Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja piedāvājumu izklaides radītā trokšņa ierobežošanai, kas dos pašvaldībām iespēju izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēta pašvaldības atļauju izsniegšana gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā tiks radīts troksnis.
Likumu “Par piesārņojumu” plānots papildināt, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā.
Iecerēts likumā noteikt, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā tiks radīts troksnis.
Plānots, ka saistošajos noteikumos pašvaldības paredzēs prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana.
Tāpat noteikumos pašvaldība paredzēs prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana, kā arī institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu izpildi.
Biedrības “Naktsmieru” pārstāve Maija Krastiņa likumprojektu vērtēja kā ļoti labu sākuma punktu un aicināja “veikli virzīties uz priekšu”. “Šis būtu ļoti labs pirmais solis, lai situāciju uzlabotu un sāktu darbu ar pašvaldībām,” teica Krastiņa.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Andrejs Aronovs atzina, ka atbalsta likumprojektu. “Ja pašvaldībai tiks dotas tiesības regulēt tās teritorijā sāpīgu jautājumu ar normatīvajiem aktiem, manā skatījumā, tas ir pareizais modelis,” teica Aronovs.
Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (P), runājot par ietekmi uz uzņēmējdarbību, pauda, ka, viņasprāt, pašvaldības ir saprātīgas un neviena pašvaldība nevēloties “aizbaidīt uzņēmējus”, bet gan vēlas saprātīgus noteikumus, lai uzņēmējiem ir skaidrs, ko viņi drīkst un ko ne. Lūse norādīja, ka pašvaldība ir gatava ar uzņēmējiem runāt un veidot saprātīgu risinājumu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Vineta Reitere aicināja noteikt pirms skatīšanas Saeimas sēdē noteikt ilgāku laika periodu, lai LPS varētu ar izmaiņām iepazīstināt pašvaldības.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Didzis Brūklītis komisijas sēdē norādīja, ka ministrija esot kategoriski pret jaunas birokrātijas radīšanu, kas saistīta ar atļauju un licenču izsniegšanu. Neesot skaidrs, kāds varētu būt birokrātiskās izmaksas, slogs uzņēmējiem. EM ieskatā, šis esot pārāk plašs regulējums, lai risinātu jautājumu, kas saistīts tikai ar troksni.
Aronovs, reflektējot par EM bažām, norādīja, ka likumprojekts neparedz regulēt komercdarbību, bet paredz nodrošināt kārtību, regulēt darbības, kas var radīt troksni.
Lūse piebilda, ka jau šobrīd pašvaldības policijai izklaides trokšņu risināšana ir nežēlīgs slogs. Aronovs norādīja, ka 2025. gadā bijuši 8900 izsaukumi par trokšņošanu un traucēšanu.
Tieslietu ministrijas pārstāve Guna Žvīgure pauda, ka ministrija konceptuāli atbalsta likumprojektu, taču lūdza diskusiju ekspertu līmenī pirms otrā lasījuma. Atbalstu likumprojektam pauda arī Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija.
Tiesībsarga biroja pārstāvis norādīja, ka šāds priekšlikums esot ļoti labs un tas ir jāīsteno. Tas paredz motivācijas mehānismu, ka jāievēro noteikumi, lai varētu strādāt, tāpēc Tiesībsarga birojs to atbalstot.
Sēdes noslēgumā deputāti lēma likumprojektu jau atbalstīt pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.
