Bārbeles pašvaldība kopš 1994. gada mājo kādreizējā baznīcas krogā, kas pirms 80 gadiem kapitāli pārbūvēts par lauksaimniecības namu «Tīrums».
Bārbeles pašvaldība kopš 1994. gada mājo kādreizējā baznīcas krogā, kas pirms 80 gadiem kapitāli pārbūvēts par lauksaimniecības namu “Tīrums”. Vēlāk saukts par tautas, pēc tam par kultūras namu.
Tiksi gudrs
No seniem laikiem zināms: lai apdzīvota vieta zeltu un plauktu, tajā noteikti jābūt baznīcai un krogam. Turklāt šīm celtnēm jābūt iepretim, lai no baznīcas tūdaļ nonāktu krogā. Līdz 19. gadsimta beigām tā arī bija Bārbelē. Pretim dievnamam slējās lauku krogs ceļotāju un apkārtnes iedzīvotāju apkalpošanai. Kā stāsta Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze, krogs jau no laika gala bijusi sabiedriska celtne. Šeit ļaudis gan no tālām, gan tuvām zemes malām satikušies ikdienā un svētku reizēs. Šai vietā slēgtas vienošanās un parakstīti līgumi. Savā ziņā krogs izvērties par ziņu centru, radot sava veida “mutisku avīzi”. Ne velti tautas paruna saka: “Ej krogā, tiksi gudrs!”
Patiesībā mūsdienās šīs funkcijas, mainoties ēkas iemītniekiem, ievērojami nav pārvērtušās, vienīgi modernizējušās. Tagad Bārbelē, cēlajā, baltajā namā pretī baznīcai, var atrast gan pagasta padomi un bibliotēku, gan pastu un kultūras namu. Ikviens šeit var iegriezties, un laipni tiks uzklausīts.
“Vīrišķais gals”
Pirmajā stāvā ir bibliotēka un pagasta pārvalde. Pirms pāris gadiem padomei atvēlētajās telpās veiktas radikālas pārmaiņas. Sākumā vienā telpā uzturējušies visi, gan pagastvecis un sekretāre, gan kasiere un arī zemes ierīkotāji. Tagad teju vai katrs ticis pie sava kabineta. Padomes “vīrišķais gals” iekārtojies ēkas otrajā stāvā. Šeit atrodas pagasta padomes attīstības nodaļa, kurā sparīgi strādā jaunie speciālisti Renārs Manuilovs, Gatis Mediņš un Valters Reķis. Pašlaik viens no aktuāliem jautājumiem ir Bārbeles pagasta teritoriālais plānojums. Tam palīdz tapt Bārbeles sabiedrisko attiecību pārzinātājs Jānis Folkmanis un pieaicinātais konsultants Jānis Tabaks. Viņš paredz, ka pēc desmit gadiem šeit sāksies aktīva būvniecība: “Lai gan tagad te plešas lauki, kas ir arī Bārbeles raksturlielums, nākotnē aina mainīsies un klajumi tiks apbūvēti.”
Ēkas viducī pirmajā stāvā atrodas kultūras nama zāle, bet pašā galā – vietējā pasta nodaļa.
Pēc vēsturnieku liecībām, Bārbele pieder pie pagastiem, kur apmēram pirms 555 gadiem palika dzīvot krieviņi – no Krievijas ievestie voti (somugru cilts), kuri cēla Bauskas pili. Taču lielāko slavu pagastam nesis tās sēravots un pirmā Baltijā atvērtā ūdensdziednīca. Šurp braukuši ārstēties no plašas apkārtnes. Tiklīdz sērūdeņraža koncentrācija ūdenī samazinājās un radās konkurence Ķemeros un Baldonē, Bārbeli sāka aizmirst.
Nav aizmirsta
Taču Bārbele nebūt nav aizgājusi aizmirstībā. Pašvaldība algo 21 darbinieku, viņu vidējais vecums ir 33 gadi. Deputātu sastāvs ļoti vīrišķīgs, tomēr sešu vīru – Oskara Reķa, Mārtiņa Mediņa, Jāņa Folkmaņa, Aivara Valpētera, Ilgara Krauzes un Jāņa Bračkas – pulciņā pamanījusies uzplaukt viena roze – Skaidrīte Auziņa.
Pašlaik aktuālas diskusijas notiek saistībā ar teritoriālo reformu. Bārbele varbūt nedaudz spītīgi koncentrējusies uz variantu palikt viena un neiet kopā ar citiem. Pagasta priekšsēdētājs Oskars Reķis to par spītību nesauc.
“Ministrija uzskata, ka mums būs jāapvienojas, taču es vēlos, lai tā pasaka visu līdz galam. Iepriekšējā likumā un projektā, kurā paredzēti 102 varianti, bija vismaz kaut kāda skaidrība. Piemēram, tika noteikts, ka novads nevar būt mazāks par 5000 cilvēkiem, līdz ar to tas paņem lielu daļu funkciju, ko tagad pilda rajons. Mazais novadiņš, kas taptu, apvienojoties Bārbelei un Skaistkalnei, nebūtu spējīgs tās pārņemt. Neviena no augstākajām amatpersonām neko nepasaka, kas būs tālāk. Vienīgi norāda – apvienojieties, tad jau lems. Taču es uzskatu, ka tā nevar. Ja ir argumentēti pamatojumi, valstiska skaidrība, likumu pēctecība, tad nav nekādu iemeslu turēties pretī. Šajā gadījumā nekā no tā nav. Tāpēc, ja ministrija lems par pievienošanu, tad arī visa atbildība gulsies uz tās pleciem. No mums to prasīt nevajag,” spriež O. Reķis.
