Ik pa laikam atklātībā nonāk informācija par mēģinājumiem iegūt internetbanku lietotāju identificējošus datus vai par citām krāpnieciskām darbībām.
Ik pa laikam atklātībā nonāk informācija par mēģinājumiem iegūt internetbanku lietotāju identificējošus datus vai par citām krāpnieciskām darbībām.
Piemēram, iepriekšējā mēnesī, pēc SEB grupas bankas Igaunijā ziņām, reģistrēti vairāki gadījumi, kad bankas klientu datori bija inficēti ar datorvīrusu, kas nodrošina viņu internetbanku kodu iegūšanu. Brīdī, kad klients pieslēdzas internetbankai, tas tiek novirzīts uz viltotu lapu, kur jāievada vairāki kodi no savas kodu kartes.
“SEB Unibankas” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Gribuste norāda, ka ibanka savas internetbankas lietotājiem neprasa ievadīt vairāk kā vienu kodu autorizācijai un iesniegtā darījuma apstiprināšanai. Banka aicina neatbildēt uz šādiem sūtījumiem un atgādina, ka tā nekādos apstākļos neizmanto epastu, lai pieprasītu informāciju par klientu rīcībā esošiem autorizācijas līdzekļiem.
Klientu finanšu informācija ir aizsargāta pret nepiederošu personu pieeju ar daudzpakāpju drošības sistēmu, un pirms darba internetbankā ir iespēja pārliecināties par sakaru seansa partnera identitāti. Par ibankas lietošanas autentiskumu liecina vairākas pazīmes: adrese interneta pārlūkprogrammas logā, pārlūkprogrammas apakšējā labajā stūrī atrodas slēdzenes ikona, kas apliecina sakaru kanāla drošību. Ja klients uzskata, ka viņš kļuvis par datoruzbrukuma upuri, vai arī viņa identifikācijas un norēķinu kontu dati zināmi nepiederošām personām, visiem attālināto norēķinu sistēmu lietotājiem pēc iespējas ātrāk būtu jāsazinās ar banku.
Speciāliste min dažus ieteikumus, kas varētu būt svarīgi ikvienas internetbankas lietotājam, lai mazinātu datu noplūdes risku.
– Neizpaudiet nepiederošām personām lietotāja vārdu, kodu, paroli un citu identificējošu vai finanšu informāciju. Glabājiet drošībā internetbankas autorizācijas līdzekļus, piemēram, kodu kartes.
– Ja lietojat internetu publiskā vietā (piemēram, interneta kafejnīcā), pārliecinieties, ka neviens nenovēro, kā jūs ievadāt datorā kodus un paroles.
– Izvēlieties paroles, kas nav tieši saistītas ar jūsu vai ģimenes locekļu personas datiem (vārds, uzvārds, dzimšanas datums utt.), lietojiet gan burtus, gan ciparus. Nepierakstiet un neatstājiet paroles citiem pieejamās vietās. Nemainiet paroles, lietojot internetu publiskā vietā.
– Ja ir aizdomas, ka cits uzzinājis jūsu paroli, nekavējoties to nomainiet.
– Neatbildiet uz epasta vēstulēm, kas izsūtītas it kā bankas vārdā ar lūgumu nosūtīt jūsu identifikācijas datus (lietotāja kodu, paroles, pieejas kodus, PIN kodus, pases datus) vai citu personīgu informāciju uz kādu epasta adresi. Šādos gadījumos vienmēr sazinieties ar banku. Nesūtiet minēto un citu personīgo vai finanšu informāciju (piemēram, kredītu vai maksājumu karšu limitus, pēdējo piecu pirkumu detaļas), izmantojot internetu. Ievadiet ibankas interneta adresi tieši, neizmantojiet epasta sūtījumā vai bankas mājaslapā ievietotās norādes. Atcerieties, ka gan ekrānā redzamā norāde, gan interneta pārlūkprogrammas adreses laukā skatāmā adrese var neatbilst tai, kurai tiešām pieslēdzaties.
– Pirms sākat darbu ar internetbanku, pārliecinieties par sakaru seansa partnera identitāti atbilstoši ibankā norādītajām instrukcijām.
– No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu “Beigt”, un pēc tam aizveriet pārlūkprogrammu. Rīkojieties tā arī tad, ja tikai uz mirkli atstājat savu datoru bez uzraudzības.
– Iepērkoties internetā, izvēlieties tikai uzticamus uzņēmumus. Ja interneta veikala noformējums vai uzdotie jautājumi šķiet aizdomīgi, ieteicams izvēlēties citu pakalpojumu piegādātāju. Pārbaudiet, vai pakalpojuma sniedzēja telefona numurs un adrese ir patiesi.
– Pārliecinieties, ka dators, ar kuru strādājat internetā, ir aizsargāts ar antivīrusu un ugunssienu (firewall) programmām. Pārbaudiet, vai šīs programmas un datora operāciju sistēma ir papildināta ar pēdējiem drošības uzlabojumiem.
