Tallinas Kadriorgas parkā nesen atvērto Igaunijas mākslas muzeju apmeklēja «Bauskas Dzīves» darbinieces Ilva Kalniņa un Sarmīte Rikmane.
Tallinas Kadriorgas parkā nesen atvērto Igaunijas mākslas muzeju (saīsinājumā – KUMU) apmeklēja “Bauskas Dzīves” darbinieces Ilva Kalniņa un Sarmīte Rikmane.
Viņas šomēnes piedalījās Latvijas Preses izdevēju asociācijas pieredzes apmaiņas seminārā kaimiņvalstī.
Arhitekts gaida 12 gadu
Jaunā ēka ir arhitektūras un muzeoloģijas īsts brīnums, secina Sarmīte Rikmane un piemetina: “Es nevaru to salīdzināt ar līdzīgiem objektiem citviet pasaulē, jo mūsdienās celtās muzeju ēkās neesmu bijusi. KUMU ir ekstramoderns, sākot no arhitektoniskiem risinājumiem un beidzot ar ekspozīciju iekārtošanas principiem un tehnoloģijām. Tas atspoguļo 21. gadsimta koncepciju par mūsdienīgu muzeju.”
Objektu atklāja šī gada februārī, klātesot daudzu valstu, arī Latvijas, muzeju speciālistiem un kultūras ministriem. Gleznotājs Edgars Vērpe spriež, ka igauņi kārtējo reizi pierādījuši spēju svarīgas lietas paveikt bez lieka trokšņa un steigas.
Patiesībā process nenotika tik vienkārši, kā varētu šķist. Skaidro Sarmīte Rikmane: “Muzejā mūsu grupai bija brīnišķīga gide – arhitekte Irēna Lulma. Viņa ir latviete un kaimiņvalstī dzīvo jau krietnu laiku. Irēna stāstīja, ka muzeja ēkas projektu konkurss tika izsludināts jau 1994. gadā. Pavisam tika iesniegts ap 200 darbu. Uzvarēja jauns, nepazīstams somu arhitekts Peka Vapavuori. Konkursa žūrija savu lēmumu paziņoja 1. aprīlī, tāpēc jaunais arhitekts to uzskatījis par joku un sākumā nav gribējis noticēt. Pagāja 12 gadu, iekams Pekas Vapavuori projekts tika realizēts.”
Sajūsmina kinētiski objekti
Ilvai Kalniņai šķiet, ka jaunā muzeja ēku var uztvert kā atsevišķu mākslas objektu. Apdarē izmantots stikls, vietējais kaļķakmens un varš, kas apstrādāts ar speciālu antioksidējošu šķīdumu. Ēkai ar stikla jumta pārsegumu ir septiņi stāvi, divi atrodas pazemē. Ilva pirmoreiz redzējusi pārsteidzoša izmēra liftu, kurā ietilpuši 43 latvieši un vēl palikusi brīva vieta.
Kāpnes ierīkotas tā, lai katrā pagriezienā apmeklētājiem atklātos daļa no ekspozīcijas. KUMU ir iespēja iepazīt Igaunijas mākslas attīstības visus posmus, sākot no 18. gadsimta klasikas līdz mūsdienu avangardam. Muzejā darbojas arī mākslas izglītības centrs, dažādu interešu auditorijas, kafejnīca, restorāns, suvenīru veikals.
Baušķenieces sajūsminās par mūsdienu mākslas ekspozīcijām ar kinētiskiem objektiem un instalācijām, kas skatītāju tuvumā atdzīvojas, radot negaidītus trokšņus un kustības.
Latviešiem – priekšrocības
Jaunā ēka kā magnēts pievilina kultūras tūristu grupas, jo KUMU ir Baltijas valstīs vienīgais muzejs, kas uzcelts mūsdienās. Visbiežāk šīs iestādes atrodas pielāgotās ēkās, izņemot pirms 100 gadiem atvērto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Jau ilgstoši tiek diskutēts, vai Rīgā būtu nepieciešams laikmetīgās mākslas muzejs, kāds ir gandrīz visās Eiropas valstu galvaspilsētās. Pašlaik mūsdienu autoru darbi epizodiski ir aplūkojami izstāžu zālēs un galerijās, kas nevar sniegt pilnīgu priekšstatu par attīstības virzieniem un tendencēm. Pēc KUMU apmeklēšanas un skatītāju reakcijas vērošanas Ilva un Sarmīte ir pārliecinātas par laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību Latvijā.
Jaunajā kultūras objektā Tallinā ceļotājiem ir iespēja izmantot latviski runājošas gides pakalpojumus. Ieejas biļete maksā 75 Igaunijas kronas, kas atkarībā no valūtas kursa svārstās no trim līdz trīsarpus latiem. Vairākām apmeklētāju kategorijām ir atlaides. Informāciju par KUMU var atrast internetā. Diemžēl muzeja mājaslapā materiāli pagaidām publicēti tikai igauņu valodā.
