Dailes teātrī vakar, 6. aprīlī, notika pēdējā pirmizrāde pirms teātra ēkas lielās rekonstrukcijas, kas sāksies maijā.
Dailes teātrī vakar, 6. aprīlī, notika pēdējā pirmizrāde pirms teātra ēkas lielās rekonstrukcijas, kas sāksies maijā. 19 aktieri pusotru stundu publikai izrādīja amerikāņu dramaturgu Mosa Hārta un Džordža S. Kaufmena komēdiju “Mēs gaidījām jūs rītvakar”.
Noilgojušies pēc jokiem
Izrādē dzirkstī humors, šķiet, aktieri ir noilgojušies pēc jautra, dejām un jokiem pilna iestudējuma. Režisors Kārlis Auškāps aktieriem ļauj izspēlēties no sirds. Turklāt šoreiz izrādes veiksmēm pieskaitāms arī labs dramaturģiskais materiāls. Amerikāņu autoru luga sarakstīta 1936. gadā, darbs guvis prestižo Pulicera balvu, pēc lugas motīviem uzņemtā filma 1938. gadā saņēma divas “Oskara” balvas.
Tekstos gan dažbrīd jaušama to gadu stilistika, jaunākiem skatītājiem grūtāk būs saprast jokus, kuros apspēlēta Krievijas cara ģimene, komunisms vai lielā ekonomiskā depresija. Izrādes sākumā pāris nedaudz garlaicīgu, neizprotami pārspīlētu ainu, otrajā cēlienā daži pagari didaktiskie monologi. Tomēr vairums komisko situāciju ir pārlaicīgas, varoņu rīcība rosina līdzjušanu, smaidu.
Atnāk par agru
Lugas sižeta būtība ir diezgan primitīva. Komēdijas darbība risinās Mārtina Vanderhofa ģimenes mājā. Viņa dzimtas dzīve kūsāt kūsā – tiek meistarotas petardes, audzētas čūskas, apgūts balets, rakstītas lugas un gleznots. Šī ir māja, kur katrs dara to, kas viņam patīk, un neviens neuzdod muļķīgus jautājumus. Šeit cilvēki iemācījušies dzīvot ar prieku. Viņi neļauj sevi ieraut naudas pelnīšanas, obligāto pienākumu un atbildības, darba virpulī.
Taču šīs jaukās ģimenītes atvase Alise iemīl Toniju Kērbiju – puisi no pavisam citām, Volstrītas darījumu cilvēku aprindām. Mīlestība ir abpusēja, skaista, nedaudz komiska. Taču Alise satraucas, kā Tonija smalko aprindu vecāki pieņems viņas ģimeni – jaukus, tomēr tik ekscentriskus, brīvdomīgus cilvēkus.
Notiek gatavošanās iespējamo jauno radu – Kērbiju ģimenes – uzņemšanai, taču viņi ierodas vienu dienu agrāk. Līdz ar to iemeslu pārpratumiem un jokiem ir pietiekami.
Lieliska aktierspēle
Jau kuro reizi gūstu apliecinājumu, ka aktieri ir mūsu teātru lielākā bagātība. To lieliski rāda arī šī izrāde. Ar amizanto bizīti, savdabīgo lomas traktējumu, vairākām komiskām mizanscēnām smieklu šaltis izraisa Gunārs Placēns. Teju perfekta savā lomā un ārējā tēlā (kas par kājiņām!) ir Akvelīna Līvmane. Jau kuro izrādi prasmi staigāt uz rokām demonstrē Pēteris Liepiņš. Publika aplaudē arī par dzēlīgiem dialogiem un asprātīgiem spriedelējumiem.
Lielisku plastiku demonstrē Ligita Skujiņa, pikants melnādainā Donalda lomā ir Lauris Dzelzītis, kuram līdz tēla pilnībai atliek vien noteikt kā dzērienu reklāmā “Uguniga lava nāk!”. Īsti sevi Alises lomā nav vēl atradusi mazpazīstamā Ieva Ertmane, pilnībā neizkopts šķiet vēl Helēnas Vasiļevskas, Arta Robežnieka tēlojums. Andris Daņiļevičs veidojis komiskus, vienlaikus gana sarežģītus deju numurus, Gundars Cauka piemeklējis atbilstīgu pagājušā gadsimta amerikāņu mūziku. Aktieri jokojot dzirkstī, uz skatuves viss uguņo, publika pēc izrādes aicina priekškaru atvērt vēl un vēl.
