Šogad aprit 80 gadu kopš Bārbeles tautas nama atvēršanas. Vietējās bibliotēkas vadītāja un novada vēstures pētniece Brigita Krauze piedāvā publikāciju ciklu, kas veltīts pagasta kultūras dzīves svarīgākajiem notikumiem.
Šogad aprit 80 gadu kopš Bārbeles tautas nama atvēršanas. Vietējās bibliotēkas vadītāja un novada vēstures pētniece Brigita Krauze piedāvā publikāciju ciklu, kas veltīts pagasta kultūras dzīves svarīgākajiem notikumiem.
Krūmi un kazas
Senākā mūsu rīcībā esošā informācija par Bārbeli un tās iedzīvotājiem saistīta ar Pilveru pilskalnu (16 m), uz kura esošā pils saglabājusies līdz 1321. gadam. Pēc zemgaļu sacelšanās tā pilnīgi nopostīta.
Nostāsti vēstī, ka Bārbeles meži bijuši bagāti ar bārbeļu krūmaugiem. Savukārt nabadzīgo augšņu dēļ toreizējie iedzīvotāji nodarbojušies ar kazkopību. Vēlāk (15. – 16. gs.) te ar kazu ganāmpulkiem vasarās ieradušies baltkrievi. Pagasta teritorijā atrodas arī Kazu kalni.
Kazu aizbildne ir dieviete Bārbala. Kāds nostāsts vēstī, ka vietā, kur pašlaik atrodas baznīca, bijusi dievietes Bārbalas koka statuja. Ļoti iespējams, ka šie skaidrojumi saistāmi ar apdzīvotās vietas Bārbele nosaukuma rašanos.
Dibina biedrības
Bārbelē par kultūras un izglītības centru veidojās Avotkrogs. Tas atradās blakus 1739. gadā dibinātai ūdenskūrvietai pie Sēravota. Pēc 1905. gada notikumiem pamazām atjaunojās sabiedriskā dzīve. Tā turpinājās Avotkrogā. Namā bija neliela skatuve. Tur organizēja sarīkojumus, priekšlasījumus un teātra izrādes.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, pēc vācu karaspēka ienākšanas 1915. gadā sabiedriskā un kultūras dzīve tika aizliegta. Daudzi bārbelieši iesaistījās karadarbībā latviešu strēlnieku bataljonos, daudzi devās bēgļu gaitās.
Aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve Bārbelē atsākās līdz ar Latvijas brīvvalsts nodibināšanu. Kultūras pasākumi notika mācītājmuižā vai uz laukuma pie tās. Kultūras fonda izdevumā “Kultūras Fonds 1920–1928” rakstīts: “Pēc kara uz sabiedriskās dzīves drupām sākās intensīvs kultūras darbs. Vēl 1925. gadā 41,5% no visām biedrībām norāda kā uz galveno traucēkli telpu trūkumu. 62% teātra darbība ierobežota nepiemērotu telpu dēļ. Tas pats zīmējas uz koncertiem, plašākiem svētkiem ar māksliniecisku programmu u. c. izrīkojumiem.”
Pirmās brīvvalsts laikā Bārbelē dibinājās un darbojās daudzas sabiedriskas un politiskas organizācijas. Darbīgākā un turīgākā bija lauksaimniecības biedrība “Tīrums”. Tas arī bija par nosacījumu tam, ka 1923. gada 18. maijā šī biedrība no Latvijas Kultūras fonda saņēma 542 sējumu bibliotēku. Uz šīs bibliotēkas fonda bāzes bibliotēka turpina darbību arī šodien.
“Kultūras Fonds 1920–1928” sniedz pārskatu par bijušo krogu telpu nodošanu biedrībām un to pārbūvi arī Bārbelē.
Ziedo naudu kultūrai
1925. gadā pēc “Rimžēnu” saimnieka Jāņa Avotiņa iniciatīvas un sākotnēji ar viņa līdzekļiem sākta tautas nama celtniecība.
Laikraksts “Bauskas Vēstis” (1926. g.) raksta: “Bārbeles lauksaimniecības biedrība “Tīrums” pirmajos Vasarsvētkos svinēja sava jaunceltā biedrības nama atklāšanas svētkus. Biedrību, sevišķi lauksaimniecības biedrību, dzīvē šī parādība – ērtu un dārgu namu uzturēt – ir sevišķas ievērības cienīga un tikai ar prieku apsveicama, it īpaši tagadējos lauksaimniecībā tik grūtos apstākļos.
