Visā pasaulē šodien, 7. aprīlī, atzīmē Veselības dienu. Šogad uzmanības centrā ir cilvēki, kas strādā veselības aprūpē.
Visā pasaulē šodien, 7. aprīlī, atzīmē Veselības dienu. Šogad uzmanības centrā ir cilvēki, kas strādā veselības aprūpē.
Veselības ministrija izplatījusi paziņojumu, ka cilvēkresursi ir ļoti nozīmīga nozares sastāvdaļa. Proti, lai panāktu arvien labākus sabiedrības veselības rādītājus, nepietiek ar modernām tehnoloģijām un jauniem medikamentiem. Svarīgi arī izglītoti un motivēti darbinieki, kas prot strādāt ar šīm tehnoloģijām un pārzina ārstniecības līdzekļu klāstu tā, lai pacientam varētu ieteikt vispiemērotākos un labākos.
Bauskas slimnīcas valdes loceklis Uģis Zeltiņš piekrīt, ka tieši cilvēki ir veselības aprūpes sistēmas pamats, un uzsver, ka speciālistu krīze medicīnā vērojama visā valstī. “Medicīniskais personāls strauji noveco, trūkst jaunu darbinieku. Tas ir rezultāts gadiem ilgām nepietiekamām investīcijām medicīnas darbinieku izglītībā, apmācībā, algu politikā,” skaidro U. Zeltiņš.
U. Zeltiņš norāda, ka mūsu pilsētas slimnīcā darba apstākļi soli pa solim nemitīgi tiek uzlaboti. “2005. gadā tika nomainīts jumts stacionāra ēkai, bet 2006. gadā paredzēts ierīkot liftu un izremontēt ķirurģijas un bērnu nodaļas koridorus. Infrastruktūras sakārtošanai 2005. un 2006. gadā katru gadu izlietojami 100 tūkstoši latu. Līdzekļi ir valsts investīcijas, kas paredzētas tieši norādītajam mērķim. savukārt slimnīca arī pati no saviem līdzekļiem katru gadu infrastruktūras sakārtošanai iegulda līdz 50 tūkstošiem latu,” stāsta U. Zeltiņš. Nepārtraukti tiek meklēti arī jauni kadri. Slimnīcai izdevies piesaistīt divus jaunus speciālistus – šogad ķirurgu Vadimu Kilasoniju, bet pērn anestezioloģi Natāliju Ždanovu. Taču ar jaunu darbinieku parādīšanos aktualizējas dzīves telpas problēma, tāpēc slimnīca sākusi apsvērt domu par dienesta dzīvokļa iegādi.
Veselības ministrijai jau pērn bija jāsagatavo programma cilvēkresursu attīstībai medicīnā, bet ministrija to sola izdarīt šovasar. Daudziem jauniešiem nav motivācijas pievērsties medicīnai, jo prestižāk šķiet studēt ekonomiku, tieslietas, uzņēmējdarbību, un tas prasa mazāk laika.
Medicīnas profesionālās izglītības centra šī gada 1. janvāra dati liecina, ka Latvijā strādā 13 079 medmāsas. Trešdaļa ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet vecumā līdz 29 gadiem ir tikai seši procenti jeb 691 medmāsa. Vairāk nekā puse no māsu skolu beidzējiem veselības aprūpē strādāt nesāk.
No mūsu rajona māsas dodas strādāt uz Rīgu, kur vairāk maksā, – attālumam vairs nav nozīmes. Turklāt medicīnas darbinieces ir gatavas tērēt laiku un naudu ceļam – pat ja ienākumi nesanāk lielāki.
Aptaujātie baušķenieki par veselības uzturēšanu ir dažādās domās. Ilona Liepiņa norādīja, ka sākusi veselību uzlabot, izmantojot ājurvēdisko skatījumu, kura pamatā ir pareiza ēšana, domāšana un dzīvesveids. “Ja cilvēks jūtas slikti, der pavaicāt sev: ko nepareizu es ēdu, izdarīju, domāju?” teic I. Liepiņa.
Savukārt Mudīte Povilaite ir neizpratnē, kāpēc valsts prioritātē neietilpst veselība un sabiedrības izglītošana par to. “Kāpēc cigaretes veikalos atrodas pie pašas kases, ar roku aizsniedzamas, tāpat kā kārumi bērniem? Tāpēc, lai smēķētājs tās neaizmirstu nopirkt. Kāpēc pārtikai un rūpniecības precēm cena kāpj pamatīgi, bet cigaretēm – nemanāmi? Tāpēc, lai nevienam prātā neienāktu, ka smēķēt ir par dārgu. Viens otrs maizes kukulis maksā vairāk nekā cigarešu paciņa,” uzskata M. Povilaite. Viņasprāt, valstij ir izdevīga šāda situācija, jo, piemēram, smēķētāji mirst agrāk un valstij nav jārūpējas par viņiem vecumdienās.
Īslīcietis Ilgonis Grīslis uzskata, ka par veselību jārūpējas pašam, galvenais – aktīvi jāsporto.
