«Mans dēls (meita) strādā ministrijā,» tā ar bērniem mēdz lepoties vecāki. Vai tur tiešām ir tik labi?
“Mans dēls (meita) strādā ministrijā,” tā ar bērniem mēdz lepoties vecāki. Vai tur tiešām ir tik labi? Kā mūsu dēliem un meitām klājas izpildvaras struktūrās, centusies noskaidrot Labklājības ministrija, veicot savu darbinieku aptauju par dzimumu līdztiesības ievērošanu darbavietā.
Pētīt no augšas
Katrai no 17 ministrijām (ieskaitot īpašu uzdevumu ministru sekretariātus) noteikts dzimumu līdztiesības indekss. Atbilstoši tam augstāko vērtējumu ieguva Zemkopības ministrija, Aizsardzības un Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Interesanti, ka šo jautājumu nolemts pētīt no augšas. Vērtīgi, ka tam vispār ir pievērsta uzmanība, secināju rezultātu paziņošanas ceremonijā.
Papildu punktus varēja iegūt arī par darbinieku atbildēm. Ministrijās strādājošie vērtēja darba vidi, tiešās vadības attieksmi, atbildības un pienākumu sadali, kā arī darbinieku atlasi, paaugstināšanu, darba novērtēšanu u. c.
Apkopotie rezultāti liecina, ka ministrijā strādājošo vidū vairākumā ir sievietes. Tas izskaidrojams ar to, ka atšķirībā no vīriešiem un ienākumiem, ko var gūt privātstruktūrā, sievietes samierinās ar salīdzinoši zemāku atalgojumu, taču darbs ministrijā viņām ir svarīgs, jo nozīmē samērā labu statusu sabiedrībā. Ministriju darbinieces novērtē stingri noteikto darba laiku, kas paredz iespēju izņemt atvases no bērnudārza, pavadīt uz nodarbībām pēc skolas, atvēlēt ģimenei nedēļas nogali, izmantot brīvdienas, ja bērns slimo. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja atvases audzina tikai viens no vecākiem. Tie ir gan tēvi, gan mātes, papildina Agnese Gaile, LM Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja.
Citi labumi
Vairākums (88%) aptaujāto darbinieku uzskata, ka ministrijas ir labvēlīga darba vide abiem dzimumiem. Arī atbildība, pienākumu sadale un tiešās vadības attieksme ir vienāda gan pret sievietēm, gan vīriešiem. Tāds ir darbinieku viedoklis.
Ministrijās strādājošie novērtē arī darba samaksas sistēmu ar skaidri noteiktiem principiem un kritērijiem darbinieku atalgošanai un citu papildu labumu piešķiršanai. Netiek slēpts, ka ministrijās darbinieku stimulēšana notiek nedaudz īpašā veidā – sievietes saņem prēmijas (tās ir reizēm, valsts svētkos vai par īpašiem nopelniem), toties darbiniekiem vīriešiem ir noteiktas ikmēneša piemaksas. Šī atšķirība ir svarīga.
Nozīmīgi ir arī papildu labumi – darbavietas nodrošināta veselības un dzīvības apdrošināšana, iemaksas privātajā pensiju fondā, atlīdzība par privātā transporta lietošanu darba vajadzībām u. c.
Radi un draugi
Gandrīz puse aptaujāto darbinieku uzskata, ka ministrijās arī vispārīgā atalgojuma piešķiršanas kārtība ir taisnīga. Tikai 16 procentu atzinuši, ka tā nav, kā galvenos iemeslus minot neskaidrus kritērijus, vadības subjektīvus lēmumus un to, ka tiek ņemts vērā darba stāžs, nevis padarītais.
Viskritiskāk darbinieki novērtējuši izredzes tikt paaugstinātam. Ceturtdaļa aptaujāto uzskata, ka viņiem tādas iespējas nav, jo visu nosakot “radu un draugu” attiecības, vadības attieksme un maza kadru mainība. Svarīgs ir atzinums, ka ministriju augstākajā vadībā joprojām ir vairāk vīriešu. Arī pēdējā gadā pieņem to darbinieku sadalījums ir līdzīgs – vairāk sieviešu sākušas darbu vidējā un zemākajā līmenī, bet vīrieši – augstākajā.
***
Uzziņai
– Kopumā Latvijā ministrijās strādā ap 2700 darbinieku, no kuriem 73% ir sieviešu, bet 27% – vīriešu.
– 29% no visiem ministrijās strādājošiem vīriešiem un tikai 14% sieviešu ir vadošos amatos.
– 31 procents aptaujāto domā, ka izredzes tikt paaugstinātam varētu ietekmēt darbinieka vecums, pieci procenti uzskata, ka to nosaka dzimums.
– Dzimumu līdztiesības indekss ļauj noskaidrot dzimumu līdztiesības aspektus dažādās dzīves jomās. Augstāku līdztiesības indeksu iegūst tā iestāde, kas īsteno tādu personāla vadības praksi, kura nodrošina vienādas tiesības un iespējas visiem darbiniekiem un kurā viņi ir informēti un apmierināti ar darba vidi. Līdzīgi indeksi tiek veidoti, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Čehijā.
