Saulaines profesionālā vidusskola, īstenojot Leonardo da Vinči programmā pieteiktos projektus, nostiprina saikni ar Leparakletas lauksaimniecības skolu Francijā.
Saulaines profesionālā vidusskola, īstenojot Leonardo da Vinči programmā pieteiktos projektus, nostiprina saikni ar Leparakletas lauksaimniecības skolu Francijā.
L. da Vinči projekts paver plašas iespējas audzēkņu apmaiņai, uzsver vidusskolas starptautisko projektu koordinatore Iveta Dreņģere. Četri saulainieši šodien, 19. aprīlī, dodas uz Vāciju. Septiņi audzēkņi 20. aprīlī brauks uz Zviedriju. Viņiem paredzēts izzināt jaunākās tehnoloģijas lauksaimniecībā, ēdināšanas servisā.
Pikardī reģiona Leparakletas lauksaimniecības skolas socioloģijas pasniedzējs Bruno Bokets jau 20 gadu strādā šajā mācību iestādē. Pedagogs sacīja, ka šogad tā svinēs 120 gadu jubileju un ir vecākā lauksaimniecības skola Francijā. Pašlaik tajā izglītojas 450 audzēkņu. Lauksaimniecības specialitātēs ir izteikts zēnu īpatsvars. Leparakleta atrodas Francijas ziemeļos, kur ir ļoti labi apstākļi lauksaimnieciskajai ražošanai. Iepazīstot mūsu rajona zemnieku ikdienu, viesi saskatījuši atšķirības iespējās, ko dod Eiropas Savienība.
Pirms Lieldienām desmit franču jaunieši un viņu pedagogi atvadījās no prakses vietām Bauskas rajonā. Mūspuses četrās lauku sētās viņi pavadīja trīs nedēļas. Bārbeles pagasta kopīpašuma “Jaunindrāni”, Iecavas novada “Bērziņu”, Skaistkalnes pagasta “Upescelmiņu” un Codes pagasta “Vaidelošu” saimnieku ģimenes palīdzēja jauniešiem iejusties lauku ikdienā, rūpējās, lai viesiem rastos priekšstats par Bauskas rajonu un Latviju.
“Bauskas Dzīve” uzklausīja mūsu lauku uzņēmēju vērtējumu par viesu darbu. Bārbelietis Mārtiņš Mediņš sacīja: “Biju patīkami pārsteigts, ka septiņpadsmit astoņpadsmit gadu veci puiši ar azartu ķērās pie darba.
“Šķita, viņi nolasīja mūsu domas, strādājot kopā. Viens puisis slauca govis, otrs palīdzēja mehanizatoram, trešajam arī bija savi pienākumi. Interesanti bija uzklausīt viņu izbrīnu, ka pie mums fermā strādā sievietes. Francijā tie esot vīriešu darbi un skaitoties prestiži,” tā M. Mediņš.
Tuvāk iepazīstot praktikantus, noskaidrojies, ka viņu ģimenēm ir 40 līdz 150 hektāru lielas saimniecības. Tādēļ jauniešiem nav sveša lauku ikdiena. Praksē viņi ieradušies ar līdzpaņemtajiem tērpiem, ātri pārģērbušies un bez tūļāšanās sākuši darbu. “Jaunindrāni” ir sertificēta prakses saimniecība, šeit darba iemaņas apguvuši vairāku profesionālo mācību iestāžu audzēkņi, ārzemju praktikanti bijuši pirmo reizi.
Arī Codes pagasta “Vaidelošu” saimnieks Arnolds Jātnieks cildināja trīs jauniešus par centību. Viņi neesot baidījušies no darba, ja vajadzējis, strādājuši līdz vēlam vakaram. Hugo, Maksimam un Vincentam ir savi secinājumi par prakses dienām. Viņiem šķiet, ka “Vaidelotēs” ir par maz tehnikas apsaimniekotajai platībai. Visiem iepatikusies Bauska. Puišiem bijis ļoti interesanti dzīvot Jātnieku ģimenē, jo tajā aug pieci dēli. Francijā tik kuplas saimes esot liels retums.
Par praktikantiem visās zemnieku saimniecībās bijuši līdzīgi secinājumi. Proti, jaunieši strādājuši centīgi. Taču bremzējošs faktors izrādījušās viesu angļu valodas sliktās zināšanas.
