Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Novada svētkos plīvo dzelteni aizkari

Šogad svinības veltītas Bauskas pilsētas 415. jubilejai

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Ar dažādām aktīvām lielformāta spēlēm lieliem un maziem bija iespējams iepazīties pļavā pie Bauskas peldbaseina.Foto – Ivars Bogdanovs

Bauskas novada svētki «Zem zelta ozola zariem», kas šogad veltīti pilsētas 415. jubilejai, norisinājās sestdien, 1. jūnijā.

Ikvienam svētku apmeklētājam bija iespēja atrast tīkamu izklaidi un nodarbi, jo visas dienas garumā piedāvāta daudzveidīga programma plašā teritorijā.
Šī gada svinības rīkotas, atklājot «Zaļās ielejas stāstu» ar iedvesmu no Edvīna Zariņa dziesmas «Dzelteni aizkari», ko ziedu laikos izpildīja vietējā grupa «Dālderi». Pilsētnieki un uzņēmēji māju un darbavietu logos kāra dzeltenus aizkarus un citādus dekorus dziesmas stilā, paši parūpējoties par svētku noskaņu. Ar prieku varēja vērot, kā izdekorētas iestāžu, skolu ēkas, pašvaldības un privātuzņēmumu nami.

Mūzika un izkustēšanās
Bauskas pilsētas 415. jubilejas svinības sākās no deviņiem rītā Karpa dārzā, kur pilsētniekus ar jestrām melodijām modināja pūtēju orķestris «Skaistkalne». Turpat varēja piedalīties rīta vingrošanā, ko vadīja Bauskas slimnīcas fizioterapeite Inga Švāģere. Pēc rīta izkustēšanās norisinājās baltais brokastu pikniks un bingo spēle, kuras dalībniekus priecēja pianists Ēriks Priluckis. Visas dienas garumā Karpa dārzā ritēja lielformāta spēles, par ko gādāja biedrība «Laiks jauniešiem».
Muzeja pagalmā bija apskatāma digitālā izstāde «Bauskas ielas un nami», kas ļāva ielūkoties pilsētas infrastruktūras attīstībā no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.
Pļava blakus Bauskas peldbaseinam pārtapa par Pasaku ieleju, kur izklaidēties un atpūsties varēja mazāki un lielāki bērni.
Bauskas bērnu un jauniešu centrs apmeklētājiem piedāvāja izmēģināt automodelisma trasi, sacensties kuģīšu pūšanā pa reni, apgleznot auduma maisiņus, veidot māla priekšmetus u. c. Visas dienas garumā bērniem bija pieejamas bezmaksas piepūšamās atrakcijas.

Jaundzimušo sveikšanas pasākumu vadīja «cukurvates» tēls, kas izklaidēja publiku.

Pērn 161 jaundzimušais
Uz svētku skatuves pļavā blakus peldbaseinam norisinājās Bauskas apvienības teritorijā 2023. gadā dzimušo mazuļu sveikša-
na, kur par svētku noskaņu parūpējās vokālās studijas «Pigoriņi» dziedātāji. Bauskas apvienībā pagājušajā gadā reģistrēts 161 jaundzimušais. Pašvaldība jaundzimušo ģimenēm dāvināja fotoalbumu ar uzrakstu «Dzimis vietā, kur satiekas». Pēcpusdienā svētku dalībniekus priecēja Ričija Rū koncerts.
«Koncerts un sveikšana ir ļoti jauki – arī mūsu radinieki dzied uz skatuves,» stāsta baušķeniece Amanda Tikuma. Viņas mazulis ir dzimis pagājušā gada martā. «Bērnudārzi un skolas novadā ir pietiekamā skaitā, vienīgais, kā trūkst, ir bērnu laukumiņi,» pauž Amanda, «laukumi vairāk izvietoti vienā pilsētas pusē, otrā pusē to ir mazāk. Būtu ļoti noderīgi, ja būtu pieejama mazuļu peldēšana.»
No svētkiem A. Tikuma visvairāk gaidījusi vokālās studijas «Pigoriņi» koncertu, kā arī tirdziņa apmeklējumu. Viņa atzīst, ka pagājušajā gadā svētkus bija grūtāk izjust, jo viss norisinājās ārpus pilsētas – ar mazuli ratos izbraukšana bija apgrūtināta. «Baušķeniekiem novēlu izbaudīt svētkus un priecāties, ka mums ir pilsēta, kur svētkus svinēt!» teic jaunā māmiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bauskas apvienības teritorijā pērn reģsitrēts 161 jaundzimušais.

