Kādas ir palīdzības iespējas un skarbie izdzīvošanas stāsti: no 40 eiro nedēļā līdz «kapeiku krančīšanai»
Latvijā nabadzības riskam ir pakļauts vidēji katrs piektais iedzīvotājs, liecina statistikas dati. Aiz šī šķietami «plikā skaitļa» slēpjas pavisam reālas dzīves – ļaudis, kuri ikdienā taupa uz pārtiku, atliek ārstēšanos, dzīvo pastāvīgās raizēs par rēķinu samaksu un katru mēnesi mēģina kaut kā savilkt kopā galus. Par savu grūto stāvokli trūkumā nonākušie publiski izsakās reti, jo nabadzībai nāk līdzi kauna un klusēšanas aizsegs. Arī «Bauskas Dzīvei» visai sarežģīti novadā ir atrast kādu, kurš, atklājoties ar savu seju, ir gatavs runāt ar laikrakstu par savu ikdienu.
Lai gan trūcīgo iedzīvotāju skaits Bauskas novadā nepārsniedz tūkstoti – šī gada janvārī reģistrētas 905 trūcīgas un 186 maznodrošinātas personas –, ikdienas realitāte ataino, ka finansiālās grūtības novadniekiem kļūst arvien jūtamākas. Pieaug to cilvēku skaits, kuri pašvaldībā vēršas pēc mājokļa pabalsta, arvien biežāk palīdzību meklē arī tie, kuri to iepriekš nav darījuši, apliecināja Bauskas novada Sociālajā dienestā.
Atbalsts Pestīšanas Armijā
«Zupas virtuve» trīs dienas nedēļā
Ar dažādu trūcīgu un maznodrošinātu iedzīvotāju atbalstu Bauskas novadā nodarbojas ne tikai pašvaldības Sociālais dienests, ir arī privātpersonas, dažādas sabiedriskas un reliģiskas organizācijas. Bauskas novads ir viens no retajiem, kur aktīvi sociālo darbu veic Pestīšanas Armijas draudze – Bauskā un Iecavā.
Šajās draudzēs darbojas «zupas virtuves». Bauskā trešdienās, ceturtdienās un piektdienās var nākt uz Pestīšanas Armijas korpusa namu Plūdoņa ielā un saņemt pārtikas devu, informē PA Bauskas korpusa vadītāja Ilona Kaspare. «Bauskas Dzīve» iegriezās draudzē vienā no šādām pusdienu dalīšanas reizēm. Todien pavāre Marina Garijeva un brīvprātīgā palīdze Gunta Kalniņa bija pievārījušas milzu katlus ar ļoti garšīgu biešu zupu, ko nosmeķēja arī «Bauskas Dzīve».
Pavāre stāsta: «Cik cilvēku atnāk ar spainīšiem, tik arī piepildām. Vidēji mēnesī kādi 75 iedzīvotāji ierodas ar spainīšiem pēc ēdiena. Zupu un maizi dalām trešdienās un piektdienās, ceturtdienās mums ir pamatēdiens – makaroni vai zirņi, griķi ar gaļu, zivi vai plovs. Mēdz būt mums arī ar gaļu pildītas pankūkas. Ēdienkarti dažādojam.» Marina teic, ka varētu vēl vairāk cilvēku pabarot, dažus, ko redz pa benzīntankiem un ap veikaliem grozoties un diedelējot, viņa esot pat uzrunājusi un aicinājusi nākt paēst, kāds arī atnākot, bet citi neparko nenāk.
Programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai
Pestīšanas Armijas Bauskas korpuss piedalās Eiropas Sociālā fonda (ESF+) projekta programmā materiālās nenodrošinātības mazināšanai, un daļa līdzekļu zupas virtuvei ir no šī fonda. Daļa ir no draudzes un citu privātpersonu ziedojumiem, kas ir gan naudā, gan «graudā», stāsta Ilona Kaspare, papildinot, ka ziedo cilvēki dārzeņus, augļus no saviem dārziem, arī konservējumus. PA Bauskas korpusa vadītāja paskaidro, ka, piemēram, februārī vēl 13 cilvēkiem, kam ir trūcīgās mājsaimniecības statuss, pašvaldības Sociālais dienests samaksā «zupas virtuves» gatavoto ēdienu.
