Cits visā mūžā nav apguvis tik daudz prasmju kā Jēkabs Klīdzējs savā vecumā. Turklāt viņš nemaz neatgādina censoni, bet dzīvespriecīgu un radošu cilvēku, kurš ir aizrāvies ar darbu un studijām.
Cits visā mūžā nav apguvis tik daudz prasmju kā Jēkabs Klīdzējs savā vecumā. Turklāt viņš nemaz neatgādina censoni, bet dzīvespriecīgu un radošu cilvēku, kurš ir aizrāvies ar darbu un studijām.
Jēkabs ir pazīstamas Latgales inteliģentu dzimtas pēctecis. Rakstnieks Jānis Klīdzējs, romāna “Cilvēka bērns” un citu darbu autors, ir Jēkaba vectētiņa tēvocis. Pēc Salacgrīvā pavadītās bērnības atgriezies Rīgā, bet darbu atradis Bauskas rajonā, jaunais pedagogs ir ļoti apmierināts ar izvēli. Jēkabam netrūkst arī citu darba piedāvājumu, bet viņš ir iemācījies pateikt “nē”.
Jūs nudien esat izņēmums! Jaunieši sūdzas par bezcerību un mūk prom no laukiem, bet jūs apzināti esat devies pretējā virzienā. Kāpēc izvēlējāties Bauskas rajona skolas?
– Studējot Dizaina un mākslas vidusskolā, iepazinos ar iecavnieci – savu pašreizējo sievu Ivetu. Viņa mācījās skolvadību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Es daļēji ietekmējos no Ivetas. Ja mēs nebūtu satikušies, diez vai izvēlētos pedagoģiju. Mani ļoti interesē mākslas zinātne, tādēļ konsekventi sekoju šim mērķim un vienlaikus iestājos divās augstskolās. Tomēr izvēlējos Universitāti, jo tā sniedza iespēju papildus apgūt pedagoģiju. Būdams 2. kursa students, aizsūtīju elektronisko pasta vēstuli ar savu CV uz Bauskas rajona Izglītības pārvaldi. Es noteikti gribēju strādāt Iecavā vai tās apkaimē, jo šī vieta man bija kļuvusi personiska.
Vai atbildi nācās ilgi gaidīt?
– Izglītības pārvalde manu pieteikumu bija pāradresējusi visām rajona skolām, un sākās nemitīgi telefona zvani. Saņēmu vairākus desmitus darba piedāvājumu, bet izvēlējos divus pirmos – Iecavu un Misu. Vienkārši tā bija laimes spēle. Par apdzīvotu vietu Misu es vispār nebiju dzirdējis. Mani uzņēma ļoti, ļoti draudzīgi. Skolas vadības attieksme man sniedz pārliecinošu motivāciju turpināt pedagoģisko darbu. Jaunam speciālistam tas ir liels stimuls.
Varējāt atgriezties Salacgrīvā, kur jūsu tēvs vada mākslas skolu, bet mamma strādā tuvējā Alojas mākslas skolā.
– Salacgrīvā man ir pilnīgi viss nepieciešamais radošam darbam – virpas, krāsns –, jo tētis arī ir keramiķis. Diemžēl es nevarētu apvienot darbu ar studijām dienas nodaļā, jo Salacgrīva atrodas pārāk tālu no Rīgas. Protams, esot vecāku mājās, es nodarbojos ar keramiku. Pērn pirms savām kāzām veselu mēnesi virpoju un dedzināju traukus – dāvanas vecākiem un viesiem. Tam ir cita vērtība, ja mīļi ciemiņi saņem nevis veikalā pirktu priekšmetu, bet manis paša veidotu.
Māksla un mūzika viena otru papildina, bet sausais mācību priekšmets informātika it kā nesaistās ar radošām izpausmēm. Jēkab, kā jūs to apvienojat un noturat līdzsvarā?