Vairāk rotaļlaukumu
Viktors Ralfs ir dzimis janvārī, un viņa vecāki – Irēna un Arnis Rozenbergi – vērtē, ka jaundzimušo sveikšana izdevusies aizkustinoša. «Mēs svētkus apmeklējam plūstoši, īsti pat neesam apskatījuši programmu un visus piedāvājumus,» stāsta Irēna, secinot, ka skolas un bērnudārzi novadā ir pietiekamā daudzumā. «Rindas gan ir garas, tāpēc varbūt vajadzētu kādas privātās iestādes.» Sev un arī pārējiem baušķeniekiem jaunie vecāki novēl veselību un izturību, jo tā ir pati svarīgākā.
«Svētki ir labi izdevušies – ir mūzika, cilvēku daudz, redzu arī aktivitātes, līdz kurām gan vēl neesam tikuši,» saka Arta Smilga, kuras dēliņš Toms ir dzimis aprīlī. «Visvairāk sagaidu, lai svētkos būtu pietiekamas izklaides iespējas mazākiem bērniem, kuri nesen iemācījušies staigāt. Tas man kā mammai pašlaik šķiet svarīgākais. Man liekas, ka novadā lielākā problēma ir tieši ar bērnu laukumiņiem, jo to vai nu nav, vai ir paredzēti tikai vecākiem bērniem. Nevaru arī teikt, ka viss ir slikti – situācija ir viduvēja.» Baušķeniekiem viņa vienā vārdā novēl – laimi.

Darbnīcas grupu mājā
Līdz pulksten 15 erudītajiem svētku svinētājiem bija iespēja paviesoties Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā teltī, kur varēja laimēt balvas, atbildot uz jautājumiem par Eiropas Savienību. Zinošie un veiksmīgie mājup devās ar zīmuļiem, vēdeklīšiem, T krekliem, uzlīmēm u. c.
Svētku laikā biedrības «Cerību spārni» grupu mājā «Bauska» ritēja atvērto durvju diena, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi piedalījās radošajās darbnīcās kopā ar mājā dzīvojošajiem jauniešiem un specializēto darbnīcu vadītājiem.
Grupu mājas vadītāja Antra Straumane vērtē, ka interese par atvērto durvju dienu no svētku svinētājiem bija liela. «Radošajās darbnīcās pūtām burbuļus no pašu gatavota šķidruma un kociņiem, apgleznojām pašgatavotas kartona glāzītes, darinājām rokassprādzes,» viņa stāsta, «tirdziņā bija arī mūsu sociālā uzņēmuma «Visi var» stends, svinētāji bija atvērti un atsaucīgi. Daudzi ar interesi klausījās stāstā par «Cerību spārniem», jo ne visi zina, kas mēs esam.» Baušķeniekiem A. Straumane novēl, lai pilsētā valda saticība, attīstība un labklājība – katram cilvēkam veselību, prieku un daudz jaunu sasniegumu.
Laukumā pie domes bija iekārtots Jauniešu kvartāls, kur varēja iepazīties ar novada nevalstiskajām organizācijām «Inicio», «Jaunatne smaidam», «Jauniešu acīm», «Laiks jauniešiem», «Mums pieder pasaule» u. c., kā arī piedalīties aktivitātēs. Iecavas jauniešu centrs kopā ar «Ritma institūtu» piedāvāja aizraujošu meistarklasi dīdžejošanā, savukārt Bauskas novada jauniešu domes pārstāvji stāstīja par savu darbu un dalības iespējām.

Rokassprādžu meistarklase grupu mājā «Cerību spārni».