Šim ievērojamam biedrības sasniegumam jāpateicas enerģiskiem, pašaizliedzīgiem biedrības tagadējiem darbiniekiem, kuri šo sabiedrisko darbu uzlūkojuši kā paši savu darbu, un tādējādi ar uzupurēšanos ir šis aptuveni 1,5 milj. rubļu izmaksājošais nams uzcelts, kurš ērtības un plašuma ziņā ir viens no pirmiem plašā apkārtnē.
Sevišķi nopelni nama uzcelšanā bija biedrības kasierim Avotiņam. Biedrības nama iesvētīšanu veica mācītājs Pellings. Pēc tam sekoja apsveikumi. Svētku rīcības komisijas priekšsēdētājs Kalējs nolasīja daudz apsveikumu telegrammu un rakstu. Apsveikumiem sekoja koncerts, kurā piedalījās vietējais koris skolotāja Reinitca vadībā un mākslinieki no Rīgas. Koncertam sekoja saviesīga dzīve plašajā zālē un kopmielasts, kurā izskanēja daudz cildenu vārdu par biedrības darbinieku lieliem nopelniem un turpmāku novēlējumu. Tikai nepagurt arī turpmāk!”
Nams ar 500 vietām izmaksāja 1,5 miljonus, no tiem 1500 latu piešķīra Kultūras fonds.
Svin zemnieku svētkus
Tautas nama celtniecības darbu veikšanai notika daudzas bārbeliešu talkas. Sevišķi aktīvi bija Latvijas Jaunatnes savienības Bārbeles nodaļas biedri. Viņi ieguldīja ne tikai savu darbu, bet arī līdzekļus, kas iegūti nodaļas organizētos sarīkojumos. Laikrakstā “Bauskas Vēstis” 1929. gada 19. jūlijā minēts: “1929. gada 14. jūlijā Bārbeles zemniekiem bija liela svētku diena. Latviešu Zemnieku savienības Bārbeles nodaļa kopīgi ar lauksaimniecības biedrību “Tīrums” sarīkoja plašus zemnieku svētkus.
..Svētkus ievada Iekšlietu ministrs Laimiņš ar runu par valdības darbību. Pēc tam dzejnieks Ed. Virza nodeklamēja garāku dzejojumu par zemniecības uzdevumiem tagadnē un nākotnē.
..Pēc tam sekoja koncerts, kuru sniedza Bārbeles aizsargu nodaļas pūtēju orķestris, Bauskas vīru koris un vijolniece M. Sulas kdze. Labā izpildījumā un vērtīgus mūzikas gabalus sniedza aizsargu orķestris.
..Koncertam beidzoties viesi dodas uz jaunatklājamo parku. No lauksaimniecības biedrības “Tīrums” par parka izveidošanu un organizēšanas darbiem sniedz pārskatu Avotiņš. Avotiņš lūdz iekšlietu ministru Laimiņu parku atklāt. Visi nodzied tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” un iziet polonēzi.”
Aizraujas ar teātri
“Pirmās brīvvalsts laikā pirmizrādes notika rudenī Pļaujas svētkos. Pirmās lielākās lugas bija “Seši mazi bundzinieki”, Raiņa “Pūt, vējiņi!”, kuras pirmizrāde notika 1928. gada oktobrī. Vietējā vara atbalstīja pašdarbnieku aktivitātes. Nepieciešamības gadījumā tikām vesti uz mēģinājumiem ar zirgu pajūgu. Bija arī pašdarbnieku ekskursijas pa Latviju,” atceras ilggadēja aktrise, Baibiņas lomas tēlotāja Milda Bleke (dzim. Znotiņa).
(Turpinājumu varēsit lasīt nākammēnes.)
***
Fakti
Bārbele ir vieta ar senām kultūras un sabiedriskajām tradīcijām:
– pirmais koris nodibināts 1873. gadā,
– pirmā biedrība izveidota 1881. gadā,
– pirmā bibliotēka – 1882. gadā (savulaik Bārbelē bijušas vairākas bibliotēkas),
– pirmā teātra izrāde spēlēta 1885. gadā.
