Ceļotājus no citām zemēm un mūsu valsts neinteresē Latvijas tūrisma attīstības stratēģija.
Ceļotājus no citām zemēm un mūsu valsts neinteresē Latvijas tūrisma attīstības stratēģija. Viņi meklē jaunus iespaidus, patīkamu atpūtu un izklaidi. Mūsdienu terminoloģijā šo komponentu veiksmīgu apvienojumu sauc par tūrisma produktu. Par to veidošanu, pašreizējo situāciju un tūrisma attīstības virzieniem Bauskas rajonā un Latvijā spriež “Bauskas Dzīves” aptaujātie nozares speciālisti.
Noteikti prioritārie tirgi
Vietējais tūrisms Latvijā ir aktīvs, bet nav pelnošs. Līdz ar to pašmāju aktivitātes it kā paliek ēnā, radot iespaidu, ka ārvalstu ceļotāji ir svarīgāki. Patiesībā vietējā tūrisma veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, ko aktīvi sākusi īstenot Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Tā informē šīs iestādes Zemgales reģionālā biroja vadītāja baušķeniece Ina Līne.
Viņa iepazīstina ar TAVA realizēto tūrisma attīstības politiku: “Ir izstrādāta valsts mārketēšanas (pārdošanas) stratēģija, kas paredz pārdot pasaulē Latviju kā tūrismam piemērotu vietu. Pamatojoties uz pētījumiem un prognozēm, ir noteikti prioritārie tirgi, kas ierindoti šādā secībā: Lietuva, Igaunija, Vācija, Somija, Lielbritānija, Krievija. No šīm valstīm Latvijā ierodas visvairāk tūristu. Mērķtiecīgi strādājot, viņu skaitu ir iespējams ievērojami palielināt. Katrā valstī prioritārie tirgi atšķiras. To nosaka ģeogrāfiskie, ekonomiskie un citi faktori.
Atbilstīgi sadalījumam, visas valsts aktivitātes tūrisma nozarē (izstādes, tirgi, publikāciju valodas) vispirms tiek vērstas uz minētajām zemēm. Šajā virzienā konsekventi vajadzētu orientēties arī reģioniem un rajoniem. Ļoti vērtīgi Bauskas rajonam būtu aktivizēt sadarbību ar Lietuvu, jo dienvidu kaimiņi ir neiedomājami aktīvi ceļotāji. Šoziem pie Latvijas slēpošanas trasēm lietuvieši veidoja garum garas rindas, kas agrāk nebija piedzīvots. Ap 30 procentu ienākošā tūrisma mūsu valstī veido lietuvieši un igauņi.”
Sadarbojas ar Lietuvu
TAVA Zemgales reģionālā biroja vadītājas ieteikumu aktīvāk sadarboties ar Lietuvu jau realizē Bauskas rajona Padome, iesaistoties kopīgās starptautiskās vides aizsardzības aktivitātēs. Tas ir Eiropas Savienības INTERREG IIIA projekts “Pārrobežu sadarbība starp Bauskas un Biržu rajonu dabas un ūdens resursu integrētā apsaimniekošanā”, kas sākās šī gada martā un turpināsies līdz 2007. gada beigām. Projekts paredz dabas aizsardzības plāna izstrādi Bauskas dabas parkam, kas ietver Lielupes posma teritorijas abpus upei no Bauskas līdz Mežotnei. Tas ir Lielupes augšteces reģions, kas ir iekļauts tūrisma attīstības prioritārajā grupā. Savukārt Lietuvas teritorijā projekta aktivitātes risināsies Biržu dabas parkā, kura speciālisti jau ilgstoši sadarbojas ar Latvijas kolēģiem Iecavas augšteces zonas aizsardzībā, veicinot starpvalstu tūrisma attīstību.
Attīstās ģimeņu tūrisms
Bauskas dabas parka teritorijas detalizēta izpēte, dabas aizsardzības plāna izstrāde un tai sekojošu normatīvo dokumentu pieņemšana palīdzēs sakārtot tūrisma infrastruktūru, noteikt attīstības svarīgākos virzienus un nākotnes vīzijas, uzskata biedrības “Baltijas Vides forums” dabas aizsardzības eksperte Jolanta Bāra.
Savukārt Šauļu reģiona attīstības aģentūra informē, ka šī gada 2. maijā noslēdzās ES programmas INTERREG IIIA pilotprojektu konkurss, kurā iesaistījusies arī Bauskas rajona Padome. Ja projekts tiks atbalstīts (rezultātus paziņos šī gada 29. jūnijā), tad Pakrojas (Lietuva) un Bauskas rajonam nākotnē pavērsies daudz plašākas starpvalstu tūrisma iespējas. Pirmais solis būs pierobežas ceļu posmu remonts abās dalībvalstīs.
