Karš Tuvajos Austrumos ceļ naftas un dabasgāzes cenas visā pasaulē, palielinot pārtikas ražošanā izmantotās degvielas un minerālmēslu cenas arī Latvijā, atzīst «Bauskas Dzīves» aptaujātie novada lauksaimnieki.
Tas izraisīs pārtikas cenu kāpumu, kas savukārt mazinās sabiedrības apmierinātību ar lēmumu pieņēmējiem, paredz zemnieki.
Lielsaimniecības SIA «Uzvara-Lauks» īpašnieks Arnis Vējš stāsta, ka uzņēmums minerālmēslus šī gada sezonai iegādājies jau pērn jūnijā, degvielu – rudenī, pirms sācies cenu kāpuma trakums.
«Slāpeklis un cits mēslojums jau sagādāts, minerālmēslus parasti pērkam jūnijā, pirms rūpnīcu slēdz uz brīvdienām,» skaidro A. Vējš, «degviela sējai un vēl kādam laikam sagādāta. Ja viss būtu jānopērk par tagadējo cenu, būtu diezgan traki. Ja nav krājumu, dzīve zemniekam nav vienkārša. Pašlaik pavasara darbus esam sākuši bez stresa, tomēr tas nonāks arī līdz mums.»
Minerālmēslus «Uzvara-Lauks» pērkot no Jonavas minerālmēslu rūpnīcas Lietuvā caur uzņēmumu «Agrochema» par labu cenu. Valdības lēmumu samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai A. Vējš uzskata par «atbalsta tēlošanu», kā piemēru sekmīgākai politikai minot Spāniju, kur degvielas cenu tur 1,5 eiro līmenī, vai Vāciju, kur uz autostrādes caurbraucēji par to maksā 3 eiro, bet vietējie mazākās pilsētās un ciemos, tai skaitā ražotāji, – divreiz mazāk.
Lauksaimnieks piekrīt, ka Latvijai ieguldījumi aizsardzībā bija jāpalielina jau sen, bet augošie valsts budžeta izdevumi «airBaltic» vai «Rail Baltica» viņa vērtējumā ir sliktu politiķu lēmumu un neizdarības sekas, izliekoties, ka viss ir kārtībā. A. Vējš vērtē, ka pilsoņu uzticēšanās tagadējiem politiķiem ir zudusi, tāpēc vēlēšanās atkal varētu uzrasties jauni spēki ar svaigiem solījumiem.
Dāviņu pagasta saimniecības «Eriņi» vadītājs Andris Grantiņš atklāj, ka arī viņa laukus šopavasar apstrādā ar jau pērn sagādātu degvielu un minerālmēsliem, tomēr jaunajā ražas sezonā ražošanas līdzekļu cenu kāpums zemniekus ļoti ietekmēs, jo graudu cena biržā nav cēlusies.
«Mums minerālmēsli nopirkti pagājušā gada jūnijā, degviela pavasarim un vasarai arī sagādāta. Katru gadu tos iegādājamies lielos ražošanas līdzekļu iepirkumos. Jau ar pagājušā gada jūlija cenām bilancē nepalika nekā lieka. Ja saimniecībai nav rezervju, automātiski cenu kāpums nozīmēs zaudējumus,» brīdina A. Grantiņš.
Iecavas pagasta Zorģu saimniecības «Bērziņi» zemnieks Jānis Pastars prognozē, ka globālais cenu kāpums ietekmēs ne tikai lauksaimniekus, bet visu tautsaimniecību. «Mums ir mazi krājumi, tikai pavasara darbiem. Mēs visi ceram, ka degvielas cenas nostabilizēsies un kraso kāpumu izraisa īslaicīga situācija. Arī minerālmēsli jau ir dārgāki, bet domāju, ka viss atrisināsies un būs kārtībā,» Jānis nezaudē optimismu.
Jaunais saimnieks Andris Pastars stāsta, ka pirms nedēļas «Bērziņu» laukos kaisīti minerālmēsli, bet aprīļa pirmajās dienās pavasara sēja sākta ar pupām.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) vadītāja Agita Hauka «Bauskas Dzīvei» teic, ka biedru aptaujā noskaidrojusi – visi apzinās sarežģīto situāciju, tomēr «visiem ir labs prāts, visi kustas un domā, kā to risināt».
Daudzi LZF biedri bija paspējuši sagādāt resursus pavasarim, bet citi atzinīgi vērtē valdības reakciju un mēģinājumu samazināt nodokli. Sarunas par minimālā minerālmēslu daudzuma cenas izlīdzināšanu rit arī Eiropas Savienības līmenī Briselē.
A. Hauka atzīst, ka pārtika būs dārgāka, tomēr sarežģījumi liek ražotājiem domāt par citiem attīstības virzieniem, pārstrādi u. c. «Kādu laiku dzīvos pieticīgāk, bet pārtiku audzēs tik un tā,» par LZF biedriem pārliecināta vadītāja.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Ieva Litiņa degvielas un minerālmēslu cenas kāpumu vērtē kā neapdomātu lēmumu politisko ietekmi, atzīstot, ka pašlaik «mati ceļas stāvus, Dievs dod Trampam prātu!» Viņa uzsver, ka kara sākšanā nav izmantota ekonomiskā loģika, bet tagad tas ietekmē visu pasauli.
«Pavasarī lauksaimniekiem jāsēj, zeme jāapstrādā, jāstāda, jāmēslo, jāmiglo,» uzskaita I. Litiņa, «degviela ietekmē pārtikas ražošanu, un kas to lai zina, cik graudi maksās un cik būs jāmaksā par ražas aizvešanu uz ostu. Pagājušajā sezonā lopbarības kvieši maksāja 150 eiro par tonnu, bet jāpieskaita vešanas izmaksas. Var izrādīties, ka graudu cena tās nesegs. Samērīgums pasaules ekonomikā ir pazudis pat bez krīzes Tuvajos Austrumos.»
Speciāliste bažījas, ka tagad izputēs mazākie zemnieki, kas vairs nespēj turēties, bet lielākie izmantos rezerves. «Nezinām, kādi laika apstākļi gaidāmi. Ja šogad būs optimāla vasara, varbūt vēl kāds noturēsies, bet arī laiku prognozēt arvien grūtāk. Varētu uz laiku atcelt Eiropas zaļās komponentes un emisiju maksājumus, tas atvieglotu lauksaimnieku darbu, bet zinām, cik ilgi tur pieņem lēmumus,» vērtē I. Litiņa.
