Bauskas novada dome vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta jaunā teritorijas plānojuma darbība, “Bauskas Dzīve” uzzināja Bauskas novada domē.
Pašvaldība pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza pagājušajā nedēļā, lūdzot izvērtēt ministra 2026. gada 9. janvāra rīkojuma ( Nr. P–1–2/7 ‘’Par Bauskas novada pašvaldības domes 2025. gada 30. oktobra saistošo noteikumu Nr. 10 ‘’Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa’’ darbības apturēšanu daļā’’) tiesiskumu.
Ministrs savā rīkojumā norādīja, ka pašvaldības plānojumā esot noteikti nesamērīgi ierobežojumi atjaunojamo energoresursu attīstībai. Īpašas iebildes izteiktas par prasību vēja elektrostacijas un vēja parkus izvietot vismaz divu kilometru attālumā no pilsētām un ciemiem, kā arī ierobežojumiem saules paneļu izvietošanai.
Savukārt Bauskas novada dome šiem pārmetumiem nepiekrīt. Pašvaldība uzsver, ka teritorijas plānojums izstrādāts, balstoties uz rūpīgu izvērtējumu – ņemot vērā vides aizsardzību, ainavu, apdzīvojuma struktūru un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tāpat plānojumā esot integrēti arī nacionālā līmenī noteiktie ierobežojumi.
Pašvaldība uzskata, ka plānojums izstrādāts, ievērojot samērīguma un vienlīdzības principiem atbilstošu, izsvērtu pieeju, kas balstīta uz objektīvām atšķirībām starp dažādu mērogu enerģētikas risinājumiem un to ietekmi, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības kopējām un individuālajām interesēm, neierobežojot iedzīvotāju tiesības ražot enerģiju savām vajadzībām un veicinot mājsaimniecību pāreju uz ‘’zaļo’’ enerģiju.
Ievērojot šo risinājumu ietekmes izvērtējumu, vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai Bauskas novada teritorijas plānojumā pašvaldības noteiktie ierobežojumi ap pilsētām un ciemiem attiecas tikai uz 5122 hektāru (jeb 2,4 %) no novada teritorijas, kas apliecina to samērīgumu un pamatotību, līdzsvarojot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ar uzņēmēju ekonomiskajām interesēm.
Pašvaldība norāda, ka atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai ministrs ir tiesīgs apturēt pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā daļu tikai tad, ja tiek konstatēti plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to likumdevējs ir skaidri norobežojis pašvaldību darbības tiesiskuma pārraudzību no lietderības kontroles, nepiešķirot ministram tiesības pārvērtēt pašvaldības plānošanas procesā izdarītos izvērtējumus pēc būtības.
No pieteikuma izriet, ka ministrs šīs robežas ir pārsniedzis, jo nav konstatējis būtiskus teritorijas plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai tiešu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, bet gan vērtējis pašvaldības autonomās funkcijas izpildes ietvaros izvēlēto risinājumu lietderību, tostarp apšaubot to pamatotību, samērīgumu un atbilstību valsts politikas mērķiem.
Pašvaldības ieskatā ministrs ir rīkojies “ultra vires” – ārpus Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajā daļā ministram noteikto tiesību robežām –, nepamatoti ierobežojot Bauskas novada pašvaldības no Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. panta izrietošā pašvaldības principa saturā ietilpstošās teritorijas plānošanas funkcijas īstenošanas autonomiju, kā arī neievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajā daļā un 8. panta otrajā un trešajā noteiktos pašvaldību pārraudzības principus.
Ņemot vērā minēto, Bauskas novada pašvaldība savā pieteikumā lūdz Satversmes tiesu atzīt minēto ministra rīkojumu par neatbilstošu normatīvajiem aktiem.
Satversmes tiesas sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Dita Plepa apstiprināja, ka Satversmes tiesa 9. aprīlī ir saņēmusi Bauskas novada pašvaldības domes pieteikumu, un tas nodots izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijai trīs tiesnešu sastāvā, kurai jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
D. Plepa skaidro, ka lēmums par pieteikumu jāpieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ar motivētu lēmumu šo termiņu var pagarināt par vēl vienu mēnesi.
“Ja lieta tiks ierosināta, Satversmes tiesa informēs par to sabiedrību un medijus. Gadījumā, ja lieta netiks ierosināta, Satversmes tiesas tīmekļvietnē tiek publicēti Satversmes tiesas kolēģijas pieņemtie lēmumi,” norādīja D. Plepa.
Informācija par Satversmes tiesas procesu pieejama šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/kompetence-un-procesi/st-process/
D. Plepa atklāja, ka līdz šim lietās (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedums lietā Nr. 2003-16-05, 2008. gada 27. marta spriedums lietā Nr. 2007-17-05, 2009. gada 24. marta spriedums lietā Nr. 2008-39-05 un 2025. gada 5. decembra spriedums lietā Nr. 2024-33-05), kurās bijis apstrīdēts ministra rīkojums tieši par pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu, Satversmes tiesa nav secinājusi, ka ministrs saistošos noteikumus apturējis nepamatoti un tāpēc rīkojums nav tiesisks. Savukārt divās lietās tiesvedība izbeigta. Vienlaikus citās lietās, kas neskar teritorijas plānošanas jomu, Satversmes tiesa nereti ir secinājusi, ka ministra rīkojums par pašvaldības pieņemtā lēmuma apturēšanu nav tiesisks ( piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 27. novembra spriedumu lietā Nr. 2022-16-05).
Vaicājot, kādos gadījumos ministram ir tiesības apturēt pašvaldības teritorijas plānojumu, Satversmes tiesā paskaidroja, ka saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, vai šo saistošo noteikumu daļu, ja konstatēti pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.
Satversmes tiesa līdz šim ir izskatījusi vienu lietu par Rucavas novada teritorijas plānojumiem attiecībā uz vēja enerģijas ieguves zonas noteikšanu, kurā atzina apstrīdētos pašvaldības teritorijas plānojumus un detālplānojumu par atbilstošiem Satversmei. Savukārt lietā Nr. 2024-10-03 par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi valsts meža zemes piešķiršanā vēja parku attīstīšanai Satversmes tiesa ir apturējusi tiesvedību un vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.
“Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. No minētās tiesību normas izriet, ka Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visiem tiesību subjektiem visā valsts teritorijā. Pēc būtības Satversmes tiesas spriedumam ir vispārsaistošs spēks un tas ir pielīdzināms likuma spēkam. Saistoša un obligāta ir ne tikai Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī citas šāda sprieduma tekstā ietvertas atziņas. Vienlaikus ir jāvērtē Satversmes tiesas atziņu saturs un konteksts, kādā tās izteiktas. Ja Satversmes tiesa ir izteikusies par kādas Satversmes normas, tiesību principa vai vērtības saturu, tad šādas atziņas ir universāli piemērojamas, tostarp pašvaldībām, īstenojot savu kompetenci teritorijas plānošanas jomā,” skaidroja Satversmes tiesā.