Bagātīgs svētku tirdziņš
Gadatirgus pilsētas svētkos norisinājās Rīgas ielā visā garumā, piedāvājot daudzpusīgu klāstu no garšvielām un brūvējumiem līdz pat dzintara rotām un apģērbiem.
Vīndaris Jānis Kugrēns no Uzvaras pagasta pieteica ģimenes uzņēmumu «Kugrēnu vīna darītava», kur kopš 2016. gada brūvē mājas vīnu. «Šodien jūtos labi, atmosfēra ir patīkama. Pircēji ir, taču vienmēr var būt vairāk – reizēm labie laikapstākļi mums, tirgotājiem, skādē, jo cilvēki labprātāk izvēlas braukt uz jūru,» tā J. Kugrēns, «šodien piedāvājumā ir divi jauni vīni – brūkleņu un saulrieta. Populārākie no mūsu vīniem ir piparmētru, rabarberu, dzērveņu, cidoniju un rudens ogu.»
Uzņēmuma «Rāmriti» īpašnieks iecavnieks Otto Lodiņš stāsta, ka svētku tirdziņā satiek daudzus patīkamus cilvēkus, pastāvīgos klientus, un ir ieguvis arī jaunu klientūru. «Šodien piedāvājumā ir visi medus suflē – no vīgriezēm līdz citrona, ingvera un šokolādes. Var iegādāties arī pagājušā gada medu, propolisa tinktūru un svaigus ziedputek-šņus,» viņš stāsta, «šodien pieprasītākie ir svaigie ziedputekšņi, tā saucamais «super food» jeb «ideālā pārtika», kurā ir visi vērtīgie mikroelementi, aminoskābes un vitamīni, kas vajadzīgi cilvēkam. Tie nav kaltēti, bet saldēti, tāpēc kūst mutē. Daudzi cilvēki nemaz nezina, kā garšo ziedputekšņi, un pamēģinot ir pārsteigti.» O. Lodiņš vērtē, ka gaisotne svētkos bijusi ļoti laba, un pēc tirgošanās steidzās mājup, jo daudz darba gaida bišu saimniecībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Svētku tirdziņš šogad tika rīkots Rīgas ielā – iegādāties kaut ko sev varēja ikviens. Foto – Ivars Bogdanovs

Saldēts un žāvēts gardums
Interesantu produkciju piedāvā «Hello candy», kur par pārdevēju svētku dienā strādāja Kaspars Meņģelis. «Amerikā šādi saldumi ir ļoti populāri, un mans brālis tagad ir sācis ar to nodarboties. Konfektes ievieto speciālā aparātā, kur notiek saldēšanas žāvēšana, sasaldējot materiālu, pēc tam samazinot spiedienu un pievienojot siltumu, lai ļautu sasalušajam ūdenim pārvērsties tvaikā jeb sublimātā. Saldēšanas un žāvēšanas process no produkta atdala līdz pat 99 procentiem mitruma, tāpēc beigās iegūst mutē kūstošu, kraukšķīgu un garšu piesātinātu produktu,» viņš stāsta, «Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kas ar to nodarbojas, un Bauskā ar šo produktu esam pirmo reizi – cilvēkiem interese ir liela, taču vienmēr var būt vairāk.»
Aiga Pētermane no Valmieras svētku tirdziņā piedāvāja zāļu tējas un ziedputekšņus. Bauskā viņa vairākkārt ir piedalījusies rudens dižtirgos, šeit jau ir izveidojies savs klientu loks. «Parasti tirgus notika Rāts-laukumā, bet šodien visi tirgotāji ir izvietoti visas Rīgas ielas garumā – man liekas, ka iepriekšējā lokācija bija labāka, jo tur cilvēkiem bija labāk pārredzama produkcija. Ir ērtāk pārvietoties pa ielu, taču ne visi aiziet līdz pašam galam, tāpēc arī pārdošana tik labi nevedas,» vērtē A. Pētermane, «ar zāļu tēju ievākšanu, sagatavošanu un pārdošanu nodarbojamies jau desmit gadus. Katrā sezonā ir citi «ejošākie» produkti, pašlaik populāras ir svaigās tējas – māllēpes, gaiļpiesītes. Ziemas laikā aktuāls
ir ķērpis, priežu pumpuri.»
Pašbrūvētus stipros alkoholiskos dzērienus piedāvāja Nils Vanags no Ozolniekiem Jelgavas novadā, kurš atzīst, ka laikapstākļi ir labi un arī cilvēku plūsma apmierinoša. «Kādas divas trīs reizes gadā tirgojos Bauskā. Šodien piedāvājumā ir pašu ražots stiprais alkohols – degvīns, viskijs, džins, brendijs ar dažādām garšām un pēcgaršām. Mūsu apelsīnu degvīns pagājušajā gadā ieguva zelta medaļu kā labākais Baltijā. Cilvēkiem ir dažādas gaumes, tāpēc grūti noteikt populārāko produktu.»
Baušķenieki un viesi lielākoties atzinīgi novērtēja jauno svētku tirgus norises vietu – Rīgas ielu. «Vajag gājēju ielu ar tirgu šeit iekārtot biežāk. Vienīgi pietrūka kafejnīcas, kur sēdēt un baudīt noskaņu,» komentē svinētāji.

