
Bauskas novada pašvaldība vērsusies Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā un Valsts prezidenta kancelejā, iebilstot pret jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” kritērijiem. Pašvaldības ieskatā izvēlētā metodoloģija var nelabvēlīgi ietekmēt vairāku novada skolu nākotni un apdraudēt bērnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību saprātīgā attālumā no dzīvesvietas. Iebilduma vēstuli parakstījuši 109 Codes, Īslīces un Misas pamatskolu darbinieki un vecāki.
Lai skaidrotu situāciju un uzklausītu viedokļus, Bauskas novada pašvaldības vadība laikā no šī gada 19. marta līdz 1. aprīlim apmeklēja sešas novada izglītības iestādes. Tikšanās notika ar skolu vadītājiem, pedagogiem, darbiniekiem un skolu padomju pārstāvjiem.
Bauskas novada administrācijas Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe norādīja, ka sanāksmēs detalizēti izrunāti jaunā finansēšanas modeļa principi, kritēriji un prognozes par iespējamo neatbilstību skolēnu skaita ziņā tuvāko trīs gadu laikā, kā arī pašvaldības līdzfinansējuma nepieciešamība. Pašvaldības vadība informēja arī par līdz šim veiktajām darbībām un turpmākajiem soļiem lēmumu pieņemšanas procesā.
Ir uzklausīti Skaistkalnes un Pilsrundāles vidusskolas, Īslīces, Codes, Bauskas pilsētas un Misas pamatskolas pārstāvju viedokļi, tai skaitā iniciatīva vērsties ar vēstuli Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā un Valsts prezidenta kancelejā. Abas sarunās iesaistītās puses – gan pašvaldība, gan skolu pārstāvji – vēlas skaidru risinājumu. Tomēr valdības vilcināšanās normatīvā regulējuma pieņemšanā par jauno finansēšanas modeli kavē vietvaru uzsākt lēmumu pieņemšanas procesu. Sagatavotie Ministra kabineta noteikumi joprojām nav iekļauti Ministru kabineta sēžu darba kārtībā.
Pašvaldības iebildumi saistīti ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē”. Tā pamatā ir princips, ka izglītības iestāžu minimālais izglītojamo skaits klašu grupās jeb kvantitatīvie rādītāji tiek noteikti atkarībā no attiecīgās administratīvi teritoriālās vienības urbanizācijas pakāpes.
Šīs urbanizācijas pakāpes noteikšanai izmantota “DEGURBA” tipoloģija jeb urbanizācijas pakāpes klasifikācija, ko Latvijā pārrēķina Centrālā statistikas pārvalde. Pamatojoties uz šo klasifikāciju, katrs pagasts vai pilsēta tiek iedalīts vienā no deviņām grupām, kurām savukārt atbilst atšķirīgi kvantitatīvie rādītāji. Tieši pret šīs metodoloģijas piemērošanu Bauskas novada pašvaldība arī iebilst.
Pašvaldība norāda, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir veikusi analītisku izpēti par minētās metodoloģijas piemērotību un secinājusi, ka “DEGURBA” klasifikācija nav piemērots instruments izglītības iestāžu kvantitatīvo rādītāju noteikšanai. Bauskas novada pašvaldība vairākas reizes periodā no 2024. gada decembra līdz 2026. gada janvārim lūgusi IZM pārskatīt “DEGURBA” piemērotību un Īslīces, Vecumnieku un Codes pagasta iekļaušanu pārāk augstā urbanizācijas grupā ar augstiem kvantitatīvajiem rādītājiem, bet tas nav ņemts vērā. (Īslīces pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa, Codes pagastam ir noteikta 4.DEGURBA grupa un Vecumnieku pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa. Bauskas novada pašvaldība pieprasa Īslīces, Codes un Vecumnieku pagastiem noteikt 6.DEGURBA grupu )Arī pēc iepazīšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības analītisko viedokli par “DEGURBA” ministrija savu nostāju nav mainījusi.

Pašvaldībā uzsver, ka runa nav tikai par formāliem aprēķiniem vai klasifikācijas pieeju, bet par reālu ietekmi uz skolu pastāvēšanu un bērnu iespējām mācīties iespējami tuvāk mājām. Tāpēc, vēršoties pie atbildīgajām valsts institūcijām, Bauskas novada pašvaldība aicina rast risinājumu, lai skolēniem nodrošinātu tiesības uz kvalitatīva izglītības pakalpojuma pieejamību saprātīgā attālumā no dzīvesvietas.