Minētajā ESF+ projekta pro-grammā PA Bauskā rīko arī cilvēkiem īpašus pasākumus socializācijai un izglītošanai. Cilvēki, kuri jūtas vientuļi, sanāk korpusa telpās, satiekas, noklausās kādus ieteikumus, padomus, kā praktiskāk un lētāk dzīvot, tikt galā ar rēķiniem, veselību. I. Kaspare min, ka bijusi tikšanās ar acu ārsti, kas runājusi par acu veselības problēmām, uz ko vecākiem cilvēkiem vērst uzmanību; pirms Ziemassvētkiem mācījušies gatavot svētku dekorus, kā radīt noformējumu un prieku pašiem no lētiem vai vispār bezmaksas materiāliem; speciālists no «Bauskas novada komunālservisa» runājis par iespējām taupīt ūdeni, siltumu, elektrību tā, lai nezustu dzīves kvalitāte, bet rēķini arī neaugtu.
Reliģiskais un sociālais darbs ir kā divi spārni
Viena no regulārām Pestīšanas Armijas pasākumu un arī «zupas virtuves» apmeklētājām ir pensionāre Tamāra Šeremeta, kas 2022. gada 15.martā iebraukusi Bauskā no Ukrainas. Gads un datums jau pasaka priekšā, kāpēc viņa kopā ar meitu ir te. Kā stāsta Tamāra, ģimenei dzīvokļa īri un komunālos maksājumus daļēji kompensē pašvaldības pabalsts. Tā kā meita strādājot, iztiekot, arī PA izsniegtais ēdiens ir labs atbalsts. Pa šiem četriem gadiem Bauskā iedzīvojusies, daudz staigājot gar upju krastiem, nākot uz Pestīšanas Armiju. Meita strādā kādā noliktavā Rīgā, kaut arī pēc profesijas ir friziere. Pa brīvajiem brīžiem te dažām sievietēm bez maksas arī matus apgriežot. Meita sakot: «Naudu neņemu, jo jādara kāds labs darbs tiem cilvēkiem, kas mūs te uzņēmuši un palīdz mums.»
Ilona Kaspare teic, ka Pestīšanas Armijā darbības pamatā ir uzskats, ka reliģiskais un sociālais darbs ir kā divi spārni – tie abi ir nepieciešami, lai lidotu. Šī filozofija nozīmē, ka kristīgā mīlestība jāparāda darbībā, apvienojot evaņģēlija sludināšanu ar praktisku palīdzību (zupa, ziepes un pestīšana). ◆
Īsti ne iedzīvotāji, bet izdzīvotāji
Nedēļā iztiek ar 40 eiro
Izmantojot savus informācijas avotus, laikraksts atrada Bauskas novada ģimeni, kura bija ar mieru atspoguļot savu ikdienu, bet stingri piekodināja, lai nav minēts ne pagasts, ne vārds un uzvārds, ne arī citas privātas lietas, kas varētu identificēt šo konkrēto saimi. Tālab galveno varoni sauksim par Ilzi (vārds ir mainīts). Šī ģimene ne reizi nav spērusi kāju vietējā Sociālajā dienestā, lai gan palīdzība pienāktos, jāpieļauj, ka viņi tādi nav vienīgie, kuri statistikai pasprukuši garām, un paši pa dzīvi sitas, kā nu var un prot.
«Īsti ne iedzīvotāji, bet izdzīvotāji. Tiesa, badu mēs neciešam, bet pārsvarā sanāk gan sēdēt un lūkoties televizorā, kā laimīgi dzīvo citi,» savu stāstu iesāk Bauskas novada iedzīvotāja Ilze.
Viņas ģimenē ir trīs skolas vecuma bērni, vecākais drīz beigs astoto klasi. Ilze pati nestrādā, arī vīram ziemas mēnešos pastāvīga darba nav, vien tikai «haltūras» uz vienu dienu nedēļā, citreiz divas, trīs. Regulārs darbs pie saimnieka, sākoties pavasarim.