Viduslaiku svētki pilī
Vēl daudzviet bija sarīkoti svētku pasākumi, interesanta ekspozīcija Bauskas muzejā, kurp aicināja arī skudra no populārās dziesmas. Muzejā turklāt vairākas izstādes, kas iekārtotas īpaši svētkiem, bet par tām plašāk – piektdienas laikrakstā.
Tālajā 415 gadu pagātnē varēja iejusties viduslaiku svētkos Bauskas pilī. Bija bruņinieki, kas cīnījās spožās bruņās, krāšņos kostīmos stindzinošās divkaujās. Varēja vērot sacensības arī starp mūsdienu «bruņiniekiem» – paukotāji sacentās turnīrā «Ius Gladii – zobena tiesības». Bija valdnieks un galma dāmas, kā arī bruņinieku pavadonis – herolds. Neiztika bez galma āksta. Cīņu starplaikos ar priekšnesumiem uzstājās akrobāti, žonglieri un cilvēki «bez kauliem». Cīņas un priekšnesumus pavadīja dūdu un bungu mūzika.
Aizrobežu baleta priekšnesumu no Krakovas galma Polijā izpildīja «Cracovia Danza Court Ballet», aizvedot trubadūru, bruņinieku un mīlas pasaulē. Katrai dejai savs stāsts, filigrāns izpildījums, skaisti tērpi, skatītāji Krakovas dejotājus augstu novērtēja. Ieceres gan nedaudz pa-traucēja lietus, kas šo koncertu piespieda pārcelt no pagalma uz telpām pilī.
Bauskas pilī viduslaiku svētku norises apmeklētāji atzina par sevišķi piemērotām pilsētas vēsturiskās jubilejas atzīmēšanai. ◆

Viduslaiku spēles saistīja jaunāko apmeklētāju uzmanību.
Paukošanas turnīrs «Zobena tiesības» Bauskas pils pagalmā pulcēja daudz interesentu.

Svētkos atklāj baušķenieku radošo potenciālu

Bauskas 415 gadu jubilejas uzveduma «Nekur nav tik labi kā mājās» dalībnieku skaits – 473

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas pilsētas 415 gadu jubilejas svētki izskanēja pilskalnā ar koncertuzvedumu «Nekur nav tik labi kā mājās».
Pirms koncertuzveduma režisors Intars Rešetins-Pētersons sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja, ka Bauskas svētku pasākuma gatavošana tiešām bija piedzīvojums, jo «tam baušķenieka kodolam klāt tikt ir diezgan grūti. Esmu centies pietuvoties tam, sākot no bērnudārznieka līdz pensionāram».

