Spirgtais zaļums un vakar, 14. maijā, dažviet nolijušais lietus, cerams, būs apturējis kūlas dedzināšanas trakumu. Visā valstī, arī mūsu rajonā, dabas postītāji šogad bijuši jo īpaši aktīvi.
Spirgtais zaļums un vakar, 14. maijā, dažviet nolijušais lietus, cerams, būs apturējis kūlas dedzināšanas trakumu. Visā valstī, arī mūsu rajonā, dabas postītāji šogad bijuši jo īpaši aktīvi.
Latvijā līdz 8. maijam reģistrēti vairāk nekā 5000 kūlas degšanas gadījumu. Mūsu rajonā 120 reižu fiksēta pērnās zāles dedzināšana. Protams, reāli šis skaitlis ir krietni lielāks, jo visus gadījumus ugunsdzēsēji nav reģistrējuši.
Statistika ir satraucoša, un to beidzot pamanījusi arī mūsu valdība. Ministru prezidents Aivars Kalvītis aicinājis Tieslietu, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus par lielākiem sodiem kūlas dedzinātājiem. Premjers ir pārliecināts, ka jārod bargāki un efektīvāki soda veidi. Patlaban naudas sods par pērnās zāles dedzināšanu ir no pieciem līdz 20 latiem. Piemērojot šo sodu, tiek ņemts vērā pārkāpēja mantiskais stāvoklis. Premjers uzskata, ka efektīvāks tomēr būtu vainīgo personu darbs sabiedrības labā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes komandiera vietnieks Jānis Ķērpis nav pārliecināts, ka piespiedu darbi būtu efektīvākais soda veids. Joprojām visgrūtāk ir pieķert dedzinātāju notikuma vietā, tāpēc nebūs, kam šos piespiedu darbus likt pildīt. Vēl nav zināms, vai piespiedu darbos norīkos neapsaimniekoto zemes gabalu īpašniekus.
J. Ķērpis uzskata, ka visefektīvāk būtu sodīt tieši zemes saimniekus, jo uguni parasti ielaiž nesakoptos laukos. Viņš domā, ka šādiem zemes īpašniekiem nesakoptie lauki būtu jāatsavina. Par šādu priekšlikumu savulaik noraidoši izteicās Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis. Viņaprāt, tas problēmu neatrisinās, jo pāris aizlaistu zemes hektāru, kas nonāks pašvaldības īpašumā, tomēr kādam būs jākopj. Kas un par kādu naudu to darīs, vēl nav skaidrs.
Tomēr ir cerība, ka šīgada drūmā statistika nākampavasar netiks pārsniegta. Šogad pērnās zāles dedzinātāju izraisītos ugunsgrēkos nodegušas 439 ēkas, tostarp vairākas celtnes arī mūsu rajonā. Bojā gājuši seši cilvēki. Par laimi, viņu vidū nav Bauskas rajona iedzīvotāju. Kūlas dedzinātāju neprātīga rīcība pārāk dārgi izmaksājusi arī valstij. VUGD no budžeta šogad papildus piešķirs 186 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus par pārtērēto degvielu, samaksātu ugunsdzēsējiem par virsstundām un tehnikas remontu. Jācer, ka valdības pieņemtie bargie sodi nākamgad šo naudu ļaus izmantot lietderīgāk.
