Viņi ir ļoti dažādi. Pēc vecuma – no pamatskolēna līdz sirmgalvim, pēc nodarbošanās – strādnieki, skolu audzēkņi, pedagogi, kultūras darbinieki, mājsaimnieces, pensionāri.
Viņi ir ļoti dažādi. Pēc vecuma – no pamatskolēna līdz sirmgalvim, pēc nodarbošanās – strādnieki, skolu audzēkņi, pedagogi, kultūras darbinieki, mājsaimnieces, pensionāri. Bet viņiem ir kopīgs vaļasprieks un arī nopietna aizraušanās – viņi raksta dzejoļus. Gan tad, kad prieks pāri malām iet, gan tad, kad skumjas māc vai sāp sirds. Tie ir rajona literāti, kuru dvēseles izjūtas atklājas arī šajā lappusē. Droši vien pēc tās izlasīšanas atkal kāds uzdrošināsies un atsūtīs savus pirmos vai ilgi glabātos sacerējumus ar vēlmi redzēt tos publicētus “Literārajā lappusē”. Šoreiz tajā pirmoreiz jauni vārdi – skolotāja Santa Belševica, vidusskolniece Dita Sasonkina un aiz Edgara vārda paslēpies pamatskolas audzēknis. Literātu saietā nebija ieradušies tie, ar kuriem kolēģi vēlētos tikties klātienē.
Literātu sanāksme pagājušajā svētdienā bija īpaša. Virmoja neslēpts prieks par Ainas Pikas pirmo dzejoļu krājumu. Viņa raksturoja ērkšķaino ceļu līdz mīlestības darbiņam “Vienīgi tev”, sacīdama: “Vieglāk ir dzejoļus uzrakstīt nekā izdot grāmatā.