– Vēl biju bērns, kad sākās skolu datorizācijas projekts, kura īstenošanā bija iesaistīts arī mans tēvs. Salacgrīvas skola izrādījās viena no pirmajām valstī, kas saņēma lietošanā jaunākās tehnoloģijas. Tēvs mani mudināja apmeklēt nodarbības iesācējiem. Tur iepazinos ar fantastisku pasniedzēju, un viņa ietekmē turpināju padziļināti apgūt iemaņas arī dažādos kursos Rīgā. Mācījos, intereses vadīts, un tagad apzinos, cik pareizi darīju, jo grafisko programmu pārvaldīšana un interneta mājaslapu veidošana ikvienam māksliniekam ir bezgala aizraujošs process. Datorprasme ir gluži neaizstājama kultūras vēstures elektroniskās datu bāzes izstrādē.
Kad mums ar Ivetu radās izdevība Rīgā tikt pie sava dzīvokļa, uzreiz nopirku pianīnu ar brīnumainu skaņu. Man diezgan bieži gribas uzspēlēt, un daru to no sirds. Tad gan kaimiņi nevar atturēties no komentāriem, jo mājai ir plānas sienas.
Vai nejūtat sevī līdzību ar Boņuku – Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns” galveno varoni?
– It nemaz! Nekad neesmu bijis tik pareizs. Ikvienā situācijā mazais Boņuks bija pilnīgi nevainojams. Iedomājieties, cik garlaicīgs būtu tāds pieaudzis Boņuks! Manuprāt, romāna varonis ir pārspīlēti idealizēts.
Latgalē mums ir ļoti plašs radu loks, daudz māsīcu. Ar visiem uzturam attiecības, regulāri apmeklējam senču dzimteni. Sakstagala pagastā pašlaik notiek rakstnieka mājas atjaunošana. Jānis Klīdzējs nenoliedzami ir spilgta personība latviešu literatūrā.
Jēkab, es vēlos, lai jūs komentētu psihologa Karla Gustava Junga atziņu “Dvēseles prasības ir tikpat neatliekamas kā ārējās sociālās dzīves vajadzības”. Tas varētu būt turpinājums Boņuka tēmai. Man šķiet, ka romāna “Cilvēka bērns” autors akcentē to pašu, ko Jungs, – garīgumu kā augstāko vērtību gan sekulārā, gan reliģiskā nozīmē.
– Jaunais gadsimts ir atnesis daudz negatīva – ārējo sociālo vajadzību ir ļoti daudz, un tās aizvien pieaug. Cilvēki kļūst vēl aizņemtāki, retāk apciemo cits citu. Draugi visbiežāk satiekas nevis klātienē, bet internetā. Vai tie latvieši ar augstāko izglītību, kuri aizbraukuši strādāt uz Īrijas fabrikām, mīl savu darbu un domā par dvēseles prasībām? Mūsdienās sociālās dzīves vajadzības nereti nomāc garīgumu un dvēseliskumu.
Kā jūs tiekat galā ar disharmoniju, ko ik pa laikam provocē sociālu faktoru radīta spriedze, piemēram, naudas trūkums?
– Es pārāk daudz strādāju, kas nebūt nav slavējami. Kad pārslodze izraisīja veselības problēmas, sapratu, ka esmu uzņēmies pārāk daudz. Joprojām pieklājīgi uzklausu darba piedāvājumus, bet neko lieku neuzņemos. Latvijas Universitātē studentiem ir daudz iespēju saņemt dažādas stipendijas. Izturot nopietnu konkursu, esmu kļuvis par Kārļa Auziņa stipendiātu. Tas ir atbalsts jauniem vīriešiem – studentiem, kuri strādā laukos. Kopš esmu kļuvis par pedagogu, studēt ir daudz vieglāk, jo izveidojusies mijiedarbība – vienlaikus mācos un pats mācu citus.
***
Jēkabs Klīdzējs (23 gadi)
– Misas vidusskolas informātikas un zēnu mājturības skolotājs. Skolēnu kora koncertmeistars. Iecavas internātpamatskolā un Misas vidusskolā vada kokapstrādes pulciņus.
– Studē Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes mājsaimniecības un kultūras vēstures profesionālās studiju programmas 3. kursā.
– Veido kultūras un mākslas vēstures elektronisko datu bāzi – jaunu mācību līdzekli skolotājiem.
– 2003. gadā absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļu.
– Ieguvis starptautisko datorprasmes sertifikātu.
– Beidzis Salacgrīvas mūzikas skolas klavieru nodaļu.
