Šorīt, 6. martā, Brunavas pagasta zemnieku saimniecībai “Krišjāņi” piederošajā govju fermā “Liepiņas” no uzkrājošās tvertnes noplūdusi virca. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informēja, ka izsaukums saņemts pulksten piecos no rīta, teritorijā veikti darbi piesārņojuma izplatības ierobežošanai, tostarp izveidoti aizsarggrāvji un īstenoti citi preventīvi pasākumi.
Par noplūdi pirmais ziņojis saimniecības strādnieks, kurš no rīta, ierodoties darbā, pamanījis izplūdušo šķidrmēslojumu. Tumsā sākotnēji nav bijis iespējams novērtēt noplūdes apmērus.
Z/s “Krišjāņi” saimnieks Jānis Straģis apliecināja, ka nevienā mirklī negrasās no sevis novelt atbildību. Viņš pieļauj, ka pie vainas ir bijis sals. Darbinieki tagad stāstījuši, ka lielajā spelgonī dzirdējuši krakšķus. “Visticamāk, radās plaisa, bet bargajā salā nekas nenotika, savukārt atkusnī plaisa pavērās vaļā, un skāde nodarīta pamatīga. Vienreiz ir bijis kaut kas līdzīgs, kad traktoristam, sūknējot šķidrmēslojumu, notrūka šļūtene, bet tomēr tad noplūde nebija tik lielos apmēros,” pastāstīja J. Straģis.
Viņš atklāja, ka sākotnēji rasts pagaidu risinājums – izzāģēta tērauda loksne, aptīta ar drānām un ar traktoru piespiesta pie tvertnes bojājuma vietas, vēlāk tiks uzsākti metināšanas darbi.
“Kad skāde tika pamanīta, mēs nekavējoties pumpējām šķidros mēslus uz otru krātuvi. Katra krātuve ir 5000 kubikmetru ietilpības,” paskaidroja J. Straģis. Viņš norādīja, ka civiltiesiskā apdrošināšana šai krātuvei nav bijusi. Blakus esošajai jaunajai tāda esot gan. “Neviens zaudējumus nesegs, pašiem vien tie būs jākompensē, bet par to vēl neesmu domājis, jātiek galā ar apdraudējumu video,” notikuma vietā apstiprināja J. Straģis.
Uz vietas aktīvi darbojās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vīri. VUGD Zemgales reģiona pārvaldes glābšanas darbu vadītājs Edgars Ērglis pavēstīja, ka ar dienesta un arī saimniecības piesaistīto tehniku aizbērti grāvji un izveidoti aizsargvaļņi, iesaistījusies arī pašvaldība. “Kopīgiem spēkiem piesārņojums operatīvi tika ierobežots,” akcentēja E. Ērglis.
Viņš atklāja, ka bieži šādi notikumi neatgadās. “Pieredze ir bijusi, un mēs mācāmies no katra tāda notikuma,” pauda E. Ērglis.
VUGD Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs skaidroja, ka virca bija izplūdusi uz valsts ceļa, bijis ļoti slidens, lai neapdraudētu VUGD tehniku, uz brauktuves uzbērts kūdras slānis. Savukārt ar ekskavatoriem tika sastumta zeme, lai ierobežotu piesārņojuma plūsmu. Darbus apgrūtinājis, ka zeme nav sasalusi un smagā tehnika vietām iestigusi.
Valsts vides dienestā (VVD) apstiprināja, ka situācija pašlaik ir stabilizēta. VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis norādīja, ka tik nopietns gadījums šajā reģionā līdz šim nav pieredzēts, taču operatīvā rīcība palīdzējusi novērst lielāku kaitējumu.
“Galvenais šeit ir Mēmeles upes tuvums, jo no šīs vietas šķir vien 600 metri. Noplūdušais daudzums – mēs rēķinām, ka ir aptuveni 200 kubikmetri –, nav tik liels, lai būtu apdraudējums upē dzīvojošajām dzīvajām radībām. Šajā gadījumā saimnieks un glābēji darīja visu ļoti savlaicīgi. Pirmo reizi redzu, ka tehnika dabūta uz vietas, viss norobežots. Tagad ir preventīvie darbi izdarīti, ar papildu tehniku varēs izsūknēt uzkrājošos baseinos. Ar pārējo daba pati tiks galā. Nākošnedēļ saņemsim analīžu rezultātus, pēc tiem varēs aprēķināt vircas koncentrāciju upē un novadgrāvjos,” paskaidroja H. Verbelis.
H. Verbelis atzīmēja, ka virca pati par sevi neko nenodara. Tā piesaista skābekli un varētu vien izraisīt kaut kādu dzīvo organismu slāpšanu. Taču ietekme vēl jāvērtē.
Arī par sodu saimniekam vēl pāragri runāt. “Mēs fiksējam faktu, pēc tam informāciju nododam juridiskā departamenta sodu daļai, kas arī izlems. Domāju, ņems vērā, ka saimnieks pēc pirmā signāla pats ļoti aktīvi iesaistījās, pats ziņoja VUGD un Vides dienestam. Vai no vecuma, vai kādu citu apstākļu dēļ, tvertnei šuves ir atnākušas vaļā, viens gabals no tvertnes atdalījies, pa kuru izplūduši šie škidrmēsli, tas vēl jākonstatē. Dokumentāciju mēs vērtēsim atsevišķi, skaidrosim, vai bija jāveic ikgadējie drošības pasākumi, ja bija, vai tie tika veikti. Tāpat lūkosim, vai tilpuma pārbaudes uz spiedienu ir bijušas. Jāmin, ka šajā saimniecībā Valsts vides dienests iepriekš pārbaudes ir veicis. Šajā gadījumā vienīgi varam runāt par avārijas noplūdi,” pauda H. Verbelis.
H. Verbelis informēja, ka VVD devis atļauju saimniecībai izvest škidrmēslojumu uz tuvējiem laukiem trīs kilometru attālumā. Iedzīvotājiem šajās dienās jārēķinās, ka var būt smakas. “Mūsu prioritāte ir upe, tāpēc šajā situācijā labāk, lai virca ir izkliedēta uz laukiem. Iedzīvotājiem jāsamierinās ar īslaicīgām neērtībām iespējamās smakas dēļ,” tā H. Verbelis.