«Tā kā vīrs ir arī mežstrādnieks, bija doma, ka šoziem ies un strādās mežā. Sākumā gaidīja salu, lai ar tehniku varētu iebraukt, bet tad uzkrita dziļš sniegs, un darbs atkrita arī tur. Palika tikai gadījuma darbi, varēja nopelnīt 40 eiro dienā, bet bija tādi brīži, kad ar šādu summu mēs pieci iztikām septiņas dienas no vietas,» ieskicē Ilze.
Viņa norāda, ka no grūtībām, viņus izglābj piemājas dārzs. Kartupeļus, bietes, burkānus, pupiņas, zirņus paši izaudzē, ar Ilzes gādīgajām rokām savlaicīgi pagrabs piepildīts ar dažādiem konservējumiem. Tamdēļ no pārtikas jāpērk maz, taču tāpat veikalu plauktos tiek meklēti paši lētākie produkti. «Bodē jāiegādājas maize, desa, sviests, cukurs, tēja, kafija, gaļa. Aiz muguras ir tādas dienas, kad pārtikām tikai no kartupeļiem. Saldumi ir dārgi, tos dažreiz bērniem nopērk vecāmāte. Ja padomā, ko likt iepirkumu grozā – pudeli eļļas vai kilogramu konfekšu, tad, protams, svaru kausi par labu būs eļļas pudelei. Arī augļi maciņam ir «par sālītu», tāpēc bērniem biežāk dodu grauzt pašu audzētos burkānus vai kāpostus, kas pa ziemu vēl saglabājušies. Gaļu katru dienu nedabū, varbūt trīs reizes nedēļā, bet arī tad būs kāda sardele, citreiz lētāka vistiņa,» stāsta Ilze un piebilst, ka iepriekš turējuši zosis, pīles, trušus, bet tagad saimes galda vajadzībām ir tikai dārzs.
Bez komforta dzīve trijās istabās
Dzīve lauku teritorijā privātmājā bez centrālās apkures nozīmē, ka ziemā viss pakārtots siltumam. «Es nevaru meklēt algotu darbu, jo kādam visu laiku ziemā ir jābūt uz vietas un jāvaktē plīts. Kurinām ar malku, taču tā arī beidzās, uznākot spelgonim. Simt metru attālumā atrodas mums piederošs mežiņš, kur bija jau kurināmais sazāģēts. Atlika brist pa sniegu un ar ragavām vilkt to uz mājām. Likām gar plīti žāvēt, paldies Dievam, ka pirkt nevajadzēja, vienīgais, ko iegādājāmies, bija benzīns zāģim,» norādīja Ilze un piebilda, ja vajadzētu tērēties malkai, viņa pat nezina, kā ģimene tiktu galā.
Koka ēkā ar plīti apsildītas tiek trīs istabas, bet galējā tomēr nācies salt. Lai uzlabotu komfortu telpā, slēguši elektrisko sildītāju. Pagaidām dzīvojamā platība ir tikai virtuve un divas istabas, bet vēl ir viena istaba rezervē, kur nākotnē domāts ielikt alternatīvu – «Jotul» tipa krāsniņu un tad arī to varēs apdzīvot. «Elektrība sanāk parasti 20 eiro mēnesī, bet aukstajā laikā rēķins dubultojās līdz 40 eiro,» pavēstīja Ilze un nekautrējās atklāt, ka komforts arī ierobežots, jo nav siltā ūdens. Pie mājas ir aka, kurā ievietots sūknis. Lai nomazgātos, tiek ienesta vanna, ūdens sildīts uz plīts.
Ģimenei nav savas automašīnas, tāda arī nekad nav bijusi. Bērni uz skolu dodas ar skolēnu autobusu. «Ja būtu auto, tie arī būtu papildu izdevumi – apdrošināšana, tehniskā apskate, degviela. Mums ir Goda ģimenes apliecība un ar sabiedrisko transportu braucieni ir lēti, varētu vēlēties regulārāku autobusu satiksmi, bet ir saprotami, ka tas nav izdevīgi. Paši redzam, ka lauki iztukšojas, apkārtnē mitinās tikai sirmgalvji, jaunie te nepaliek un neatgriežas,» ikdienu ieskicē Ilze.
