Kopš septembra mūzikas pasniedzējs Īslīces vidusskolā ir Dins Tabors. Gados jaunais skolotājs uzmanību piesaistīja pirms kāda laika Bauskas tautas namā notikušajā koru skatē.
Kopš septembra mūzikas pasniedzējs Īslīces vidusskolā ir Dins Tabors. Gados jaunais skolotājs uzmanību piesaistīja pirms kāda laika Bauskas tautas namā notikušajā koru skatē.
Viņa vadītā Īslīces vidusskolas jaunāko klašu kora uzstāšanās bija pavisam citādāka nekā pārējiem dziedātājiem. Skolotājs neieņēma tradicionālo diriģenta vietu kora priekšā, bet sēdēja pie klavierēm un spēlēja brīvu improvizāciju par kādu populāru melodiju. Koris tajā laikā izpildīja dziesmu, veidojot lielisku kopdarbu.
Improvizāciju meistars
“Man patīk improvizēt, īpaši tad, kad sēžu pie klavierēm. Skolēni zina, ka es varu jebkurai pazīstamai melodijai nospēlēt savu, pavisam citādu muzikālo pavadījumu. Viņiem tas patīk, bērniem tāds stils šķiet interesants,” sarunā atzīst kora vadītājs.
Dins ir dzimis Rēzeknē, pašlaik dzīvo Ogrē un brauc uz darbu Īslīcē. Mācījies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā, ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Dins kādu laiku strādājis ārzemēs, tomēr nolēmis, ka vēlas darboties mūzikā, tāpēc atgriezies Latvijā.
“Brīžiem uzvedos kā egoists. Man patīk paņemt cita autora darbu un izveidot tam savu pavadījumu. Es nenoliedzu otra veikumu, man vienkārši dažreiz gribas darīt citādāk. Man patīk mūzikā lidot, radīt ko pašam savu, pārsteigt citus,” atzīstas skolotājs.
Sapņo par savu albumu
Sarunas laikā Dins ieslēdz datoru un izrāda savus muzikālos sacerējumus. Tā ir datorā programmēta mūzika. Klausoties autora stāstījumā, pārņem pārliecība, ka Dinam šī nodarbe patiesi ļoti patīk. Viņš to arī nenoliedz, atzīstoties, ka vēlas izdot savas mūzikas kompaktdisku. Tajā skanēs romantiska elektroniskā mūzika. “Tāda mūzika atbilst šim laikmetam, kurā ap cilvēkiem ir tik daudz tehnikas, un tomēr viņi arvien vairāk alkst romantikas. Esmu centies šīs divas pretrunīgās jomas apvienot,” skaidro Dins.
Viņš atzīst, ka skaņdarbi top gan vieglāk, gan grūtāk. Kāds saprogrammēts divās stundās, cits nekādi neveidojas, ir atkal un atkal jātaisa no jauna. “Es gribu, lai manā mūzikā nav beigu. Lai tā ir mūžīgā attīstībā. Arī mans dzīves mērķis ir tiekties uz mūžību. Es, kā jebkurš cilvēks, nevēlos izgaist nebūtībā. Uzskatu, ka mēs savā dzīvē gatavojamies nākamajai pakāpei, kura mūs sagaida pēc tam,” filosofiskās atziņas pauž mūzikas skolotājs.
Spēj būt rāmjos
Vaicāts, kā šāds brīvdomātāja gars sadzīvo ar pedagoģiskā darba specifiskajām prasībām, D. Tabors atzīst, ka viņš spēj būt rāmjos. Ir mācību programma, ir prasības, kuras jāievēro, tomēr ar skolēniem to visu var apgūt tā, ka bērniem tas sagādā prieku. “Es nelieku skolēnam stundā dziedāt vienam, ja viņš to negrib. Es nespiežu dziedāt uz atzīmi tad, kad man tas nepieciešams. Bērni pieraduši, ka manās stundās var būt daudz negaidītu muzikālo eksperimentu. Man šķiet, viņiem tas patīk,” spriež skolotājs.
“Man patīk strādāt par skolotāju, lai arī bērni ir ļoti dažādi. Jaunāko klašu skolēni ir mīļāki, ar pusaudžiem ir grūtāk. Šis darbs ir arī nemitīga sevis izzināšana, jo jaunas un negaidītas situācijas var rasties katru dienu. Skolotāja darbs liek justies jaunākam, audzēkņi neļauj man novecot,” tā Īslīces vidusskolas mūzikas pedagogs Dins Tabors.
