu, lai brunavieši dzīvotu un strādātu savā pagastā,” tā svētku vakarā teica pašvaldības vadītājs Aivis Kārkliņš.