Nākas naudu aizlienēties
Apģērbs ir vēl viena sadaļa ģimenes budžetā, kur nākas taupīt. «Bērniem Bauskas «Pepco» atrodu lētas drēbes, bet pamatā pērku lietotās. Dēls daudz apavus plēš, tāpēc izvēlos «humpalu» piedāvājumu – tie ir izturīgāki. Mūsu pieaugušo garderobē drānas tikai no humpalbodēm. Es pati reti kaut kur izeju, man daudz nevajag, neesmu nekāda modes dāma. Galvenais, lai bērniem ir kaut kas labāks,» uzskata Ilze.
Slimot saimei sanāk, medikamentus izvēlas lētākos – paracetamolu pret temperatūru, bromheksīnu pret klepu. «Veselību uzlabojam arī ar dabas līdzekļiem, klepum, piemēram, aizeju salauzt meža aveņu dzinumus, tie labi palīdz. Tāpat katru gadu ievācu liepziedus,» atklāj Ilze.
Viņa atzīst, ka aizvadītās ziemas mēneši bijuši patiešām skaudri. «Mēnesī ienākumi sanāca ap 400 eiro, šī summa, neskaitot bērnu naudu – 200 eiro. Tātad kopā 600 eiro uz pieciem. Lai savilktu galus, nācās arī aizņemties. No paziņām, radiem mēģinām palienēt – citreiz desmit eiro, citreiz divdesmit. Ātros kredītus neņemam – tur nākas atdot daudz vairāk,» sarēķinājusi Ilze.
Neskatoties uz grūtībām, ģimene nav vērsusies Bauskas novada Sociālajā dienestā. «Nav mums ne mazturīgā, ne trūcīgā statusa. Doma ir bijusi, bet līdz tam neesam nonākuši. Daudzi negrib iet uz Sociālo dienestu pazemoties. Mēs kaut kā izvelkam, tiekam galā,» teica Ilze un ir gana optimistiska – kā vēl nekad gaidījusi pavasari. Ļoti gribot darboties dārzā, jo patīk rušināties pa zemi. Siltajos mēnešos situācija krietni uzlabojas. «Vīram sākas darbs pie saimnieka, es lasu vīngliemežus – par eiro kilogramā pārdodu. Labajos mēnešos sanāk nopelnīt par abiem pāri pa 1000 eiro mēnesī. Tad var atļauties arī kūku nopirkt,» smej Ilze.
Viņa neslēpj, ka ikdienā ir arī stingra plānošana. «Budžetējam, cik varam. Dzīve laukos, neskatoties uz grūtībām, tomēr ir izdevīgāka nekā pilsētā. Izklaides gan mums izpaliek, nekur nebraucam. Taču kaut ko kompensē arī skola, jo tur ir pasākumi, ekskursijas. Šogad bērni varēja izbaudīt ziemas priekus – ar ragavām no kalna vizināties,» pastāsta Ilze.
Tajā pašā laikā bažas rada nākotne. «Ja bērni izdomās kaut kur tālāk mācīties, vajadzēs maksāt par dzīvošanu, būs citi izdevumi. Tuvu ir Saulaine, kur var apgūt profesiju, ir arī vēl dažādi kursi. Jāskatās. Katram ir arī savas vajadzības, un tu savas tomēr atliksi malā, jo pirmajā vietā būs bērni,» norāda Ilze. Viņas pašas vēlme ir mājai veikt kosmētisko remontu, kā arī nosiltināt to no iekšpuses. ◆
Spiesta «krančīt» no Sociālā dienesta kapeiciņu
Arī baušķenieces Skaidrītes ikdiena paiet ļoti pieticīgi. Ar 36 gadu darba stāžu viņas pensija ir 400 eiro mēnesī. «Ko es varu darīt, ka samazināja štatus un bija jāaiziet no darba. Nokļuvu bezdarbniekos, grūti bija, bet izdzīvoju, vecajā tirgū stādus tirgoju, kaut kā sitos. Tagad – kā valsts atvēlējusi, tā man ir jāiztiek,» uzsver Skaidrīte. Viņa dzīvo viena pati un atklāja, ka nav arī neviena radinieka, kurš varētu palīdzēt. Skaidrītei ir maznodrošinātās personas statuss. Janvārī par dzīvokli bijis jāmaksā 200 eiro, no kuriem pašvaldība segusi 88 eiro. «Tā nu dzīvē ir iegrozījies, ka man jāiet kaut kādas kapeikas «krančīt» uz Sociālo dienestu priekš dzīvokļa,» saka Skaidrīte un apliecina, ka ikdienas tēriņus cenšas «menedžēt» ļoti rūpīgi. Viņa seko līdzi akcijām un iepērkas tur, kur konkrētajā dienā ir lētāk.