“Lietuviešiem ir liela interese par Bauskas rajona tūrisma objektiem. Vilinošākais piedāvājums ir Rundāles pils. Plašu rezonansi izraisījis starptautiskais Kantrimūzikas festivāls Bauskā, kurā ik gadu piedalās arī lietuviešu izpildītāji. Mūsu valstī dinamiski attīstās ģimeņu tūrisms, tādēļ īsi ceļojumi uz tuvējo Latviju varētu būt ļoti populāri,” atzīst Pakrojas rajona pašvaldības vadītājs Sauļus Gegiecks.
Informē par veikumu
Tūrisma nozari Bauskas rajonā pārstāv nevalstiska organizācija – Bauskas rajona Tūrisma asociācija, kurā brīvprātīgi apvienojušies pakalpojumu sniedzēji. Savukārt rajona Tūrisma informācijas centrs (TIC) ir pašvaldības struktūra. Centrs ir iesaistījies Zemgales tūrisma asociācijā, kas apvieno reģiona piecus rajonus.
Bauskas rajona TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure ir arī Zemgales attīstības aģentūras tūrisma darba grupas dalībniece. Viņa informē par mūsu rajona tūrisma attīstības stratēģijas īstenošanu laika posmā līdz 2005. gadam: “Veiksmīgi tika turpināti agrāk sāktie projekti “Lielupes augšteces loks” un Iecavas upes augšteces aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzība. Rajons tika pārstāvēts vairākos nozīmīgos tūrisma gadatirgos, izdots krietns skaits bukletu, karšu, ceļvežu, izstrādāti jauni aktīvā tūrisma maršruti. Pērn TAVA finansēja 14 norāžu zīmju iekārtošanu uz rajona svarīgākajiem tūrisma objektiem, bet to kopējais skaits sasniegs 30. Pilsētas Dome 2004. gadā īstenoja projektu par ielu norāžu zīmju uzstādīšanu. Līdz šī gada beigām Bauskā ielu norāžu skaits tiks papildināts. Rundāles pils muzejā 2005. gadā tika nodibināts vietējais TIC, tādu ir paredzējusi izveidot arī Iecavas novada Dome.
Plānotie, bet nepaveiktie darbi attiecas uz ceļu posmu Ozolaine–Bārbele, Bauska–Jaunsaule–Skaistkalne, Bauska–Janeikas un Mēmeles ielas remontu. Rajona tūrisma stratēģijā mēs šīs lietas aktualizējām, taču ietekmēt procesus nav mūsu spēkos.”
Nosauc labākos produktus
Sarunā ar speciālistēm “Bauskas Dzīve” centās noskaidrot, kas ir veiksmīgs tūrisma produkts. Piemērus min Ina Līne: “Senās mūzikas festivāli Bauskas pilī ir lielisks produkts, ko var labi pārdot, piesaistot vietai gan latviešu, gan ārzemju tūristus. Apzīmējumu “produkts” lieto, ja objektā tiek piedāvāta darbība, kā, piemēram, Iecavas novada kempingā “Labirinti”, kas ir ideāli piemērots ģimenēm ar bērniem.
Rundāles pils parks 2005. gadā tika atzīts par gada veiksmīgāko tūrisma produktu Latvijā. Parks pats par sevi peļņu nenes, bet gan tie 130 tūkstoš tūristu gadā, kuri ierodas Rundāles pilī, intereses par parku vadīti. Viesu namā “Baltā māja” kvalitātes garants ir personiska attieksme pret klientu. Šī objekta saimnieki, tāpat kā SIA “Bauskas alus”, aktīvi sadarbojas ar TAVA, veidojot jaunus kontaktus un attīstot pakalpojumu nozari. Nožēlojami, ka Mežotnes pils it nemaz neizmanto potenciālu, ko varētu sniegt šī vieta.”
Inese Turkupole-Zilpure atzīst, ka sezonas mode pastāv arī tūrismā. Pašlaik visiecienītākie ir īsi ģimeņu ceļojumi ar bērniem. “Vecāki aizbrauks uz pasaules malu, ja vien bērnam kāda vieta būs iepatikusies. Es brīnos, ka Bauskas rajona tūrisma pakalpojumu sniedzēji to nesaprot un nesāk rosīties. Kad visi Iecavas novadā būs apmeklējuši “Labirintus” un eksotisko mājputnu kolekciju “Dobuļos”, nekā cita vairs nebūs, ko redzēt. Ideju trūkums Bauskas rajonā reizēm šķiet nomācošs. Mūsējie tik bieži brauc uz ārzemēm! Kāpēc nevarētu kaut ko interesantu noskatīt un pielāgot?” raizējas TIC vadītāja.