«Baušķenieks ir ļoti piesardzīgs»
Virsuzdevums koncertuzvedumā bijis parādīt to, kādi esam, saprast, kādas ir vērtības, kas visus vieno, tikt klāt tam kodolam, cilvēcīgumam. Intars Rešetins-Pētersons stāsta: «Aiz atturīgā slāņa slēpjas sirsnīgs cilvēks, tikai baušķenieks ir ļoti piesardzīgs, viņš «iztausta» situāciju un tikai tad paveras. Ne visi paveras. Man laimīgā kārtā izdevās tikt klāt cilvēciskajam kodam. Un koncertuzveduma «Nekur nav tik labi kā mājās» vēstījums ir kopības un lepnuma izjūta, vietas piederības izjūta, lokālpatriotisms, tas, ka esam viena milzīga komanda. Un tikai tā mēs esam spēcīgi. Viss iestudējums vērsts uz ģimeniskumu. Strādājām kopā ar rakstnieci, scenāristi un dramaturģi Zani Zustu, izzinājām, kas tad ir tās lietas, kas vibrē un skar visas iesaistītās puses – tie ir gan jaunieši, dziedātāji, mūziķi, te ir brīnišķīgs amatierteātris – Bauskas Tautas teātris, tāds potenciāls, tāda gribēšana, vispār vietējie iedzīvotāji, policija, ugunsdzēsēji, kas redzami video, tirgus sievas, lai mēs tiktu klāt patiesajam baušķeniekam. Vai mums izdevās, to lai vērtē skatītāji!»
Koncerta programma bija sadalīta piecos blokos – emocijas, dzīves garša, darbi, vietas un piederība. Sākumā kori «Mežotne», «Dzīle» un vokālais ansamblis «Eliksīrs» atskaņoja pilsētas himnu, kas lieliski noskaņoja ar vārdiem «Manas mājas ir un paliks Bauska». Himnu «Bauskai» uz pilsētas 400 gadu jubileju sarakstījis Gatis Zotovs. Diemžēl daudzi iedzīvotāji to neatpazina, nevarēja dziedāt līdzi, jo dziesma gadu gaitā nav tikusi pietiekami iedzīvināta kā pilsētas himna.

Pirms koncerta sanākušos «iesildīja» Bauskas novada līnijdejotājas. Foto – IEVA ROMAŠKO

Latvijas dienvidu «galvaspilsēta»
Koncertu vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa un Intars Rešetins-Pētersons.
Atklāšanas uzrunu teica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, tostarp minot: «415 gadu laikā notikušas lielas pārmaiņas, kas nākušas par labu pilsētai. Pašlaik Bauska ir «galvaspilsēta» jau ap 43 000 novada iedzīvotāju vairāk nekā 2000 km² teritorijā. Novadā ir vēl Iecavas pilsēta un
18 pagasti. Bauska ir Latvijas dienvidu «galvaspilsēta» un maizes klēts. Tā ir ļoti jaudīga pilsēta, kura aug, attīstās, un tikai kopā pilsētnieki ar visiem novada iedzīvotājiem, plecu pie pleca ikdienā darbojoties katrs savā jomā, dara mūsu pilsētu aizvien stiprāku, skaistāku. Un kopā mēs varam teikt: «Ir labi būt mājās.» To arī svētkos novēlu, lai nekad nepamet izjūta, ka dzīvojat zaļā ielejā ar dzelteniem aizkariem un vienmēr labi būt mājās.»
Priekšsēdētājs pieteica sadraudzības pilsētu Gruzijā Hašuri un Sačheres draugu priekšnesumus – Hašuri tautas deju kolektīvu «Freska» (vad. Elene Ratiani). Jaunieši dejoja tik temperamentīgi un ugunīgi, kājas zābaciņos zibēja vien. Ugunīgie dejotāji ar nažiem, zobeniem un vairogiem uz skatuves parādīja daudz emociju. Vienā brīdī, saduroties zobeniem, pazibēja pat dzirksteles. Skatītāji sajūsmā aplaudēja līdzi, ļaujoties spēcīgā temperamenta vilinājumam un harismai. Gruzīni arī dziedāja – uzstājās Sačheres vokālais kvartets «Jruchi» (vad. Dito Kapanadze).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Gruzijas deju kolektīva «Freska» priekšnesums nevienu neatstāja vienaldzīgu. Foto – IEVA ROMAŠKO