Viņas tēriņi veselības aprūpei pagaidām nav ievērojami. «Pie ārstiem neesmu gājusi, bet tur arī 100 eiro gadā atvēl pašvaldība. 60 eiro par viena zoba izraušanu jau samaksāju, tagad uz visu atlikušo gadu ir palikuši 40 eiro. Medikamenti man ir nepieciešami sirds ritmam,» paskaidro Skaidrīte.
Viņa atzina, ka agrāk labs atspaids bijušas pārtikas pakas maznodrošinātajiem. «Pērn tās jau mums «piegrieza». Tagad pārtikas pakas tikai trūcīgajiem. Bet tās lieti noderēja – eļļa, cukuriņš, milti, makaroni, putraimi, konservi. Divas pakas uz gadu, un man pietika atliektiem galiem,» sacīja Skaidrīte. ◆
Par ubagošanu noteikumu pašvaldībā nav
Līdz galējai nabadzības robežai un spiestai ubagošanai biežāk nonāk cilvēki, kam mentālās vai fiziskās veselības problēmas, zaudēts darbs un tuvinieki, alkohola vai narkotiku atkarība. Bauskā pirms kāda laika ap «Rimi» veikalu un «Hesburger» bieži cilvēkiem uzmācās jauns vīrietis ar veselības un alkoholisma problēmām – gan naudu prasīja, gan nemitīgi «vāvuļoja». Vienbrīd viņš izlēca pa otrā stāva logu un salauza kājas. Atkopās, vairs nestaigā ap veikaliem un nediedelē. Esot iekārtojies darbā par sētnieku. Kā baušķenieki, kas viņu pazīst, teic – jācer, ka strādās un dzīvos normāli, ka atkal «nenorausies».
Kā ziņojuši pilsētas iedzīvotāji, pie lielveikala «Rimi» samērā bieži ir naudas lūdzēji, Bauskas degvielas uzpildes stacijās ik pa laikam grozās un lūdz naudu kāds vīrietis, bet laikrakstam viņu sastapt neizdevās.
Iedzīvotāju attieksme pret ubagotājiem ir dažāda. Ir tādi, kas jūt līdzi, jo cilvēks bezizejā nonākt var dažādu apstākļu dēļ. Lūdzējiem dod arī naudu. Pie «Rimi» uzrunātā baušķeniece Inese gan stāstīja, ka reiz šādam naudas prasītājam speciāli piepirkusi maisiņu ar pārtiku, iznesusi pie veikala sēdošajam diedelētājam un atdevusi. Viņš esot bijis ļoti nikns, jo vajagot naudu.
Te kāda vēstule redakcijai: «Vēlos informēt par vienu parādību mūsu pilsētā, kas mani nepatīkami satrauc. Bauskā pie lielveikaliem ar pavasari aktivizējas ubagotāji – regulāri redzu divus vīriešus ratiņkrēslos un vienu sievieti ar it kā slima bērna fotogrāfiju. Esmu informējusi veikalu apsargus, bet reakcija apmēram tāda – mums nav daļas par to, kas notiek ārpus veikala telpām. Man ir jautājumi: vai ubagošana sabiedriskās vietās ir pieļaujama? Vai pašvaldības policijai nav jākontrolē un jānovērš šādas situācijas? Pati savām acīm redzēju, kā ubagotāja sieviete vēlāk aiz veikala stūra mierīgi smēķēja un priecīgi runāja pa mobilo telefonu.»
