Deg niedres, kūla, krūmi, meži, kūdrāji, nosvilst apdzīvotas un pamestas mājas ar ābelēm un upeņu krūmiem.
Deg niedres, kūla, krūmi, meži, kūdrāji, nosvilst apdzīvotas un pamestas mājas ar ābelēm un upeņu krūmiem. Bojā iet cilvēki. Apdegumus gūst arī ugunsdzēsēji. Ar ugunīgiem karogiem Latvijā jau kuro gadu tiek iezīmēts pavasaris.
“Kamēr būs kūla, sērkociņš atradīsies. Nebūs kūlas, nebūs arī ugunsgrēku!” Šādu atsauksmi lasīju vienā no interneta portāliem. Ko īsti darīt – ar likumu aizliegt kūlu vai labāk tomēr sērkociņus? Kurš vairāk vainojams?
Nav iznācis sastapt cilvēku, kurš apzināti savā zemes īpašumā nodarbotos ar kūlas kultivēšanu. Vai kāds nepļauj zāli gluži vienkārši tāpēc, ka nezina, kāpēc tas jādara? Zemes reformas dēļ lauki ir sadalījušies apsaimniekotos un tikai īpašumā esošos. Tie pēdējie, ja nav iznomāti un kopti, līdz vēlam rudenim kaimiņu laukos bagātīgi sēj usnes, pienenes, vībotnes, pelašķus un citas pļavu zāles.
Īsta nelaime tādam gabalam līdzās iekopt mazdārziņu. Ravēšanai nav ne sākuma, ne beigu. Rudens lieti pļavas bagātību saveldrē, un tā tiekam pie nelaimes, kam pavasarī tikai sērkociņu pielikt, – uguns aiziet pa pērno kūlu, vējam līdzi šņakstēdama.
Manā īpašumā ir šāda pieupes pļava. Patiesībā tā ir burvīga vieta netālu no Bauskas. Taču nu jau kādus trīs gadus nevaru sameklēt tuvējās mājās kādu, kurš zāli noganītu un nopļautu sienam. Neprasu par to nekādu maksu, bet kaimiņi likvidējuši govis, netur ne aitas un pat ne kazas.
Zāle pļavā aug un pāraug mani. Neesmu ne tik čakla, ne spēcīga, lai ar izkapti rasas stundā to hektāru nogāztu pie zemes. Cik man tā pļava maksās, ja līgšu tehniku? Izklausīsies briesmīgi, bet nudien pavasaros, drīz pēc sniega pazušanas, iedomājos – kaut nu kāds makšķernieks tur nomestu izsmēķi vai sērkoku un atpestītu mani no tās suņa vilnai līdzīgās masas, kas klāj zemi. Pašai to darīt tā kā bail…
Tādiem kā man varbūt noderēs šogad Latvijā atkārtoti izsludinātā pieteikšanās zālāju (dabisko pļavu) apsekošanai Latvijas Dabas fonda projektā “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana” (“Pļavas”). Var cerēt saņemt atbalsta maksājumus no pasākuma “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbilstīgi Latvijas Lauku attīstības plānam Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006. gadam.
Bioloģiski vērtīgi zālāji ir dabiski zālāji, kas nav sēti un aptuveni 20 gadu nav tikuši aparti. Tās ir ziedaugiem bagātas dabiskās pļavas, kuras ir ekstensīvi apsaimniekotas ar tradicionālajām metodēm – pļaušanu un ganīšanu. Šādu skaidrojumu sniedz Dabas fonds.
Šogad galvenokārt tiks apsekotas pļavas upju vai ezeru palienēs, vietās ar izteikti paugurainu reljefu vai slapjās, avotainās teritorijās, informē Dabas fonds. Pieteikšanās līdz 25. maijam, anketas pieejamas Bauskas lauku konsultāciju birojā. Varbūt izdodas saņemt naudu, par ko reizi gadā zāli nopļaut, un sērkociņi nebūs jāvaino.