Dejas un teātris
Ik pa brīdim tika rādīti video iemūžināti baušķenieki, kas runāja par svarīgām vietām un cilvēkiem Bauskā, par sapņiem un vēlmēm, tai skaitā pēc apvedceļa.
Uz skatuves kāpa deju kopas «Mēmele», «Mēmelīte» (vad. Ligita Irbīte) un «Biguļi» (vad. Santa Zemīte), lai rādītu, cik «bagāta man zemīte».
Ar deju «Ciguļi» priecēja «Mēmelīte», Bauskas 2. vidusskolas deju kopa (vad. Karlīna Visocka) un Bauskas Valsts ģimnāzijas deju kopa «Odziņa» (vad. Tamāra Maskalāne), pēc tam «Jandāla» (vad. Tamāra Maskalāne) izpildījumā tika izlekta «Pelīšu polka». Cerību deva vārdi «Lai ir balta tā dzīvīte, kas jādzīvo».
Koncertuzveduma vadītāji atminējās, ka šis gads mūsu novadā ir arī Viļa Plūdoņa zīmē un norunāja dzejoli «Ozoliņš un beka». Pēc tam Bauskas Tautas teātris sasmīdināja ar «Skroderdienu Silmačos» pankoku etīdi. I. Rešetins-Pētersons priecājās, ka «Bauskā ir dzīva teātra tradīcija». Viņš uz skatuves aicināja septiņus brīvprātīgos, kas «nāks noēsties pankūkas».
Vadītāji kopā ar publiku izpildīja dziesmu «Dzeltenie aizkari». Šo gan daudzi zināja un varēja dziedāt līdzi. Pēc mirkļa I. Rešetins-Pētersons parādījās ar makšķeri rokās, atgādinot, ka Bauska ir arī «vimbu galvaspilsēta».

Intars Rešetins-Pētersons. Foto – IEVA ROMAŠKO

Dienesti līdzās arī svētkos
Bija arī operatīvo dienestu apsveikums – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas vīru videosuminājums. Uz skatuves ar sirēnām uzbrauca Valsts policijas (VP) un novada pašvaldības policijas busi. Izkāpa VP Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirkņa priekšniece Dana Landsberga un Prevencijas grupas galvenā inspektore Ilva Buka, no otra – pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Irīna Mincenberga. VP pārstāves vēlēja, lai «katrā ģimenē būtu miers».
Kad skatuve atkal bija brīva, visus sajūsmināja deju studijas «Lēra» (vad. Kitija Upelniece) «spridzeklīšu» uzstāšanās, kam sekoja tautas deju kopu priekšnesums «Zeme zeļ, zeme plaukst» un koru «Sarma» (vad. Daina Ārmane), «Mežotne» (vad. Mārīte Jonkus) un «Dzīle» (vad. Jānis Āboliņš), vīru kora «Tēvzeme» skanīga «Mana dziesma» diriģenta Jāņa Āboliņa vadībā.
Dziedātājus uz skatuves nomainīja dejotāji – «Jandāls» un «Mēmelīte» –, kas priecēja ar dejām «Sasala jūriņa» un «Prūšu zeme».

Mazie kārumnieki pankūku ēšanas sacensībās. Foto – IEVA ROMAŠKO

«Cik esat bagāti!»
Noslēgumā izskanēja dziesma «Mūsas krasts», ko izpildīja kori «Sarma», «Mežotne» un «Dzīle», diriģēja Daina Ārmane. Brīnišķīgā, saskanīgā dziedājumā, mijoties vīru un sievu balsīm, vakara saules pavadījumā pilskalnā, dzidra pēclietus gaisa atspirdzināti, visi klausījās «Lec, saulīte!» koru «Sarma», «Mežotne» un «Dzīle», vīru kora «Tēvzeme» izpildījumā, diriģēja Mārīte Jonkus.
D. Lūriņa koncertuzveduma izskaņā sacīja: «Šodien jūs varējāt ieraudzīt, cik esat bagāti!»
Skatītāju rindās «Bauskas Dzīve» sastapa Silvu un Andri Dūmiņus, viņi koncertu novērtēja īsi: «Kā var nepatikt?!» Visvairāk sajūsminājis gruzīnu priekšnesums, savukārt «Lērā» dejojot mazmeita. Arī laiks bija ļoti labs, priecājās skatītāji.
Baušķeniece Žanna Kirčenko par koncertuzvedumu sacīja: «Perfekts. Ļoti labi. Visi ideāli, īpaši mazie ķipari. Ļoti labi noorganizēts, tāds darbs ieguldīts!» ◆

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Teksts – Sandra Giptere-Ivanova

Par izstādēm Bauskas muzejā, par sporta aktivitātēm Bauskas 415 gadu dzimšanas dienas svinībās lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» piektdienas numurā 7. jūnijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.