Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs
239
Dalies:
Zemgales partizāni sīvi pretojās okupantiem pēc Otrā pasaules kara
Pirms 80 gadiem 2. februāra spelgonī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagasta mežos notika kauja starp latviešu nacionālajiem partizāniem un okupantu pārspēku. Lielākā daļa mežabrāļu bija nākuši no vairākiem Bauskas apriņķa pagastiem.
Latviešu nacionālo partizānu vienība, kas darbojās Bauskas apriņķa Bārbeles, Skaistkalnes, Kurmenes un Valles pagastā, kā arī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā, izveidojās 1945.gada vasarā.
Komandieri no Kurmenes
Partizānu grupa ar 20 vīriem 1945./1946. gada ziemā bija apmetusies vairākos bunkuros, ko kara laikā izbūvēja Vācijas armija. Tie atradās Mazzalves pagasta mežā, netālu no Kurmenes pagasta robežas. Vienības komandieri bija Ludvigs Putnieks un Viktors Ančevs, abi no Kurmenes pagasta.
Čekistu savāktajos materiālos redzams, ka tie bija ieguvuši visai pilnīgu informāciju par bunkuriem, partizāniem un viņu bruņojumu. Ziņas okupantu varasvīri vāca no slepenajiem aģentiem, kā arī izvilka pratināšanā no arestētajiem mežabrāļu atbalstītājiem.
Daudz vērtīgu ziņu čekistiem sniedza 1946. gada janvārī legalizējušies partizāni Pēteris Bilstiņš un Arvīds Bankovskis no Kurmenes pagasta, kuri nopratināti vairākkārt. 30. janvāra un 1. februāra pratināšanā abi vīri daudz izstāstīja par mežabrāļu nometnes atrašanās vietu, skaitlisko sastāvu un bruņojumu. Tā okupantiem kļuva zināms, ka partizānu bunkuri atrodas Mazzalves pagasta Augstkalnu mežā, tuvu Kurmenes pagasta robežai un netālu no ceļa, kas no mājām «Strēlnieki» ved uz Jaunjelgavu. Trīs bunkuri atradās mežsarga Ķipura apgaitā, divi no tiem 600 m no ceļa labajā pusē, trešais – 300 m no ceļa kreisajā pusē. Pieejas bunkuriem bijušas mīnētas, starp tiem ierīkoti telefona sakari un tuvumā izvietoti sardzes posteņi.
Nebeidzama cīņa
Balstoties uz šo informāciju, 1946. gada 2. februārī mežabrāļiem zemnīcās uzbruka PSRS iekšlietu karaspēka 288. strēlnieku pulka vienības kopā ar Jēkabpils apriņķa čekistiem. Kaujā krita Jānis Teodors Meija no Valles pagasta, Vilips Saulītis no Skaistkalnes pagasta, Fricis Galviņš no Mazzalves pagasta, Arnolds Freimanis no Kurmenes pagasta un kāds rīdzinieks ar segvārdu Jonelis.
Pārējiem mežabrāļiem kaujas burzmā izdevās aizbēgt, pateicoties bārbelieša Jāzepa Jurcika prasmīgajai šaušanai ar Dektarjova vieglo ložmetēju. Par uzbrucēju zaudējumiem ziņu trūkst. Izglābušies mežabrāļi turpināja cīņu pret okupācijas režīmu. Vairāki krita nevienlīdzīgajā partizānu karā, citus sagūstīja un izsūtīja uz spaidu darbu nometnēm.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.