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri situāciju komentē šādi: «Pašvaldības noteikumu, kas to regulētu, nav un nebūs. Kad nosaka aizliegumu, jāparedz soda mērs. Nacionālā līmeņa likumdošana neparedz nekādu sodu par ubagošanu. Nevaram pieņemt pašvaldības noteikumus, kas pieprasītu stingrākus mērus, nekā ir nacionālā līmeņa likumdošanā. Tas, ko aizliedz nacionālā līmeņa likumdošana – kad personu iesaista ubagošanā pret paša gribu, vai viņam neapzinoties, ka viņu izmanto, vai arī ubagošana organizēta tik mērķtiecīgi, ka definējama kā cilvēku tirdzniecība. Tur ir krimināllikums ar kriminālatbildību.»
Ja cilvēki, kas ubago, traucē sabiedrisko kārtību, pirmais zvans ir pašvaldības policijai, informējot, kur un kas ir noticis. Tad iespējama atbildība par huligānismu, bet par ubagošanu noteikumu pašvaldībā nav.
Diedelētājiem arī varētu ieteikt doties uz novada Sociālo dienestu, varbūt var palīdzēt, ja tiešām lielās grūtībās cilvēks nonācis. ◆
Pabalstu pieprasītāju pašvaldībā vairāk
Bauskas novada Sociālā dienesta vadītāja Dina Leja atklāja, ka šogad parādās personas, kuras līdz šim nav bijušas Sociālā dienesta klienti, un raksta iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, kā arī mājokļa pabalstu. Vadītāja gan šo situāciju skaidro ar to, ka palielinājusies ir minimālo ienākumu mediāna un līdz ar to trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis. Ja pagājušajā gadā mediāna bija 754,54 eiro, tad 2026. gadā tā pieaugusi līdz 850,02 eiro. Trūcīgas mājsaimniecības slieksnis šogad ir 425 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 298 eiro katrai nākamajai personai, savukārt aznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis ir 510 eiro pirmajai personai un 357 eiro katrai nākamajai.
Ņem vērā vairākus faktorus
Izvērtējot tiesības saņemt pabalstu, Sociālais dienests ņem vērā vairākus faktorus, tostarp mājsaimniecības ienākumus, materiālo stāvokli, katras personas rīcībā esošos kustamos un nekustamos īpašumus, kā arī uzkrātos naudas līdzekļus.
Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus, garantētā minimālā ienākumu (GMI) slieksni un normatīvos izdevumus par mājokli. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu.
Šogad GMI slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, bet pārējām personām – 131 eiro.
Palīdz samaksāt mājokļa rēķinus
Jāmin gan, ka 19. februārī Saeima pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai palīdzētu iedzīvotājiem samaksāt augstos mājokļa rēķinus un nepieļautu parādu veidošanos, jo patlaban mājokļa pabalsts daudziem iedzīvotājiem vairs nav pietiekams. Izmaiņas paredz no 1. janvāra līdz 30. aprīlim palielināt koeficientus, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu.
Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli 300 eiro mēnesī, esošā pabalsta apmērs būtu 192 eiro, bet pēc izmaiņu pieņemšanas viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī, iepriekš pauda likumprojekta autori.
D. Leja paskaidroja, ka šobrīd iesniegumu izskatīšanas laiks ir līdz 30 dienām, taču Sociālā dienesta darbinieki parasti cenšas tos izskatīt ātrāk – divu vai trīs nedēļu laikā. Ja visi dokumenti ir iesniegti un nav vajadzīgi papildu precizējumi, arī no iesnieguma līdz pabalsta saņemšanai parasti paiet apmēram trīs nedēļas.
Sociālā dienesta apkopotie dati liecina, ka pērn laikā no 1. janvāra līdz 25. februārim mājokļa pabalsts Bauskas novadā izmaksāts 483 mājsaimniecībām, bet šogad šajā pašā laika posmā – 491. No šī gada 1. janvāra līdz 5. februārim mājokļa pabalstos no pašvaldības budžeta izlietoti 62 044 eiro. Sociālajā dienestā prognozēja, ka pieteikumu skaits mājokļa pabalstam varētu pieaugt martā, jo stājušies spēkā likuma grozījumi.
