Notikums, kas 24. maijā Rundāles pilī saveda kopā simtiem ciemiņu, sākās pirms 270 gadiem, uzrunā sacīja pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Notikums, kas 24. maijā Rundāles pilī saveda kopā simtiem ciemiņu, sākās pirms 270 gadiem, uzrunā sacīja pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Vēsturiskās celtnes jubilejā tika prezentēts restaurētais hercoga E. J. Bīrona darba kabinets, bet parkā svinīgi iedēstīta roze, kam dots nosaukums ‘Rundāles pils’.
Ciemiņu vidū bija vairāki Bīronu nama pārstāvji, arī princis Ernsts Johans Bīrons no Vācijas – cilvēks, kurš izjūt emocionālu saikni ar Latviju un ir patiesi ieinteresēts pils restaurācijas veicināšanā. Klātesošos Zelta zālē sveica un ar mecenātiem iepazīstināja Imants Lancmanis. “Pirms 270 gadiem skaistas celtnes būvēja nevis valsts, bet atsevišķi turīgi cilvēki. Arī tagad mecenātu līdzekļi veido pamatu svarīgākajiem procesiem, kas notiek Rundāles pilī. Princis E. J. Bīrons ir sponsorējis dažādus projektus un muzejam dāvinājis mākslas priekšmetus. Arī vairāki citi Bīronu dzimtas pēcteči ir snieguši muzejam ievērojamu atbalstu, brīnišķā veidā saistot vēsturi ar mūsdienām. Jau astoņus gadus pils sponsors ir uzņēmējs Boriss Teterevs – firmas “Rolls – Royse Motor Cars Moscow” prezidents,” uzsvēra muzeja direktors.
Boriss Teterevs, kurš svinībās piedalījās ar dzīvesbiedri Ināru un dēlu, ir finansējis hercogienes guļamistabas, buduāra, tualetes istabas un darba kabineta restaurāciju. Mecenātu vidū ir akciju sabiedrība “Aizkraukles banka”, firmas “Bosch” pārstāvji Latvijā, Holandes ziedu audzētāji, Jolanta Zariņa un citas privātpersonas.
Viņu pulkam 24. maijā pievienojās SIA “Latvijas Mobilais telefons”. Uzņēmuma prezidents Juris Binde kļuva par jaunās, Latvijā selekcionētās rožu šķirnes ‘Rundāles pils’ krusttēvu, svinīgā ceremonijā to iedēstot parkā netālu no pils dārznieka mājas. Imants Lancmanis J. Bindem pasniedza apliecību, kas apstiprina labas gribas žestu.
Vēršoties pie publikas, Juris Binde minēja līdzību par Mazo princi, kas uz savas planētas kopa un loloja vienīgo Rozi.
Rituālā piedalījās arī šķirnes ‘Rundāles pils’ selekcionārs rīdzinieks Austris Plaudis un pils parka rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere. Viņa pirms dažām nedēļām izvēlējās vienu no trim vēl nereģistrētām šķirnēm – spilgti dzeltenu rozi –, kas tagad nes Rundāles pils vārdu. Stāsta Austris Plaudis: “Rožu audzēšanai pievērsos 1971. gadā, bet pašlaik strādāju algotu darbu uzņēmumā “Pilsētas zieds”. Ar Dainuvīti Brūveri esam pazīstami sen, jo abi studējām Bulduru dārzkopības tehnikumā. Kad pie manis ieradās pils dārznieces, parādīju trīs jaunas šķirnes. Viņas deva priekšroku dzeltenai rozei, kam uz kāta ir vairāki ziedi.”
Pils jubilejas viesi Zelta un Baltajā zālē varēja noklausīties divus koncertus, ko sniedza Viskonsinas štata Konkordijas universitātes studentu zvanu ansamblis, Nacionālās operas solisti un instrumentālisti.
Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona darba kabinets pēc restaurācijas no vakardienas, 25. maija, ir atvērts visiem pils apmeklētājiem. To, pils jubilejas viesiem klātesot, atklāja mecenāts Boriss Teterovs.
Vēsturiskā interjera atjaunošana bija ilgstoša un visai sarežģīta. Pils muzeja direktors Imants Lancmanis atceras 70. gadu sākumu: “Griesti bija nokvēpuši melni, bet sienas nokrāsotas drūmā, pelēkā tonī. Kabinetā atradās virpas, jo savulaik šeit bija toreizējās Pilsrundāles pamatskolas amatu mācības darbnīca. Griestu un sienu attīrīšanu restauratori sāka 80. gados, bet naudas trūkuma dēļ atjaunošana tika atlikta līdz 2000. gadam, kad darbus piedāvāja finansēt Boriss Teterovs.”
Visus restaurācijas procesus ir veikuši pils muzeja speciālisti – tēlniecības restaurators Gunārs Grīnfelds, gleznotāja Zinaīda Grīnfelde, sudrabotājs Gazis Habibuļins, kokamatnieki Aivars Students un Osvalds Stīrijs un citu nozaru meistari. “Bez Grīnfeldu ģimenes nevarētu noritēt kabineta restaurācijas paši svarīgākie procesi. Zīmīgi, ka tika rekonstruēts vēl 19. gadsimta sākumā izpostītais kamīns. Gunārs Grīnfelds bija tiktāl iemiesojies tā autorā Johanā Mihaēlā Grafā, ka spēja pilnīgi imitēt 18. gadsimta tēlnieka manieri. Savukārt Zinaīda Grīnfelde atjaunoja polihromos gleznojumus.”
Atšķirībā no citiem pils vēsturiskajiem interjeriem, hercoga darba kabineta sienas klāj nevis zīda, bet apdrukātas kokvilnas tapetes. Tās ražotas Igaunijā. Telpa iekārtota lakoniski – tāpat kā E. J. Bīrona laikā. Izcils retums ir inkrustētais rakstāmskapis, kas, iespējams, izgatavots 18. gadsimtā Kurzemē. Vērtīgo mākslas priekšmetu muzejam uzdāvinājusi ārste Jolanta Zariņa. Mēbeli viņas tēvs savulaik atpircis no Bojas muižas īpašnieces.
Viesi bija sajūsmināti par Konkordijas universitātes zvanu ansambļa koncertu, jo daudzi šo instrumentu spēli dzirdēja pirmo reizi. Ansamblis, kas darbojas 20 gadu, pašlaik atrodas Eiropas koncerttūrē. Amerikāņu jaunieši jau uzstājušies vairākās Kurzemes pilsētās, bet 24. maija vakarā viņi piedalījās koncertā Rīgas Doma baznīcā. Lielu pārsteigumu publikai zvanu spēlētāji sagādāja, noslēgumā izpildot latviešu tautasdziesmu popuriju.
Svētku organizēšanā pilī iesaistījās arī vietējie iedzīvotāji. Baroka laikmeta galma dāmu personāžos iejutās Jeļenas Forstes organizēta grupa, kuras debitante bija trīs gadus vecā Arta Aurēlija Ikerte. Pagasta teātra studijas “Savējie” dalībnieces veidoja vizuāli izteiksmīgus akcentus pils parkā, bet “Baltā māja” piedāvāja naktsmītnes zvanu ansambļa dalībniekiem.
