Izglītojošu izstādi «Pa krieviņu pēdām Zemgalē» ar 3. maiju var aplūkot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Izglītojošu izstādi “Pa krieviņu pēdām Zemgalē” ar 3. maiju var aplūkot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Tā ir veidota sadarbībā ar Jēkaba Prīmaņa Rīgas anatomijas muzeju un var kļūt par ierosmi visiem, kuri aizraujas ar savas dzimtas vai apdzīvotas vietas pētījumiem.
Gūstekņi no Novgorodas
Izstādes iniciators ir Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Raitis Ābelnieks, kurš ekspozīciju bija aplūkojis Rīgas Medicīnas vēstures muzejā un secinājis, ka tematiskā izstāde būtu noderīga arī Bauskas rajona iedzīvotājiem. Iemesls ir pamatots, jo somugru izcelsmes voti jeb krieviņi Livonijas ordeņa laikā no Novgorodas guberņas tika pārvietoti uz Latvijas teritoriju un izmitināti galvenokārt Bauskas apkaimē. Daži pētījumi liecina, ka gūstekņi varētu būt nodarbināti Bauskas pils celtniecībā, bet ienācēju vislielākā koncentrācija bijusi Vecsaules un Jaunsaules reģionā.
Skaidro Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce: “Votu pētījumus jau 19. gadsimta pirmajā pusē sāka Sanktpēterburgas Ķeizariskās zinātņu akadēmijas akadēmiķis A. Šegrēns. Vēlāk šo darbu turpināja latviešu izcelsmes zinātnieki. Pirms Otrā pasaules kara tika organizēta etnogrāfisko un lingvistisko materiālu vākšanas ekspedīcija Jaunsaulē, veikta votu izcelsmes iedzīvotāju antropoloģiskā analīze. Izstādē man ļoti interesanti šķiet etnogrāfiskie materiāli. Zīmējumā, kas ataino Jaunsaules votus tradicionālajos tautastērpos 19. gadsimta vidū, var ieraudzīt dažus tekstiliju aušanas paņēmienus, ko izmanto Zemgales tautastērpos. Gribētos šīs ietekmes izpētīt dziļāk.”
Votu centrs Vecsaulē
Viena no izstādes pirmajām apmeklētājām bija Vecsaules pamatskolas direktora vietniece Agra Ķēniņa. Uz jautājumu, vai viņas dzimtai ir saistība ar krieviņiem, skolotāja atbild: “To nekad nevar zināt. Vēl neesmu sākusi pētīt dzimtas hroniku, taču izstādes temats mani ļoti interesē. Atnācu, lai gūtu jaunu informāciju, kas man noderēs redzesloka paplašināšanai.”
Vēsturnieki uzskata, ka uzvārds Krieviņš, kas Latvijā ir diezgan izplatīts, netieši norāda uz saistību ar somugru senčiem.
Konkrētu piemēru min mākslas salona “Meistars Gothards” vadītāja Indra Liepa: “Organizējot izstādi, pērn iepazinos ar Rīgas mākslinieci Agritu Krieviņu. Viņas senči ir no Vecsaules. Agrita savus radurakstus bija sīki izpētījusi un zināja, ka ir votu pēctece.”
Tematu turpinot, Raitis Ābelnieks piemetina: “Vecsaulieši, kuru uzvārdi ir Tardenaks un Villerušs, pavisam noteikti cēlušies no krieviņiem. Tas jau ir noskaidrots. Tardenaku un Villerušu dzimtu līnijas ir sazarotas, vienu no tām pārstāv mākslinieces Džemmas Skulmes senči.”
Raiņa senči – cittautieši
Vairāki izstādes apmeklētāji bija izbrīnīti, ka somugru saknes ir divām Latvijā slavenām dzimtām – Pliekšāniem un Ulmaņiem. Šo faktu zinātnieki ir apstiprinājuši jau pagājušā gadsimta 30. gados. Abu dzimtu pētījumu materiāli ekspozīcijā apkopoti vairākos stendos.
Nacionālo identitāti krieviņiem izdevās saglabāt līdz 19. gadsimtam, kad asimilācijas process kļuva straujāks. Votu pēctečus no pamatiedzīvotājiem antropologi var atšķirt pēc sejas tipa. Ienācējiem ir izcilni vaigu kauli, izteikti tumši mati, turpretī zemgaliešiem ir šaurāks galvaskauss un seja.
Krieviņu pētījumi, lai arī bez plašas publicitātes, tiek veikti joprojām. Nesen Rīgas latviešu biedrības nacionālās identitātes komisija rīkoja priekšlasījumu. Tajā piedalījās etnogrāfi un valodnieki.