Paši neprot novērtēt
Neierasts skatījums uz tūrisma piedāvājumiem Bauskas rajonā ir ciemiņiem no citiem valsts reģioniem. Tukuma rajona Ragaciema iedzīvotājs Artūrs Sils stās ta: “Mūspusē Bauska tiek uzskatīta par ļoti pievilcīgu ceļojuma mērķi. Man ir, ar ko salīdzināt, jo vasarā katru nedēļas nogali kopā ar ģimeni dodamies izbraukumos pa Latviju. Jau laikus meklēju informāciju par brīvdabas sarīkojumiem Bauskas pilskalna estrādē. Esam bijuši kantrimūzikas festivālos, “Skroderdie nās Silmačos” un dažādos svētkos, kas vienmēr ir labi organizēti. Plašums, sakārtota vide ar skaistām ainavām, pietiekams izklaižu piedāvājums visām paaudzēm mūs rosina atkal iegriezties Bauskā.
Jūs esat pieraduši un vairs nespējat to īsti novērtēt. Dīvaini, bet gandrīz katrā Latvijas mazpilsētā allaž dzirdu žēlojamies: “Mums jau te nekā nav.””
Latgalē trūkst informācijas
Rundāles pils muzejā sastaptajai Daugavpils iedzīvotājai Mārai Dambrānei ceļojums uz mums tik pierasto vietu šķitis kā brīnums. Iepriekšējo reizi Rundālē viņa bijusi pirms 20 gadiem. Māra joko, ka tagad kļūšot par Rundāles pils muzeja dzīvo reklāmu, iesakot radiem, draugiem un kolēģiem to apmeklēt.
Daugavpiliete secina: “Latvija ir tik maza, bet informācija par tūrisma objektiem citos reģionos Latgali bieži vien nesasniedz. Es, dzīvodama pilsētā, protams, varu iegriezties tūrisma informācijas centrā vai ielūkoties internetā, bet lauku vīriem un sievām tāds serviss nav pieejams. Ja cilvēks nelasa “Dienu”, nestrādā kultūras vai mākslas nozarē, ko viņš var zināt par Rundāles pili vai seno mašīnu kolekcijām Bauskā un Gailīšu pagastā? Kamēr nebūs informācijas aktīvas aprites, vietējais tūrisms attīstīsies gausi.”
Šis aspekts patlaban ir TAVA uzmanības centrā, jo šī gada martā valstī sākās akcija “Latvijas ceļojumu maratons”, kas turpināsies līdz 18. novembrim. Katru nedēļas nogali kādā objektā ierodas prese, televīzija un nozares speciālisti, lai iepazīstinātu interesentus ar saistošu tūrisma produktu. Akcijas norises vieta 30. maijā būs Iecavas novada “Labirinti”. Akcijas programmu var meklēt internetā, TIC, TAVA reģionālajā birojā.
***
Der zināt
Bauskas rajona tūrisma stratēģijas svarīgākās jomas:
organizatoriskais un institucionālais nodrošinājums,
infrastruktūras attīstība,
tūrisma informācijas nodrošināšana,
tūrisma produktu attīstība,
mārketings.
Pēc tūrisma attīstības tendencēm un potenciāla rajonā ir izdalītas šādas teritorijas ar tūrisma un rekreācijas attīstības dažādu scenāriju un ietekmi:
“Via Baltica” attīstības zona – teritorija 15 km rādiusā abpus lielceļam A-7.
Lielupes augšteces zona un teritorija ap Bausku (ietver vecpilsētu, Mežotnes pagastu, daļu Codes, Rundāles, Svitenes pagasta teritoriju). Perspektīvā varētu iekļaut arī daļu Elejas un citu Jelgavas rajona tuvējo pagastu teritoriju. Šis reģions tiek uzskatīts par vienu no Latvijas tūrisma attīstības nozīmīgākajām vietām ar milzīgu potenciālu.
Iecavas augšteces zona – iekļauj Iecavas upes augšteci Bārbeles, Vecsaules, Stelpes, Skaistkalnes pagastā, kā arī teritorijas Aizkraukles rajonā, Biržu un Pasvales rajonā Lietuvā. (Fragments no “Bauskas rajona teritorijas plānojuma 2003. – 2015. gada grozījumu” 1. redakcijas. Pilnu tekstu var izlasīt interneta mājaslapā ).
