Mans mazdēliņš divu gadu vecumā smaida, runā dažus vārdus, bet… nestaigā, muguriņu netur, kājiņas neklausa.
Mans mazdēliņš divu gadu vecumā smaida, runā dažus vārdus, bet… nestaigā, muguriņu netur, kājiņas neklausa. Vienīgais strādātājs ir tētis, māmiņa dzīvo mājās, jo mazais ir jāmasē, jāved peldēt, vingrot. Vecāki tuvojas spēku izsīkuma un bezcerības robežai. Dēls neslēpj, ka sieva zaudējusi interesi par tuvību, bet vedekla atzīst, ka viņa jūtas nogurusi, turklāt baidās palikt stāvoklī. Ja nu piedzimst vēl viens slims bērns? Savā veidā viņi abi ir tuvu depresijai. Varbūt psiholoģēm ir kāds padoms?
Vecmāmiņa
Bērns nav sods
Situācija ir sāpīgiem pārdzīvojumiem caurausta. Netiekoties grūti sniegt atbalstošu un iedvesmojošu atbildi, atzīst psiholoģes Andra Katkeviča un Inga Grīnberga.
Jautājumi – kāpēc tieši ar mums tā notika, kā nepazaudēt cerību – ielaužas vecāku ikdienā. Jāsaprot, ka bērniņš ar attīstības traucējumiem nav pārbaudījums vai sods vecākiem.
Pāra attiecību saglabāšanā šādā situācijā liela nozīme ir godīgi sadalīt pienākumus. Nozīmīgi, lai rūpes par bērnu nav vienīgā nodarbošanās mammai. Viņai nepieciešams palīgs, vecmāmiņa, krustmāte, auklīte, kas kaut dažas stundas nedēļā ļautu iziet no mājām, būt citā vidē, starp citiem cilvēkiem. Svarīgi, ka ir vēl kas, par ko domāt, kur iesaistīties. Būt tikai mātei un saglabāt dzīvesprieku šajā situācijā ir neiespējami. Jauki, ja tiek nodrošināta iespēja abiem jaunajiem vecākiem netraucēti būt kopā.
Ļoti palīdz ticība – Dievam vai mediķiem, dziedniekam, ticība bērnam, ka viņš atlabs, pieņemsies spēkā. Nozīmīga ir ticība sev, pieņemot bērnu tādu, kāds viņš ir – ne mazāk mīlams kā vesels. Ļoti noderīgi ir kontakti ar citiem vecākiem, kuriem dzīves situācija izveidojusies līdzīgi. Tie ir cilvēki, kuri nešausmināsies par jūsu situāciju, nežēlos, nevairīsies runāt par bērna attīstību.
Normālas ir šīs jaunās mātes bailes no grūtniecības, taču ikvienam ir pieejami līdzekļi, kas palīdz izvairīties no nevēlamas ieņemšanas. Turklāt tuvība vīram un sievai var sniegt ne mazums mīļuma, siltuma, kā, iespējams, trūkst vienmuļajā ikdienā. Šajā laikā ir vietā veikt dažādus izmeklējumus abiem vecākiem, lai konstatētu, kādu veselības traucējumu dēļ mazulim nav izdevies piedzimt tik attīstītam, kā varēja cerēt.
Mācīties atslābināties
Abiem vecākiem noteikti vajag izrunāties ar psihologu. Tas nedos tūlītēju situācijas atrisinājumu, bet palīdzēs atrast sevī spēkus, novērtēt ģimenes dzīvi no dažādiem aspektiem. Bezspēcībai nepatīk, kad par to runā, tad tā bēg. Var mācīties atslābināties sev pieņemamā veidā, lai kaut neilgu laika sprīdi varētu maksimāli izmantot pilnvērtīgai atpūtai. Bauskā iedzīvotāji bezmaksas psihologa konsultācijas var saņemt ģimenes un sociālā atbalsta centrā “Ābele”, atgādina Andra Katkeviča.
Psiholoģe Inga Grīnberga uzsver, ka šādā situācijā vecākiem jācenšas nenorobežoties no citiem savā nelaimē. Arī tad, kad šķiet, ka vairs nav spēka, izejas, citu domu, plauktā var atrast kādu nelasītu grāmatu, ir vēl kāds nesatikts cilvēks (ārsts, draugs, bērns), ir zvaigžņotas debesis un ziedošas ābeles.
