Astoņas skolēnu deju kopas 13. aprīlī Bauskas tautas namā piedalījās koncertā «Gāju, gāju šo celiņu». Vairāk nekā stundu ilgajā koncertā jaunieši izpildīja dažādas tautas dejas.
Astoņas skolēnu deju kopas 13. aprīlī Bauskas tautas namā piedalījās koncertā “Gāju, gāju šo celiņu”. Vairāk nekā stundu ilgajā koncertā jaunieši izpildīja dažādas tautas dejas. Pēc uzstāšanās “Bauskas Dzīve” uzrunāja vairākus koncerta dalībniekus ar vēlmi izzināt, kas mūsdienu jauniešus saista tautiskajās dejās.
“Uzģērbt mugurā tautas tērpu un dejot ir interesanti, jo ikdienā mēs tādas lietas nedarām. Tomēr tautiskās tradīcijas nedrīkstētu aizlaist aizmirstībā,” tā skaidro Bauskas 1. vidusskolas 8.d klases audzēkne Līva Ramane. Viņai piekrīt klases biedre Anete Vēze, piebilstot, ka izklaidēties pie datora jau šķiet apnicīgi. Vairāki skolēni atzīst, ka darbošanās deju kopā, koncerti ir iespēja iegūt jaunus draugus, arī doties ceļojumos.
Jāizmanto viltībiņas
To apstiprina arī deju skolotāja Tamāra Lisovcova. 13. aprīļa koncertā uzstājās četri viņas vadīti kolektīvi. “Pirmajās klasītēs jau visi bērni grib dejot. Tad ir svarīgi viņos ieaudzināt dejas mīlestības pamatus, jo 5. vai 6. klasē sākas krīze – īpaši puikas vairs nemaz negrib dejot. Tad jāmeklē citas metodes, kā viņus noturēt. Rīkojam interesantus pasākumus, koncertus, svarīgi doties kādā tuvākā vai tālākā ceļojumā,” pedagoģe atklāj profesionālas viltībiņas.
Koncertā “Gāju, gāju šo celiņu” piedalījās arī T. Lisovcovas vadītais Bauskas 1. vidusskolas 10.d klases deju kolektīvs. “Es dejoju jau kopš 6. klases, man tā ir patīkama nodarbošanās un iespēja satikties ar draugiem,” stāsta Linards Dāvs. Viņa klases biedrs Aivis Rumba piebilst, ka ir interesanti apgūt jaunus deju soļus, iemācīties jaunas dejas. Mēģinājumos pavadītais laiks ir arī labs treniņš, kas noder sporta nodarbībās. Savukārt Artūrs Ribikausks uzskata, ka dejotāji ir kulturālāki, civilizētāki nekā viņu līdzaudži. “Dejošana – tā tomēr ir māksla. Cilvēks, kas pārzina mākslu, vienmēr izcelsies uz pārējo fona,” ne bez lepnuma secina A. Ribikausks.
Vēro pircējus
Deju svētku organizators ir Kaspars Naglāzs, kurš sevi uzskata par brīvmākslinieku un pašlaik strādā kādā Rīgas lielveikalā. Šādu koncertu – svētkus dejotājiem – Kaspars sadarbībā ar Bauskas pilsētas Tautas namu organizē jau trešo reizi. “Man tas ir veids, kā mācīties sevi apliecināt, jo vēlos studēt augstskolā un apgūt pasākumu organizatora profesiju,” skaidro Kaspars. Viņš ir izveidojis nelielu deju kopu “Kaspara tautas deju grupa”, kas koncertā izpildīja pāris stilizētu tautas deju. “Strādāju lielveikalā par kasieri, dažreiz, vērojot pircējus, noskatu kādu interesantu deju soli,” atzīstas Kaspars.
“Man patīk, ka mēs mācāmies stilizētās tautu dejas. Tādā veidā tautas kultūru var padarīt interesantāku jauniešiem,” atzīst viens no ansambļa dalībniekiem Edgars Dževečka, Bauskas 1. vidusskolas 11.c klases audzēknis. “Darbošanās deju kolektīvā mums ir saskarsme vienam ar otru – fiziskā, garīgā veidā. Es ar nepacietību gaidu trešdienas, kad mums būs mēģinājumi,” stāsta Bauskas vakara vidusskolas 11. klases skolniece Laura Zemīte. Savukārt Codes pamatskolas 8. klases audzēknis Uģis Maslovs skaidro, ka noderīga ir arī koncertos gūtā pieredze, jo uzstāties publikas priekšā nemaz nav tik vienkārši.
Sarunās ar dejotājiem guvu apliecinājumu kādai jau agrāk dzirdētai atziņai. Jauniešiem ir nepieciešamas izklaides, viņiem jārada iespēja tikties deju kopās, koros un dažādos ansambļos. Aplams ir pieņēmums, ka pusaudžus nesaista nekas pozitīvs. Interese ir, vēlme būt kopā un darboties arī ir. Tāpēc jauki, ka atrodas cilvēki, kuri viņus rosina radošām, saturīgām un interesantām izklaidēm.
