Pasaules čempionāts hokejā notiek Latvijā. Tā nu ir lieta, kas mani kā aktīvu sportistu un sporta notikumu līdzjutēju noteikti nevarēja atstāt vienaldzīgu.
Jānis Akmentiņš, autobusa šoferis Brunavas pagastā, kurš jūt līdzi hokejam:
– Pasaules čempionāts hokejā notiek Latvijā. Tā nu ir lieta, kas mani kā aktīvu sportistu un sporta notikumu līdzjutēju noteikti nevarēja atstāt vienaldzīgu. Pagājušajā nedēļā skatījos četras spēles, protams, visas, ko televīzijā raidīja ar Latvijas komandas piedalīšanos. Vienu maču vēroju klātienē “Arēnā Rīga”.
Daudz ko nācies dzirdēt par jauno arēnu, bet man tur patika. Protams, skatīties spēli dzīvajā ir daudz grūtāk nekā vērot translāciju televīzijā, kur komentētāji visu pasaka priekšā un izskaidro. Es redzēju Slovēnijas un Kazahstānas maču, bija iespaidīgi. Jaunībā Sporta pilī vēroju daudzas Rīgas “Dinamo” spēles, tomēr pasaules čempionātā noskaņa ir pavisam citāda. Protams, lēts šis prieks nav, bet vismaz vienu spēli katram sporta līdzjutējam vajadzētu noskatīties. Pacilāju arēnā čempionāta suvenīrus. Mazais “Rix” par pieciem latiem izskatījās pēc žurkulēna, bet lielajam, kas maksāja 20 latu, bija žēl naudas.
Visas Latvijas izlases spēles bija iespēja noskatīties televizorā. Otrdien skolā mācības beidzās nedaudz agrāk, izvadāju skolēnus un paguvu uz spēli. Uz slovēņu fona mūsējie patiešām izskatījās labi, un tā arī ir mūsu izlases vieta – būt divpadsmitniekā. To jāprot novērtēt – Latvija ar savām iespējām, iedzīvotāju un arēnu skaitu ir pasaules 12 labāko komandu vidū. Tas taču ir lieliski.
Pagājušajā nedēļā izdevās paveikt arī citus darbus. Pirmdien sastādīju kartupeļus, piektdien pirmo reizi mūžā devos bišu dravā. Nesen atveda četrus bišu stropus, nu man nākas apgūt bitenieka arodu. Pirmajā reizē neviena bite neiedzēla, tā lieta man iepatikās. Ja nekas nenoies greizi, tad šoruden līdzās pašu audzētiem dārzeņiem un žāvētam speķim galdā varēsim likt arī medus podiņu.