Padome ir ieviesusi daudz jauninājumu, kuru nav citās vietvarās. Piemēram, materiāli tiek stimulēta jaunā paaudze. Klātienes vai neklātienes students, atnesot izziņu, ka mācību gads ir sekmīgi pabeigts, saņem 50 latu lielu pabalstu. Vidusskolēniem septiņu latu un arodskolēniem piecu latu apmērā tiek segti ikmēneša ceļa izdevumi. Savukārt visiem pagastļaudīm vienreiz nedēļā par baltu velti tiek dota iespēja aizbraukt līdz Bauskai. Kāds pie notāra, cits pie friziera, kāds uz tirgu vai kur citur. Busiņš vienmēr ir pārpildīts, saka pagasta padomes sekretāre lietvede Ērika Našeniece.
Pieliekamajā – karceris
Iepriekšējā pagastmāja atradusies pie skolas, tagad tā zināma kā dzīvojamā māja “Zemitāni”. Nams celts pirms Pirmā pasaules kara kā vietējās varas ēka. Pirmās brīvvalsts laikā pirmais pagasta vecākais bijis Jānis Limpucis. Šajā pagastmājā atradies arī vietējais cietums, saukts par karceri. Tas bijis kā pieliekamais, taču tur nav glabāti produkti, bet pratināti cilvēki. Savukārt ar Zemitānu māju tagadējai pašvaldībai ceļš aizvedis līdz pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
“Bauskas Dzīve” jau rakstīja, ka opozīcijas deputāti bija konstatējuši rupjus pārkāpumus Būvniecības likuma vispārīgo būvnoteikumu ievērošanā, internāta ēkai “Zemitāni” nomainot jumtu. Tika norādīts arī fakts, ka maldināta Finanšu ministrija, jo pēc aprēķinātās tāmes, kuru iesniedza konkursā uzvarējusī firma SIA “Dzega”, jumta nomaiņai nepieciešami 8145 lati. Taču pēc padziļinātas izpētes un mājas iedzīvotāju pastiprinātām šaubām par norādīto summu tika atzīts – tāmē ieviesusies kļūme, un norādīts nepareizs jumta laukums – 537 m², bet patiesībā ir 356 m². Tāpēc tika pārrēķināta tāme, kā arī norādītas jaunas kopējās remontdarbu izmaksas – 5880 latu.
Pārbauda KNAB
Taču arī pēc šī lēmuma mājas iedzīvotāji uzskatīja, ka vēl joprojām aprēķinātā tāme ir neadekvāti liela, kā arī izmantojamam materiālam – bezazbesta šīferim – nav uzrādīts sertifikāts. Tāpēc viņi pēc taisnības vērsās KNAB. Pašlaik Bārbeles pagasta padomes amatpersonu darbības administratīvā pārbaude saistībā ar iespējamām nelikumībām internāta ēkas “Zemitāni” jumta nomaiņā ir pabeigta. Tas tādēļ, ka amatpersonas atzinušas pārkāpumus un tos novērsušas, skaidro KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenā speciāliste Ieva Kucika. Taču izziņas gaitā atklāti citi fakti. Pašlaik administratīvā procesa kārtībā notiek amatpersonu darbības likumības pārbaude. KNAB darbinieki skata, vai atbildīgie nav pārkāpuši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas. I. Kucika teic, ka pārbaude ilgs līdz šī gada jūlijam.
***
interesanti
Ir vairāki nostāsti, kā cēlies vietvārds Bārbele. Kad tagadējā Bārbeles pagasta teritorijā apmetušies pirmie iedzīvotāji, apkārtnes mežos audzis daudz bārbeļu krūmu. Samērā nabadzīgo augšņu dēļ vietējie ļaudis nodarbojušies ar kazkopību. Dieviete Bārbala uzskatīta par kazu aizbildni, no viņas vārda, visticamāk, arī cēlies apdzīvotās vietas nosaukums. Bārbelei ir savs ģerbonis, kurā ietverti abi tās simboli – balta kaza bārbeļu krūma zaru ielokā.
***
fakti
Bārbeles pagasta platība – 9590 ha, t. sk. lauksaimniecībā izmantojama zeme – 42% no kopējās platības. Arī meži – aptuveni 42% platības.
Iedzīvotāju skaits 2006. gada maijā – 955 (2000. gada maijā bija 1029), no kuriem 386 ir pensijas vecumā.
Pagasta priekšsēdētāja O. Reķa atalgojums pašvaldībā 2005. gadā bijis 7569,40 latu.
Deputātu un pagastu padomes komiteju darba samaksai pērn iztērēti 959 lati (par vienu darba stundu deputātiem maksā Ls 3).
Darba samaksa pagasta struktūrvienībām 2005. gadā:
izpildvaras institūcijām – Ls 33 168;
attīstības nodaļai – Ls 5300;
sociālajai aprūpei un pagasttiesai – Ls 10 950;
dzīvokļu un komunālajai saimniecībai – Ls 24 190;
kultūrai – Ls 14 082;
bibliotēkai – Ls 4383;
transporta nodrošinājumam skolēnu pārvadāšanai – Ls 29 953;
savstarpējiem norēķiniem par izglītību – Ls 6604.
Pašvaldības grāmatvedības dati
